#MeToo jeb #EsArī

Pasadena, es jūtu, ka esmu bijusi ļoti pacietīga un centīšos vēl vienu reizi Tev paskaidrot, ka mani komentāri ir attiecināmi uz situāciju, kurā cilvēks apzināti sevi pakļauj nelaimei tīri principa, ka otram nav tiesību neko sliktu darīt, dēļ. Manam viedoklim nav nekādas saistības ar izvarošanas gadījumiem, mēģinājumiem, dibena čamdīšanas un vēl nez kādām everģēlībām. Mēs maļam vienu un to pašu uz apli un nekas nekust uz priekšu.

Breivik, varēji atkal nepūlēties izteikt savus dīvainos uzbraucienus.
*
Ja vienam izaicinoši liekas skinny bikses, citam svārki līdz celim, citam paķer ādas jaka, tad ko nevilkt, ejot pa ielu? :D Kādu sarakstu tad šīs gudrītes varētu izveidot, ja jau varmāka tikai paļaujas instinktam, lai tad zinām, kā un kurš ko uzskatīs par mājienu. Tālāk, vai paskatīšanās dod atļauju, vai kādam tam skatienam jābūt, detalizēti, vai tikai tukšas runas, ko nevar pierādīt, jo tam nav seguma? Jo tipam, kurš domā, ka tā var rīkoties, ir diezgan vienalga patiesībā, kas mugurā?

Vienna, Ok, Tu uzskati, ka

Tā vienkārši ir. Tāda realitāte. Skarba, bet labāk apzināties, ko pats vari darīt, lai līdz minimumam situācijas samazinātu.

, tad, kur ir problēma, ja par to runā? Tàda ir realitāte. Daudz kas ir realitāte, bet tas nenozīmē, ka tas ir jāpadara "normāls" un "pieņemams".
Tu saki,

Tas, ka kādu definēs kā vainīgo, nav tas, kas ļaus no situācijas izvairīties.

, neviens jau neapgalvo pretējo, bet, tajā pašā laikā, ja varbūt tā vietā, lai aktīvi postulētu to, "ka pašiem ir sevi jāsargā" (kas IR koncentrēšanās uz to, ko upuris ir izdarījis/nav izdarījis tā, kā "vajadzētu"), bet pievērstos "vardarbība nav pieņemama" (saprotu, ka viedokļi šeit atšķirsies), mēs vismaz varētu izmēģināt to efektivitāti, jo pagaidām izskatās, ka vismaz daļai sabiedrības tomēr patīk koncentrēties tieši uz to, ko cietušais varēja būt darījis citādi, bet varmākas loma - nu, neko, tāda ir realitāte, tā notiek. Un, nē, tas nenozīmē, ka es neuzskatu, ka pašam nav jāmēģina pasargāt sevi. Vienkārši šajā konkrētajā tēmā, tā pasargāšana ir diezgan diskutabla.

Reti šeit rakstu, bet, kas mani mulsina diskusijā: vainas piesaukšana. Tas, ka kādu definēs kā vainīgo, nav tas, kas ļaus no situācijas izvairīties. 100% piekrītu Breivik. Jā, jāuzņemas atbildība un jaizvērtē riski. Tas nenozīmē, ka sliktas lietas nekad nenotiks ar labiem cilvēkiem, bet ļaus samazināt situāciju skaitu, ka kaut kas notiks. Tas nenozīmē, ka upuris ir vainīgs. Neviens cietušais nekad nav vainīgs. Bet, ja iespējams, mēģināt saprast, kāda apstākļu vai darbību sakritība noveda vai var novest līdz uzbrukumam, lai no tādiem izvairītos.
Plašāk skatoties: neviens normāls cilvēks arī otram neuzbruks, nekad. Vienam kāda psihiska novirze, otram kas cits, piemēram, vardarbība paša bērnībā, vai vienkārši milzīgs pāpratums, jo kāds kaut ko nepateica, kāds kaut ko noklusēja, it sevišķi agrā jaunībā, kad seksualitātes apzināšanās ir kaut kas jauns. Tā vienkārši ir. Tāda realitāte. Skarba, bet labāk apzināties, ko pats vari darīt, lai līdz minimumam situācijas samazinātu.
Vienīgais cilvēks, kura darbības daudz maz vari kontrolēt, esi tu pats.
Ko vēl var darīt? Ja ir bērni, audzināt no bērnības, ko nozīmē "nē", ko nozīmē robežas, kāpēc vardarbība ir slikti, kas ir consent.

Atbildība, manā skatījumā, iestājas jau brīdī, kad ar savu darbību izvēlies pakļaut sevi briesmām,

Ko Tu domā ar "izvēlies pakļaut sevi briesmām"? Tu domā apzināti vai arī neapzināti?

Atbildība, manā skatījumā, iestājas jau brīdī, kad ar savu darbību izvēlies pakļaut sevi briesmām, tāpēc nav obligāti jāmin negadījums un jāmeklē vainīgais. Tāpēc es kārtējo reizi atkārtošu, ka nevainoju upurus, jo gluži vienkārši nerunāju par simtiem dažādu gadījumu, kuros vienā variantā tiks fiziski aizskarta puskaila sieviete, otrā variantā tiks aizskarta sieviete slēpošanas kombinezonā, trešajā variantā vīrietis izvēlēsies kaķi maisā.

Es nespēju noticēt, ka vairākos piemēros skaidroju tik elementāras lietas pieaugušiem cilvēkiem.

Man ir pat ļoti skaidrs, ko Tu vēlies pateikt. Jā, es tikai atbalstu likteņa neizaicināšanu, BET tieši šie viedokļi, kuri tik aktīvi vēlas pateikt upuriem, cik viņi paši ir vainīgi (Ok, dažreiz - daļēji vainīgi) pie tā, ka viņiem ir uzbrukts, ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi paliek klusējot vai kaunās par to (cik atceros vismaz viens komentētājs te izrādīja īpašo pārsteigumu par to, ka šo kauna sajūtu upuri izjūt - I wonder why (t)). Turklāt šie biežie teicieni par "lēto", "palaistuves", "vieglas uzvedības sievietes" apģērbu - stila diskusijas kaut vai šeit demonstrē, cik dažādas ir gaumes. Kaut vai manis izveidotajā naktsklubu diskusijā - neredzēju nevienu ieteiktu burku. Gandrīz jebkurš apģērba ieteikums, ja kāds grib, var tikt noraksturots kā kādam "izaicinošs".
Un ar atbildību es personīgi nedomāju tikai soda maksāšanu vai stāšanos tiesas priekšā. Es domāju, ka atbildība jāuzņemās tomēr varmākam (tam, kurš reāli ir uzbrucējs), jo to, ko katrs saprot ar signāliem un neverbālo komunikāciju - sorry, bet pieļauju, ka viedokļi var atšķirties. Bet, protams, ka varbūt ir ērtāk vainot upura psiholoģiju, apģērbu, raidītos signālus, izvēlēto lokalizāciju utt.

Hmmm... ko tieši Tu vēlējies ar to pateikt? Ne izvarošanu, bet, piem., apčamdīšanu gan? Vai arī, nav pelnījusi, bet, ka viņai ar to ir jārēķinās, ka tas notiks?

Nē, ar šo tekstu es vēlos pateikt, ka viņa šādā veidā rada iespaidu, ka ir vieglas uzvedības sieviete, tāpat kā bomzis smirdot rada iespaidu, ka ir bomzis, tāpat ka mūķene mūķenes apģērbā rada iespaidu, ka ir mūķene. Redzu, ka ir cilvēki, kas nesaprot, ka vārds atbildība nenozīmē vien stāšanos tiesas priekšā vai soda maksāšanu, bet arī atbildību par savu dzīvību, respektīvi, ja es sevi nesargāšu, dievs mani nesargās, jeb nepieņemt dzērienu no vīrieša, kuru nepazīsti, jo arī šādā gadījumā viņam nav tiesības tevi sazāļot tikai tāpēc, ka radi perfektu augsni tam, pieņemot dzērienu. Nē, neviens nedrīkst nodarīt ļaunumu otram, bet tas notiek, tāpēc ir jābūt mazliet paranoiskam un jācenšas no tā izvairīties nevis principa pēc jāsaka es pieņemšu dzērienu no sveša cilvēka, jo viņam nav tiesību mani sazāļot. Es nespēju noticēt, ka vairākos piemēros skaidroju tik elementāras lietas pieaugušiem cilvēkiem.

Nu un viss, kada starpiba - ir kadam tiesibas vai nav kadam tiesibas, tu ej slepkavam stastit to, ka viniem nav tiesibu slepkavot? Viniem vienalga.

Nu, ja, tad jau neko - lai tik slepkavo, runāt par to nerunāsim - jo kāda jēga. Tāda dzīve, nav ko čīkstēt.

Zini, meitene var nākt no naktskluba īsos svārciņos, ar gāzes baloniņu rokās - lai minimizētu risku. Bet viens slimais to baloniņu atņems un iepūtīs viņai pašai sejā. Kur viņai atbildība, jo īsi svārki? Vai sieviete tumsā? Pat ja uzbrukumu izdodas novērst, tik un tā tas ir noticis. Ar to pilnīgi pietiek, lai radītu emocionālu traumu. Ir jādomā par savu drošību, bet VISA atbildība par notikušo ir uz varmāku. Jo VIŅŠ ir problēmas sakne. Lai sevi 100% pasargātu, ir jāsēž četrās sienās. Un atteikties no dzīves pāris neaudzināto un slimo tēviņu dēļ - tas patiešām ir pazemojoši.

Es atvainojos, bet nevaru sim piekrist. Kad tu pedejo reizi biji Vecriga kada jauniesu kluba? Es nedomaju, ka tas, ka meitenes staiga knapos sortinos (vasaras laika vismaz) un pielejas ar vodku, pec tam dejo un laizas ar nepazistamiem puisiem - ne, es nedomaju, ka ta ir atbildiga riciba, uzskatu, ka, ja notiktu nelaimei, meitenei butu japardoma ari sava uzvediba.
Protams, situacijas ir dazadas, bet tas par to klubu diezgan smiekligi skiet, ja paskatas, piemeram, uz Just/Koijotu tikko pilngadibu sasniegusam meitenem.

Es domaju, ka tas ir briesmigi, ka sieviete ap 25-30 atceras joprojam kaut kadu notikumu no 5.kl. ar traumas sajutu sirdi. Psihoterapeits?

Nu, re, cik mēs dažādi. Man atkal liekas briesmīgi, ka 5.klases bērnam tas bija jāpiedzīvo. Liekas absurdi, ka bērns ir tas, kurš jūtas pazemots, jo pieaugušajam sabribējās apmierināt savas tieksmes.

Nesaprotu, kas tiesi ir nesaprotams. Pirmkart, sakoties diskusijai, es vispar nerunaju par so temu, sis akcijas ietvaros man vairak diskutabli skiet tas, ko mineju pirmajos savos komentaros. Bet, sakoties Elzas nozakasanai, piemineju to, ka es saprotu vinas galveno domu.
Katrai ricibai savas sekas un celoni - sieviete var uzvilkt leta paskata drebes, jo vinai ta patik, bet virietis var vinu izvarot, jo vinam ir tadas noslieces un si sieviete liksies vieglak iegustama. Nu un viss, kada starpiba - ir kadam tiesibas vai nav kadam tiesibas, tu ej slepkavam stastit to, ka viniem nav tiesibu slepkavot? Viniem vienalga. Upuris var but jebkurs, bet leta sieviete uzreiz asociejas ar maucigu uzvedibu daudziem tapat ka daudzi citi arejie teli asociejas ar ko citu.

Šajā diskusijā es redzu, ka cilvēkiem ir problēmas ar atbildības uzņemšanos. Un šeit es nerunāju par nelaimes gadījumiem, situācijām, kad tiešām lietas notiek apstākļu sakritību dēļ. Es runāju par atbildības uzņemšanos par savu drošību, izvēlēm, kuras veic, lai sevi pasargātu.

Zini, meitene var nākt no naktskluba īsos svārciņos, ar gāzes baloniņu rokās - lai minimizētu risku. Bet viens slimais to baloniņu atņems un iepūtīs viņai pašai sejā. Kur viņai atbildība, jo īsi svārki? Vai sieviete tumsā? Pat ja uzbrukumu izdodas novērst, tik un tā tas ir noticis. Ar to pilnīgi pietiek, lai radītu emocionālu traumu. Ir jādomā par savu drošību, bet VISA atbildība par notikušo ir uz varmāku. Jo VIŅŠ ir problēmas sakne. Lai sevi 100% pasargātu, ir jāsēž četrās sienās. Un atteikties no dzīves pāris neaudzināto un slimo tēviņu dēļ - tas patiešām ir pazemojoši.

Nevelc to, ko Breiviks, Petūnija un Elza uzskatīs par piedauzīgiem, jo citādi izaicini sekas?

Katrai ricibai ir savi celoni un sekas.

Jā, un tieši konkrēti šajā kontekstā?

Katrai ricibai ir savi celoni un sekas.

Breivik, jā, Tu nesaki tiešos vārdos, ka "piedauzīgi ģērbusies" sieviete ir pelnījusi būt izvarota, bet Tu pasaki

Jā, protams, vari ģērbties kā palaistuve, bet Tu saproti, ka tad pret Tevi tā arī izturēsies. Ir action un ir reaction.

. Hmmm... ko tieši Tu vēlējies ar to pateikt? Ne izvarošanu, bet, piem., apčamdīšanu gan? Vai arī, nav pelnījusi, bet, ka viņai ar to ir jārēķinās, ka tas notiks?

Es neesmu upuru nīdēja, bet šādos brīžos var lieliski redzēt, kāda ir problēmas īstā seja - daļa pat pufaikās tiek izvarotas, bet daļa par spīti ģērbjas izaicinoši, bet aizmirst uz pieres uzrakstīt, ka viņām pieskarties nedrīkst. Kā jau te iepriekš minēja - ir neverbālā komunikācija, kuras laikā cilvēks jūt otra (ne)ieinteresētību. Ja apģērbies kā palaistuve, tad tēviņa smadzenes nobrūk.

Tātad kas? Ja ir Tavuprāt nepiedienīgi apģērbusies, tad kas? Viņai drīkst vardarbīgi uzmākties, apčamdīt? Es tam nepiekrītu, bet nu Tev ir savs viedoklis, tāpēc būtu interesanti uzzināt, kas tieši skaitās kā piedauzīgs apģērbs un kas nē. Detaļās.
Ok, es saprotu, ka vēlies likt uzsvaru, ka sievietēm ir sevi pašām jāaizsargā, bet tajā pašā laikā

Šajā diskusijā es redzu, ka cilvēkiem ir problēmas ar atbildības uzņemšanos. Un šeit es nerunāju par nelaimes gadījumiem, situācijām, kad tiešām lietas notiek apstākļu sakritību dēļ. Es runāju par atbildības uzņemšanos par savu drošību, izvēlēm, kuras veic, lai sevi pasargātu.

, bet tajā pašā laikā, kāpēc Tu liec uzsvaru tikai uz to, ka upurim jāuzņemās atbildība? Vai Tu tiešām uzskati, ka vīrieši ir "tēviņi, kuriem smadzenes nobrūk" un, kuriem tāpēc nav jāuzņemas atbildība par savu rīcību?
Par tiesībām. Ja šī būtu kampaņa pret zagšanu, kā piemēru, un cilvēki runātu par zagļiem, tad fair enough Tu minētu, ka pašiem apzagtajiem jāuzņemās atbildība un jārûpējas par savu drošību. Vai Tev tiešām visi, kuri uzskatītu, ka zagļiem tomēr nav TIESĪBU (kur tieši problēma šajā vārdā) iet un zagt, dzīvo rozā poniju pasaulē? Tieši kāpēc? Tas, ka kaut kas reāli notiek, nenozīmē, ka tam ir jābūt sabiedriski pieņemamam.
Šî tomēr oriģināli bija diskusija par šo konkrēto kampaņu. Un, jā, Tu un vēl daži varbūt redz rozā poniju pasaulē dzīvojošo viedokļus, bet es personīgi ar katru dienu pārliecinos, ka šī kampaņa ir patiesībā pat ļoti derīga, lai cik daudziem tā tracinātu ( diez vai paši sev uzdos jautājumu "kāpēc mani tas tik ļoti kaitina").

Nu ja, meitenes te dzird to, ko grib dzirdet. Ari es nekur neteicu, ka letais izskats attaisno noziegumu, bet to, ka leti apgerboties vai leti uzvedoties tu radi par sevi letu iespaidu.
*

Ir kroplīgi domāt, ka sievietes pašas izprovocē varmākas! Godīgi sakot es visu ko šajā forumā lasu, bet šis tiešām jau ir kroplīgi.
Gadījums no dzīves, es maziņa un jauna ( gāju 5kl ) vel joprojām atceros to perverso izdzimteni, kurš trolejbusā gan mani centās rīvēties, iesākumā domāju, ka nu netīšām kaut kā cilvēks spiežas klāt. Bet nu atvainojiet, kad sajutu ka viņa mantība gar mani rīvējās, celos kājās un gāju kāpt ārā, šis līdzi, labi ka nesekoja ārpus trolejbusa! Kā es jutos? Pretīgi, pazemoti un manuprāt traumēti, jo tajā vecumā tas bija briesmīgi! Un ar ko es to izprovocēju? m???!!

Es domaju, ka tas ir briesmigi, ka sieviete ap 25-30 atceras joprojam kaut kadu notikumu no 5.kl. ar traumas sajutu sirdi. Psihoterapeits?

Mani komentāri nebija konkrēti vērsri pret kādu, lai kaut kā pataitaisītu par ļauno. Vienkārši izsakos.

Pirms izteikšu savu viedokli, vēlos informēt macaw, ka man viņas caur aizvainojumu izspiestie dzēlīgie komentāri neizsauc nekādas emocijas. Lūdzu, beidz ar mani runāt, man nav interesanti.

Šī tēma ir tik plaša un nebūt nav viennozīmīga. Šķiet, ka lietotājas, izlasot kādu komentāru, to asociē katra ar kaut ko citu. Manis izteiktais viedoklis jau sen nav par kampaņu #metoo. Ja jums šķiet, ka manā skatījumā izaicinoši ģērbusies sieviete ir pelnījusi tikt izvarota un attaisnojums ir viņas izskats, tad nesaprotu, no kuras mana komentāra daļas tas ir ticis ņemts. Tāpat es nevainoju upurus, nebūt nē. Tāpēc, lūdzu, beidziet mani pataisīt par briesmoni, saukt par samaitātu, piedēvēt man potenciālo izvarotāja un grābstekļa lomu, ja būtu vīrietis. Arī nesapratu, kāpēc pēkšņi tika pieminēta seksuālā vardarbība pret bērniem, jo jau vairāku lappušu garumā mēs nerunājam konkrēti par kampaņu #metoo, bet gan dažādām citām apakštēmām. Es arī nevienā brīdī neapgalvoju, ka tiek izvarotas tikai meitenes, kas piedauzīgi ģērbušās. Starp citu, kādā no iepriekšējiem komentāriem es teicu, ka izvaro arī meitenes mēteļos. Un šis man atsauca atmiņā filmu par Bēthovena dzīvi, kur kādā epizodē vienu no sievietēm izvaroja meža vidū. Tas bija romantisma laiks, kurā sievietēm bija tādas kleitas, ka tas bija daudz grūtāk kā pie mūsdienu ģērbšanās stila apstākļiem. Bet redziet, piesmēja, tāpēc arguments par to, ka pašas vainīgas nav pilnvērtīgs.

miegalācis ļoti labi pateica. Šajā diskusijā es redzu, ka cilvēkiem ir problēmas ar atbildības uzņemšanos. Un šeit es nerunāju par nelaimes gadījumiem, situācijām, kad tiešām lietas notiek apstākļu sakritību dēļ. Es runāju par atbildības uzņemšanos par savu drošību, izvēlēm, kuras veic, lai sevi pasargātu. Man visneizprotamākais šķita spītēšanās, jo otram redz nav tiesību. Gandrīz katrā otrajā komentārā redzu vārdu tiesības. Jā, cilvēkiem nav tiesību Tev pieskarties, pat ja Tev mugurā ir mini svārki un topiņš ar milzīgu dekoltē. Jā, cilvēkiem nav tiesību apzagt Tavu dzīvokli, pat ja tas nav aizslēgts. Jā, cilvēkiem nav tiesību zagt tavu riteni pat ja tas nav pieslēgts riteņu novietnei. Tāpat kā cilvēkiem nav tiesību darīt vēl milzumdaudz citu lietu, par kurām draud kriminālatbildība. Tāpēc pastāv likumi, lai radītu kārtību sabiedrībā. Bet ir arī likumsargājošās iestādes, jo ne visi cilvēki ir spējīgi ietilpt šajos rāmjos. Tieši tāpēc frāze par rozā poniju varavīksnēm bija vietā, jo realitāte nav rožaina un katram pašam ir jārūpējas par sevi, savu drošību. Tāpēc es nakts melnumā, viena ejot, cenšos būt pēc iespējas neitrāla, tāpēc man kabatā ir šķēres, jo ne jau kādam citam vajag, lai ar mani nenotiktu kas slikts, bet MAN VAJAG! Tāpēc man šāda spēlēšanās ar likteni principa pēc izsauca sašutumu.