Tas tāpat, ka man būtu jāpriecājas, ka uz ielas piesienas ārzemnieks. Izeju no veikala, (nepirktu neko, kas būtu atkal traktējams ''pati vainīga'' zīmē) sekoja, pievilkās klāt un sāka uzbāzties, cik skaista, kur es eju, man piestāvot zābaki vai džinsi, pat neatceros, kāds man esot vārds, noteikti, ka arī seksīgs. Nē, man nebija doma, ka redz kā, pat ārzemniekam patīku, nesot piena paku. Vārdus, lai iet tālāk, nav intereses, nesaprata, vilkās un komentēja kaut ko. Apstājos pieturā, ignorēju, uzmanīju mantas, lai mazums neapzog un aiztinās viņš. Pēc laika gan piekasījās citai meitenei. Ok, fiziski laikam neaiztika, bet tas varēja būt un citām gadās, tāpat robežu un normas nesaprata, bēra ārā savas jēlības. Nekā patīkama tur nebija, doma bija, lai vācas tak prom. Un ja tas būtu bērnam noticis, gan jau būtu aukstas kājas no tādas vai līdzīgas situācijas. Nav runa, ka tas atstātu šādā gadījumā traumu uz mūžu, bet to, ko kulturāli vari pret citu, ko nevari. Ja jau runā par apģērba izvēli, esot bez nekā, neviens tevi nedrīkst aiztikt! Ok, policija atnāks un savāks, bet iespaidot un kā citādi izturēties nedrīkst. Ja esi ģērbts normāli, nu tiešām iekrīt sirdī, tad nekas neattaisno (ne audzināšana, ne mulsums, ne kautrīgums, ne jebkas cits) to, ka aiztiec citu. Un šīs darbības parasti nav ar pozitīvu domu virzītas un motivētas. Tur nav divu domu.