Mans viedoklis ir, ka par tēmu 'vardarbība - gan seksuālā, gan fiziskā, gan emocionālā - kas tā tāda, kā tā izpaužas, tās atpazīšana, profilakse utt. utjpr.' var un vajag runāt jebkad un jebkur kur vien ir tāda vajadzība.
.
Un, ja šis tagad ir aizgājis tautās, tad tam arī vajadzēja tagad aiziet tautās.
.
Katrā ziņā, man ir tīri interesanti palasīt viedokļus, kas izpeld šī skandāla sakarā. Un kārtējo reizi praksē pārliecināties, ka
= upuris ir tas, kuram ir priekšroka no tā visa aiziet pirmajam
= vislielākais zaudētājs, lūzeris, dumiķis, nejēga un nepraša izrādās vardaris, jo tieši vardaris šai destruktīvajā spēlē ir tas, kas
= = vismazāk apzinās, kas patiesībā notiek
= = ir vislielākais savu iegribu vergs
= = ir vistālāk no sevis izpratnes un izzināšanas
= = ir visbailīgākais, bet vienmēr to noliegs un savas bailes projicēs uz upuri, ne izvilks tās ārā no zemapziņas un aizlaidīs tālēs zilajās
.
Galu galā, nav nekāds brīnums, ka tieši vardaris tik daudziem šķiet pievilcīgākais un simpātiskākais šai savienībā - un te runāju gan par viņa topošajiem un esošajiem upuriem, gan par tiem, kam vardara ārkārtīgi grūti pieejamā un noslēpumainā tumsā noslēptā patiesā būtība šķiet pievilcīgāka par vārgo tik tikko saulītē izlīdušo upura pašapziņas iedīgli, ko tā vien gribas iemīt atpakaļ tumsā un nekurienē, jo tas starpstāvoklis starp zem zemes noslēpto sēklu un pilnbrieda ziedēšanu ir pārāk neizteiksmīgs un tāds nekāds, ka labāk ar attieksmi 'upuris pats vainīgs' šķiet to neizteiksmīgumu labi ātri nopļaut - lai nav, ja nav. Vispār tā pļaušana arī ir vardarbība, ja jau par to runājam. Bet, atkārtošos, upuris ir tas, kam ir priekšroka no tā visa aiziet pirmajam, jo tieši viņš ir tas, kas pirmais nojauš 'ka te ir arī kaut kas cits, ne tikai tas, kas it kā ir vienīgais pieejamais'. :)