#MeToo jeb #EsArī

Starp citu, Kardašjanas pakaļu vai cilvēka tiesības un pienākumu uz izvēli (un līdz ar to tiesības un pienākumu nebūt vardarbības upurim) par trendu padara pati sabiedrība, kas vai nu lasa postus par Kardašjanas pakaļu vai iesaistās diskusijās par cilvēka atbildību izvēlēties savu dzīvi pašam.

Tas jau ir pats sāpīgākais. (t)

bet man ir pretenzijas pret veidiem, kā un kur šādas tēmas tiek apspriestas. Internetā viss notiek pašplūsmā, bez kontroles,
Nu par šo es piekrītu - bieži sanāk, ka metamies no viena grāvja otrā.
P.S. Es savu komentāru par vīriešiem nebiju domājusi kā pārmetumu, ka neesi informēta par pret viņiem vērsto vardarbību, drīzāk prātoju tà vispārīgi.

Izvarošana nav sieviešu problēma! Tā ir to vīriešu, kuri izvaro, problēma! Tā ir viņu problēma ar galvu, tā ir sabiedrības problēma, kura to attaisno, bet tā nav sieviešu problēma. Un vienīgais iemesls, kāpēc, sievietes ar šo problēmu cīnās, ir tas, ka neviens cits jau to nedara.

Ja Tev kāds iedos ar bomi pa galvu un nāksies ārstēties, tad tā arī nebūs Tava, bet gan vardarbīgā tipiņa problēma, ja? :D

Ja Tev kāds iedos ar bomi pa galvu un nāksies ārstēties, tad tā arī nebūs Tava, bet gan vardarbīgā tipiņa problēma, ja?

Manas veselības problēmas būs manas problēmas. Sabiedrības grupa, kas staigā pa ielām un sit nost citus, nav gluži ne mana vaina, ne mana problēma. Jo es, cik zinu, neesmu skrējusi nevienam virsū ar pistoli, liekot kādam sist kādu citu nost. Nezināju, ka tur var būt kas neuztverams.

Vardarbība ir tad, ja kaut kas tiek uzspiests otram emocionāli, fiziski vai seksuāli vai vēl nez kā, ja nav respektēts tas NĒ.

Ne vienmēr... Bērni bieži vien nemaz nezina, ka var teikt NĒ. Nevis tāpēc, ka baidās vai kaunās, bet tāpēc, ka vnk neatpazīt to, kas viņiem tiek piedāvāts kā kaut ko aizliegtu vai nepiedienīgu. “Tā ir rotaļa” - tiek teikts un bērns to tā arī uztver. Dīvaina rotaļa, bet taču interesanti, kā to spēlē!... Un savā ziņā, no salūžšanas pēc tam un morālas traumas pasargā tiešī šī bērnišķīgā lietu uztvere, neliela migla atmiņās un lietu īsto nosaukumu nezināšana. Tās var būt gan lamatas (bērnus viegli izmantot un ar viņiem manipulēt tieši šo pašu iemeslu dēļ), gan glābiņš - kā tevi var traumēt tas, ko tu nezini un tavs prāts to neatpazīst?... Taču jebkurš pieaugušais 100% apgalvos, ka bērns ir ticis sexuāli izmantots. Un tā tas arī ir. Taču vai ir gūtas psiholoģiskas traumas - tas nau ir cits jautājums.

Breivik
Tu esi tāds pats sabiedrības loceklis kā es un pārējie. ;) Ja Tevi neinteresē Kardašjanas dibuā, lieliski. Mani arī nē. Var teikt, ka faktiski tikai šai diskusijā esmu par to ieminējusies un arī tikai tāpēc, lai uzsvērtu savu interesi runāt par cilvēka atbildību izvēlēties savu dzīvi pašam.
.
Un šai sakarā varu teikt, ka tas Vainstains (vai kā viņu tur) un citi varmācīgie perversie idioti savu sasodīto seksuālo nesaturēšanu paši vien sev par nelaimi savā dzīvē ir izveidojuši - un ne jau skaistās aktrises miesas daile tur ir pie vainas, bet paša izvēle būt ārkārtīgi vājam pret skaistu sieviešu valdzinājumu.
.
Neons
Bērnus NĒ (ne)māca teikt vecāki. Jā vecāki nerespektē sava bērna NĒ, tad, jā, tik tiešām, visādi onkuļi var tam bērnam iestāstīt par 'dīvainām spēlēm'. Un patiesībā ikviens ar upura sindromu pieaugušā vecumā bērnībā piedzīvojis ir to, ka vecāki tā vai šādi nav respektējuši viņa NĒ.

Tu esi tāds pats sabiedrības loceklis kā es un pārējie.

Man gan šķita, ka esmu ar kaut ko īpaša un neatkārtojama. Bet ja godīgi, tad nesapratu, kāpēc novēlēji man šo rindkopu.

Breivik

nesapratu, kāpēc novēlēji man šo rindkopu.

Jo Kardašjanas pakaļu vai diskusijas par tēmu 'vardarbība' par sabiedrības trendu padara katrs pats. :)

nerātnā, tev ir taisnība. Tādas lietas jāmāca vecākiem un tas acīmredzami ir akmentiņš manu vecāku dārziņā... Lai gan - toreiz nebija datoru un interneta, bērniem skolās par to nemācija un par to neviens īsti nerunāja. Ar mani runāja par tādām tēmām, bet drīzāk no tēmas “kā rodas bērni”, nevis, piemēram, “nerādi čuru tēvocim”, jo diez vai vecākiem varēja kas tāds ienākt prātā toreiz... Un var viņus saprast arī. Diez vai kāds vecāks var iedomāties, ka ar viņa bērnu kas tāds var atgadīties ģimenē, kur visi tak ir radinieki. Mūsdienās ar to ir vieglāk.

Man personīgi ir jautājums, kuru es sev uzdevu, kad apdomāju vienu savu bērnības notikumu un nevarēju saprast, vai tas bija Ok, vai nē.

Pasadena, vai atbildi atradi?

Diskusiju nelasīju, bet izteikties vēlos. Manā fb joslā daudzas meitenes šo lietu apspriež un stāsta savu stāstu vai šēro citu stāstus. Aiz cieņas pret viņām es nekomentēju, jo tas ir personiski, ja ir zem kāda konkrēta stāsta ar konkrētu cilvēku, tad sanāktu, ka aizvainoju tieši viņu. Bet šeit forumā atļaušos izteikt vispārīgas savas domas, nepieminot konkrētus cilvēkus - manuprāt, tas viss #metoo ir tāds bullšits. Labi, ja viena no tām meitenēm ir piedzīvojusi reāli seksuālu traumu, izvarošanu vai ko tādu, bet pārējās, kas stāsta par rupjām replikām, iesiešanu pa dibenu vai tamlīdzīgi, vienkārši ir emocionāli nestabilas vai seko modei un raksta taga dēļ, lai tikai būtu šis ieraksts.
Nē, mani nekad vīrieši nav aizvainojuši. Ir bijušas rupjas frāzes, bet, goda vārds, es šos notikumus neatceros, man tie nav svarīgi. Ja es 25 gados atcerētos visu, ko man visi cilvēki izdarījuši, tsk sieviešu dzimuma, es jau sen sajuktu prātā. Ja meitenei jebkurš notikums sēž prātā, tad jādomā, vai viņai nav jāstiprina sava nervu sistēma vai arī viņa apzināti pievelk šādas situācijas ar izaicinošu apģērbu utt. Nē, es nesaku, ka pati vainīga, bet provocē gan.
Tas viss man šķiet baigi pārspīlēti.

Jo Kardašjanas pakaļu vai diskusijas par tēmu 'vardarbība' par sabiedrības trendu padara katrs pats.

Man šķiet, ka mēs pilnībā nesapratāmies, jo Tu no zila gaisa nāc klajā ar man pirmo reizi dzirdētu apgalvojumu, ka es esmu tāds pats sabiedrības loceklis kā citi. Prieks uzzināt. :D

Pasadena, vai atbildi atradi

Daļēji

Neons
Tas par vecāku atbildību visu iemācīt savam bērnam (un arī pasargāt no visa destruktīvā) ir diskutabls jautājums - jo vecāki nezina visu un no visa nevar pasargāt. Un nevajag arī, jo, manuprāt, svarīgāk ir prast pastāvēt par sevi un teikt un just to savu NĒ ar tādu pārliecību, ka it visi pasaules Vainstaini pret to neko nevar iesākt. Kā noprotu, ir aktrises, kas no Vainstaina nav pat i nepiedienīgu mājienu manījušas, jo viņš vnk nav uzdrošinājies - un uzdrošinājies viņš nav tāpēc, ka meitenēm ir bijis tas iekšējais spēks, kas viņu apturējis jau saknē, proti, viņas ir bijušas bez tā upura sindroma, kas Vainstainam neļāva vaļu uzdrošināties palaist brīvsolī savu gribuli.
.
Breivik
Nu gadās arī nesaprasties. :D Nav jau pasaules gals. :)

Pasadena, vari padalīties ar saviem secinājumiem?... Var privāti.

Man ir pozitīva attieksme pret #metoo. Es ceru, ka šīs atklāšanās iedrošinās upurus vērsties pēc palīdzības..

nerātnā, vai arī tās citas nebija viņa gaumē.. :-/

Lielākais ieguvums, manuprāt, ir tas, ka cilvēki apzinās, ka nav vieni. Pat ja viņš nepastāsta pats nevienam un pat ja daļa ir meli, kā gribētos uzskatīt, vienalga, that's not the point. Apziņa, ka vienai nav tā, pasaulē ir citas, daudz ko var dot. Tas, ka kādai tagad vārgā sirds salecas un gribas izzīst nez ko no šī, jau ir tikai pašas problēma, jo tikai pati var zināt, vai pieredzētais ir bijis traumējoši vai nav, neviens neliek dalīties vai neuzspiež domu, ka esi cietusi, cietusi, cietusi. Tāpat tas atnāktu kaut kad gaismā, kaut vai netīšām kādu filmu pēc diviem gadiem skatoties, paša lēmums un sapratne, ko ar to darīt vai neko, jo atkal pēc nedēļas nogrims nebūtībā. Tiem, kam tas vajadzīgs, kopības sajūta, tie arī paņems sev to, kas nepieciešams.

Neons

vai arī tās citas nebija viņa gaumē

Arī.
Bet mana dzīves pieredze rāda, ka svarīgāka par varmākas gaumi ir prasme ar pārliecību iznest savu NĒ. :)

Lielākais ieguvums, manuprāt, ir tas, ka cilvēki apzinās, ka nav vieni.

Tieši tā!
Vienalga, vai temats būs vai nebūs populārāks par Kardašjanas dibenu, vai stāsti ir izdomāti vai neizdomāti, es uzskatu, ka akcija ir ļoti vērtīga no tā viedokļa, lai parādītu citiem cilvēkiem - tu neesi viens! Arī citi ar to ir saskārušies! Tu neesi citplanētieties, kas viens no miljona no tā ir cietis! + rosināt sabiedrību domāt par šiem jautājumiem, aizdomāties, iedziļināties un piesargāties. Es uzskatu, ka par tādām lietām IR jārunā! Tāpat kā par vardarbību no vīra, tāpat kā par sāpīgām attiecībām ar vecākiem, tāpat kā par nožēlotiem abortiem, tāpat kā par nožēlotu bērnu laišanu pasaulē, par nožēlotu atstāšanu baby boxā vai nožēlotu adopciju, par nožēlotām laulībām vai nožēlu, ka nepietika drosmes pienākt klāt... Bet varbūt par prieku, kas pārņem, kādu adoptējot vai apglabājot, vienalga. Nu nevar ielikt visus cilvēkus rāmjos un pateikt "tu nedrīksti tā justies, tev jājūtas tā!" Līdzīgi gadījumi un citu reālu cilvēku pieredze ir laba psihoterapija.
P.S. Pati esmu publiski izteikusies par "neērtajiem jautājumiem", jā, esmu saņēmusi arī kritiku par to, ka to publisko, jo "tā justies nedrīkst", bet tik un tā ceru, ka kādam mana pieredze ir noderējusi, jo es no tās nekaunos.