Negaidīts ciemiņš

Jā, bet ja es sēžu un bakstos planšetē viesistabā uz dīvāna un tajā pat laikā kāds stāv uz lievenja un klauvē pie durvīm - kur blakus ir logs, es automatiski uz skanju pagriezīšu galvu. un ja man deg gaisma istabā, logiski, ka mani redz...

Tur jau tā lieta , ka šo "kauna" sajūtu labāk būtu atmest un, pie nevēlmes nevienu satikt , vienkārši jābauda tālāk savas brokastis ar planšeti :) Pagriezīsim situāciju savādāk - kāpēc atnācējam nav kauna tevi nebrīdināt un ierasties , kad sagrib , bet tev jājūtas neomulīgi savās mājās tikai tāpēc , ka tu negribi nevienu satikt ?

Es vienreiz tā arī pateicu - tas, ka es atrodos mājās, nenozīmē, ka laidīšu Tevi iekšā :-D
Ciest nevaru cilvēkus, kuri nesaskaņo ierašanos un rupji uzbāžas. Tādiem līdz tikai rupjība pretī, jo laipni argumentēts atteikums nedarbojas.
Tiešām, nelaistu iekšā un viss, lai ir mācība.

Tikai un vienīgi ar rupjību panācu, ka reiz regulārais ciemiņš iemācījās respektēt mūsu “nē”. Viens draugs bija pasācis ciemoties pie mums ar nakšņošanu gandrīz katru nedēļas nogali vairākus mēnešus no vietas. Un tās ciemošanās ilga līdz nākamās dienas vakaram(e) domājām, ka iedarbosies tas, ka teiksim, ka mums ir plāni, braucām pat prom no mājām, izlikdamies, ka ir darīšanas, bet tas nedarbojās. Nākamā reizē vnk strikti pateicām, ka pie mums palikt N-E-V-A-R, lai paliek viesnīcā. Nu neko, cilvēks apvainojās, naktī aizbrauca uz viesnīcu, bet kopš tās reizes nav ciemojies tik bieži un pa nakti. Skarbi, bet savādāk nevarējām. Biju jau bez nerviem palikusi:-D

Elzaelza, ja, it kā jau varētu izlikties, ka nemanu vai vnk necelties no dīvana, bet nu es tik skarbi laikam nevaru. Atveru durvis un uzzinu, kāpēc atbrauca, pasaku, ka man, sorry, plāni citadaki un miers

Man ir tādi draugi, kurus priecājos redzēt jebkurā laikā, arī tad, kad esmu slima, nogurusi vai kad man ir netīrīts dzīvoklis; ja esmu slima, īpaši priecājos, kad ciemos atnāk draudzene - daktere. :-D Pārējos šuju nost. Negaidītiem ciemiņiem var pateikt tā: klau, forši, ka tu atnāci, bet man tieši šodien ir jāiet ciemos pie Dacītes pieskatīt bērni, piedod, man ļoti žēl, bet es jau pirms nedēļas viņai solīju.
*
Man ir daži draugi, kurus es neprotu dabūt prom. It kā priecājos, ka viņi atnāk, nereti pati uzaicinu, bet nu 2 vai 3 naktī es burtiski slēdzos ārā, bet tie viesi sēž un prom nemaz netaisās. Ko ar tādiem darīt? Mājieni uz "rīt baigi agri jāceļas" nestrādā, pasaka: "man arī!".

Ja ir kāds vīruss, aplipini tā kārtīgi. Aizsūti uz veikalu, izdīc našķus, tā, lai tam cilvēkam diena sačakarēta, pie Tevis esot.

Daenerys1 :-D:-D:-D

Bet vispār jā, īpaši nevēlamus viesus var dabūt prom arī ar tekstu: Klau! Palīdzi puķes pārstādīt! (privātmājā/ laukos vēl var palūgt palīdzību malkas sagatavošanā, siltumnīcas novākšanā, utml.).

€rica
:-D :-D :-D

O jā, ir viens tāds pazinja, ko prom nedabūt. Vienmēr cenšos izvairīties no vinja ciemošanās, pagaidām izdodas,
Bet vispār cilvēkus, ko varu saukt par draugiem, priecājos redzēt, bet pazinjas bez aicinājuma vai iepriekshējas sarunāshanas mājā nelaižu

Kā cīnītos... Atvērtu durvis, paņemtu jaku un somu, izietu ārā un pateiktu, ka braucu pie mammas/māsas/tantes/priekšnieka/ārsta utt. Un tā katru reizi. Uzreiz. Vienmēr. Kamēr pielektu. :D

Šajā ziņā esmu nejauka - mans brīvais laiks ir mans brīvais laiks, un citi lai liek man mieru, neatkarīgi no tā vai tajā dienā esmu aizņemta vai guļu dīvānā un sūcu alu. Respektīvi - ja cilvēks nav pieteicies ciemos vismaz 2 dienas iepriekš, manas durvis būs slēgtas un, gadījumā, ja tomēr atnāks, vai nu būšu neliete un izlikšos, ka neesmu mājās vai arī godīgi pateikšu, ka esmu aizņemta/esmu slima/dodos ciemos/dzeru alu utt., utjp.. Man ļoti nepatīk, ja cilvēki ierodas ciemos iepriekš nepaziņojuši. Par laimi, man tādu draugu/radu/paziņu nav, bet, ja arī būtu, tad tā ierašanās ciemos nepabrīdinot, tiktu iznīcināta pašā saknē, jo, manuprāt, tā ir milzīga necieņa pret otru cilvēku un šī cilvēka laiku.

Šādi pārsteigumi man riebjas un nelabprāt vispār uzņemu ciemiņus, tādēļ šādu problēmu nav. Visi to zina un akceptē...nu vai vismaz samierinās :)

Šādi pārsteigumi atkrīt, kad dzīvo vietā, kur pie tevis tik viegli nevar nokļūt. :D
Pie manis ir ļoti jācenšas tikt, vai nu ar auto vai nu ar ļoti neērtu sabiedrisko transportu. (Neērts, jo no pieturas līdz mājām vēl 20 minūtes pa mežu jābrien).
Negaidītus ciemiņus neesmu uzņēmusi vēl šajā dzīvesvietē. Toties, Rīgas centra mājoklī regulāri bija negaidīti ciemiņi, kā 3 naktī, tā 3 dienā. Briesmīgi, jo mana atrašanās vieta nenozīmē to, ka vēlos patstāvīgi ciemiņus. (t)

Pie manis vispār neviens bez iepriekšējas pieteikšanās ( kā pie prezidenta ) netiek :-D
Kā dabūt dzērušus ciemiņus naktī prom - vienkārši - piedāvā uzspēlēt ārā paslēpes, bet tu esi meklēkājs :-D:-D:-D

Šādi pārsteigumi man riebjas un nelabprāt vispār uzņemu ciemiņus, tādēļ šādu problēmu nav. Visi to zina un akceptē...nu vai vismaz samierinās

+++

Kā dabūt dzērušus ciemiņus naktī prom - vienkārši - piedāvā uzspēlēt ārā paslēpes, bet tu esi meklēkājs

:-D Vieglāk tiem, kas smēķē, agri vai vēlu ies smēķēt ārā un tad jau var dot skaidrus mājienus. Ne es, ne mani draugi nesmēķējam, tā ka ar to ir grūtāk...

Man par laimi nav šādu ciemiņu. Visi vienmēr piesakās iepriekš. Man patīk šis modelis:

Pie manis vispār neviens bez iepriekšējas pieteikšanās (kā pie prezidenta) netiek

Man par laimi tādas problēmas nav. Man pārsvarā ir tikai viens ciemiņš un tā ir māsa. Kura ir gaidīta vienmēr, lai kā es justos un izskatītos, lai kā izskatītos mans dzīvoklis, lai ko es darītu vai kas man būtu ieplānots. Viņa man netraucē vai neertības nerada.
Ja man būtu ciemiņi, kurus nevar dabūt prom, es laikam rīkotos šādi - pateiktu paldies par jauko kompāniju, vakaru un teiktu, ka nu jau vēlos doties pie miera.

Es nesaprotu, kur ir problēma vienkārši pateikt, ok, foršs vakars, es eju gulēt!! Jums izsaukt taksi vai paši tiksiet? Viss. Vēl pie tam no cilvēkiem, kuri tiek saukti par draugiem, nu gan nebūtu jākautrējas. Drīzāk būtu jākautrējas viņiem līdz trijiem nakti sēdēt...