Meitene, kurai visi skrien pakaļ.

Breivik,
1.priekš kam tad meitene pati atļauj fake profiliem un "draugiem" stalkot savu IG account?Tik grūti sadraudzēties ar puišiem un tusēties viņu kompānijā,ja viņiem ir kopīgas intereses CS?
2.Man nav saprotama vecāku pozīcija,ja zin,kāpēc nemaina neko?Kāpēc meitenei neļauj pāriet uz citu skolu?Ko saka tad citi vecāki?Nu neticu es tam,ka skolotāja ir tik stulba aita,ka ticēs kaut kādai puņķei nevis bērnu vecākiem(t)Un ko tad puišu vecāki arī nezin par to,ka viņu bērniem zog mantas utt.?Tīrākais sviests.
3.

eit neder pieaugušo padomi, jo pieaugušajiem šādu problēmu nav.

Tieši tā,bet ja meitene grib atrisināt konfliktu,lai pati mēģina uzvesties kā pieaudzis un nobriedis cilvēks.Nevis turpina pielet eļļu ugunij,aprunājot to K.meiteni,zinot,ka visticamāk,tā K.meitene par to uzzinās:-D
Es gan neticēšu,ka autore ir svēta,bet visi citi ir tik slikti/akli/kurli,ka neredz to situāciju klasē(t)

Un kas traucē meitenei audzēt mugurkaulu un beidzot pateikt tai K.meitenei iet dirst?:-DNu come on,ar savu uzvedību viņa pati padara visu sliktāk(t):-D

Ne katri vecāki ir gatavi risināt tīņu skolas problēmas, atceros kad ja man skolā radās kādas domstarpības ar kādu klasesbiedru, vecāki bieži vien teica "viena pagale nekad nedeg" :-D

Es vienkārši noignorētu visu hate un paciestos līdz skolas beigām, kā nekā skolas dzīve nav visa dzīve...

zog lietas no citu somām, un visu laiku liek citiem kautko sev nopirkt,

Pieņemsim,ka bērnam skolā klasesbiedrs nozags dārgo telefonu,tad ko vecāki sēdēs un klusēs?Tipa tiec galā pats:-D:-D:-DNu come on,kas par sviestu:-D:-D

+++ Breivik viedoklim!
Es pamatskolā biju tā par kuru visa klase smējās - sākumā tikai populārās meitenes, pēc tam jau viņu pusē nostājās arī manas tā laika draudzenes, jo baidījās, ka var nonākt manā vietā. Smējās pat zēni, jo visiem likās ļoti uzjautrinoši pasmieties par to, ka neesmu tāda kā visi - ka man ir citas intereses, ka esmu klusa, introverta, ka man nav tāds stils kā visiem, ka neeju uz skolas diskotēkām tā, kā visi, respektīvi - ka neesmu tāda kā visi! Ko darīju? Sakodu zobus, cietos, ignorēju un izturēju, jo sapratu, ka tādi apsmējēji to vien tikai gaida, lai viņiem atcirstu kaut ko pretī, lai atbildētu, lai reaģētu uz viņu replikām. Jo mazāk klausīsies viņu teiktajā, jo mazāk atbildēsi, jo mazāk izrādīsi to, ka viņu replikas un apvainojumi Tevi kaut kādā veidā aizskar, jo mazāka būs viņu vēlme smieties, redzot, ka viņu stulbā uzvedība uz Tevi neatstāj nekādu iespaidu! Iesaku turpināt nodarboties ar lietām, kuras Tevi aizrauj, draugus meklējot savu interešu lokā. Arī es, nebūdama pieņemta klasē, cilvēkus, kuri mani pieņēma, atradu tieši pateicoties tam, ka iesaistījos dažādu interešu grupās, meklēju domubiedrus interneta forumos.
Ir pagājuši gadi. Esmu savā dzīvē sasniegusi gandrīz visu, ko vienmēr vēlējos sasniegt. Esmu ieguvusi darbu, kuru vienmēr esmu vēlējusies strādāt, pateicoties tieši tam hobijam un tām interesēm par kurām mani skolā apsmēja. Esmu palikusi labos draugos ar visiem tiem cilvēkiem, kuri mani pieņēma tad, kad klasē visi par mani ņirgājās. Ir gadījies, ka, atbraucot uz Latviju un pastaigājot pa savas dzimtās mazpilsētas ielām, redzu diezgan daudz bijušo klasesbiedru. Dažas tā laika populārās meitenes, kuras par mani ņirgājās, uzmet nepatīkamu, nejauku skatienu, jo no tām bagātajām, izlutinātajām princesēm, kādas viņas bija skolas laikā, palikusi tikai vāja atblāzma un pretī veras tukšas, iekritušas acis. Nē, es ne uz vienu no tiem cilvēkiem neturu ļaunu prātu, jo esmu pārliecinājusies par to, ka dzīve pati visu nostāda pa savām vietām un katru no mums aizved tieši tur, kur esam pelnījuši būt.
Tāpēc - galvu augšā!

Īstenībā, diezgan basic situācija pamatskolas klasēs. Pamatskolas laikā kāds ''augstāks'' bērns varēja izspļaut kādu dzēlīgu teikumu un to atkārtot vairākas reizes jo acīm redzot tas ļoti pacēla viņa pašapziņu kad visa klase smējās par viņa ''gudrību''. Ja šādas situācijas ignorē, tad pāridarītājam apnīk monologs un viņš ķeras pie cita upura (kas arī nav īpaši labi).

Pieņemsim,ka bērnam skolā klasesbiedrs nozags dārgo telefonu,tad ko vecāki sēdēs un klusēs?Tipa tiec galā pats. Nu come on,kas par sviestu.

Man pamatskolā sporta stundas laikā nozaga telefonu un iemeta to podā. Kā Tev šķiet, vai vainīgais dabūja ko vairāk par pirksta pakratīšanu?

Ā, jāpiebilst, ka tolaik mana mamma gāja runāt ar klases audzinātāju par to, kāda klasē izveidojusies situācija. Beigu beigās pie skolas psihologa aizsūtīja mani, jo es esot visu izdomājusi. Savukārt klases audzinātāja, kurai labpatika ar populāro meiteņu mammām kopā pēcpusdienās kafiju dzert, manai mammai, nepatīkamā balss tonī, laikam mēģinot kaut kādā veidā iedzelt, pajautāja: "A jūs vispār zināt, ka jūsu meita pīpē?" Laikam lieki piebilst, ka es nesmēķēju ne tad, ne tagad, taču tolaik tiku pataisīta par vienīgo vainīgo pie visām savām problēmām.
Beidzot 9.klasi, es pārgāju uz citu skolu, jo sapratu, ka, ja tos klasesbiedrus vēl izturēt varētu, viņus veiksmīgi ignorējot, man man saprotama sistēma, kurā skolotāji katru gadījumu nevērtē objektīvi, bet nostājas tajā pusē, kurā pašiem izdevīgāk.

Jā jūs būtu skolotājas... kā rīkotos šādās situācijās?

Man arī maziņai bija neforša situācija.. apcēla.. atņēma personīgās lietas utt. Gāju pie audzinātājas.. un jā.. es pat nesaņēmu morālu atbalstu.. teica, ka pārspīlēju, jo tik nejauki jau neizrīkotos.
Situāciju atrisināju ar fizisku spēku (neskatoties uz to, ka palīdzēja.. šis nav nekāds ieteikums) :D

Jā jūs būtu skolotājas... kā rīkotos šādās situācijās?

Grūti teikt, kā rīkotos es, jo es neesmu radīta, lai būtu skolotāja, bet tas aptuvenais scenārijs varētu būt tāds, lai maksimāli censtos iejusties problēmā un risinātu to tā, lai upurim atstātu pēc iespējas mazāk seku uz turpmako mācību laiku. Ja meitene, piemēram, atnāktu pie manis ar sāpi, ka tiek apcelta, tad pāridaritājam teiktu, ka dzirdēju šīs ziņas no citiem avotiem, vai dzirdēju pati. Liktu sajust pāridarītājam nepatīkamu adrenalīna pieplūdumu, jo tikai tā pusaudži saprot, ka dara ko nepareizi. Protams, ka jāskatās pēc katra indivīda. Bezkaunība katram atšķiras. Vienam pietiktu pakratīt pirkstu, bet daudziem pat vecāku saukšana uz skolu neliek justies neērti. Protams, es runātu ar problēmā iesaistītajiem un mean girls arī tiešā veidā pateiktu, ka man šis uzvedības modelis ir skaidrs, tā teikt atmaskotu upura priekšā. Pēdējais punkts gan jādara tā, lai nerobežotos ar kaunināšanu, bet uzspiestu uz pareizajām podziņām.

Man liekas, ka pamatskolā vienkārši šis ir jāpārdzīvo, lai cik viegli ir tagad to pateikt un daudzreiz grūtāk reāli būt tajā situācijā.
Par zagšanu - reāli jau grūti kaut ko pierādīt, ja vien nav vairāki cilvēki, kuri to redz un ir gatavi liecināt. Un diemžēl uz to gatavību liecināt es nekādas cerības neliktu. Ja nav stipru pierādījumu, tad reāli neko darīt nevar.
Es personīgi balsoju par ignorēšanu un varbūt pat to ko Elza ieteica - ierakstīšanu, ja ir iespēja, ka nepieķers. To es iesaku tikai tāpēc, lai pasargātu sevi, jo cerams, ka neaizies līdz reālai fiziskai ietekmēšanai. Angļiem ir teiciens 'Sticks and stones may break my bones but names will never hurt me'. Saglabā mesidžus, kuros viņa Tev uzbrūk, bet pati apsver dubultā, ko saki, lai to nevarētu pavērst pret Tevi pašu. Bet citàdi - šis ir tāds stulbs vecums, no kura, paldies mātei dabai, parasti tomēr cikvēki izaug.
Pozitīvi ir tas, ka Tev ir labs kontakts ar puišiem, vismaz neesi 100% viena. Turies!

Jā jūs būtu skolotājas... kā rīkotos šādās situācijās?

Manuprāt, problēma ir tā, ka ne vienmēr pāridarītājs ir 100% pāridarītājs un skolotājs ne vienmēr var zināt kas, kurš kā. Es personīgi laikam noklausītos stāstu un mēģinātu vaktēt situāciju. Noteikti mēģinātu bērnu iedrošināt "izkratīt sirdi" un radīt uzticības personas iespaidu.

Ja godīgi runājot, es nevaru saprast kā ignorēšana var atrisināt situāciju? Vai tiešām tās meitenes, kas ir bijušas outsaideres ar ingorēšanu uzreiz panāca, ka viņas lika mierā un turpmākā eksistēšana klasē bija pilnīgi normāla un ar prieku gājāt uz skolu?
Vai neatrisinot šāda veida situācijas, kuras grauj Tavu pašapziņu neietekmē Tavu personību pieaugušā vecumā?
Pati varēju būt outsaidere, jo bija labvēlīgi apstākļi tam, 13 gados pārcēlos uz citu pilsētu, kur nevienu nepazinu. Bet pēc kādiem maksimums 2 mēnešiem pie manis pašas nāca klāt tās klases krutās meitenes un gribēja draudzēties(pirms viņām ne tik krutās jau draudzejās) un vēl atceros, kad pirmajā klases vakarā viens no puišiem gribēja, lai esmu viņa meitene :-D
Baram līdzi nekad neesmu skrējusi un arī otrā frontē, kas citus noliek neesmu bijusi. Man vienmēr ir paticis darīt tieši pretēji-izdomāt kaut ko savu un tas laikam arī citus pavilka, jo bija ar mani interesanti.
Datorspēles nespēlēju, būtībā mājās vispār neuzturējos, vienmēr bij ar ko citu nodarboties.
Vispār skolas laiku atceros ar smaidu un, Ja ir iespēja to skolas laiku padarīt labāku, tad kāpēc to neizmantot..nevis pēc tam nožēlot to ko neizdarīji.

Īstenībā pretrunīgu pozīciju izveidoju, jo biju ielikusi plusiņu Breivik, kas tieši ieteica ignorēšanu.:-D
Ha ha laikam vnk apbūra mani ar savu rakstīšanas stilu.
Bet nu lietas būtību nemaina, jo izteicu tikai to, ka neizprotu ignorēšanu par labu esam, nevis ka šis ieteikums ir galīgi garām.

Dimantuks

no vienas citas meitenes telefona, K man sāk dirst virsū. Man dirš virsū, ka es visiem melojot, ka ir sirds problēmas, kautgan man ir.

A priekš kam Tev visiem jāstāsta par savām veselības u.c. problēmām? (t) Tāda tipa citu iežēlināšanas paņēmieni strādā tikai tad, ja problemātiskais personāžs ir āaaaaaarkāaaaaaaaaaartīgi talantīgs mākslinieks, zinātnieks, sabiedriskais darbinieks vai cits liels (tiešām LIELS) sava laikmeta izcilnieks. :-P Cilvēks parastais ar saviem iežēlināšanas mēģinājumiem labākajā gadījumā izsauc tikai nicinājumu un nievas, un, kā rādās, Tev ir ticis ne jau tas labākais gadījums. ;)
.

Tad vēl saka, ka man dzīve nav, jo spēlēju spēles.

Un vai tad Tev Dzīve ir? (t) Tu esi laimīga un apmierināta ar savu Dzīvi, ko dzīvo, ko? ;) Tevi piepilda prieks par ikvienu nodzīvoto savas dzīves mirkli? ;)
Jeb prieks Tev ir tikai no spēļu spēlēšanas un to apspriešanas...
Vai Tava IG konta selfijiem, kurus K ar savu baru izņirgā...
Tev ir arī kaut kas cits šai dzīvē bez tām spēlēm, IG 'cikturjaukontiem', ar ko izmisīgi centies sev piesaistīt uzmanību, slepeno skaudību pret K, kurai visi skrien pakaļ (ieskaitot Tavas bijušās draudzenes), it kā gudrību, stilīgo apģērbu, labu raksturu un kaut ko vēl labu, jo Tu nepīpē? Nesaku, ka Tev vajadzētu sākt smēķēt, bet nosodīt citus par viņu izvēlēm nav laba uzvedība. :-P

Rīt vēl solijās pa seju iedot, jo es pateicu vienam kl.biedram, ka visas skrien viņai pakaļ un viņa to dzirdēja.. jaucas manā dzīvē un vēl saka, ka es melojot.

Ar šādiem aprunāšanas izgājieniem 'es pateicu vienam kl.biedram, ka visas skrien viņai pakaļ' Tu neesi labāka par K pašu. :-P Pirms nosodi K par to, ka viņa Tevi aprunā, jaucas Tavā dzīvē un neļauj dzīvot, sauc par meli un ņirgājas par Taviem vaļaspriekiem, ieskaties spogulī un godīgi atbildi pati sev, vai tiešām, tiešām, TIEŠĀM pati esi absolūti tīra, balta un pūkaina, bez neviena grēka plankumiņa uz kristālskaidrās dvēseles, ar kādu gan Tu, gan K, gan ikviens cits cilvēks ierodas šai pasaulē. ;) Un tad pievērsies pati sevis revīzijai, izzināšanai un savu talantu spodrināšanai par visiem simts procentiem ikvienu savas dzīves mirkli, ne meklē skabargas K acīs, ar ko attaisnot savus baļķus. :-P Un tad arī K Tevi liks mierā. 8) :)

Everythingisfine, es tikai teicu kā darīju es, bet neuzskatu, ka ignorēšana ir labākā izvēle. :D Tas, ka neatbild uz sevi vērstu emocionālu vardarbību, nenozīmē, ka tas nekādi neietekmē. Sekas tam var būt iedragāta pašapziņa, nevēlēšanās iet uz skolu, nespēšana koncentrēties mācībām, grūtības komunicēt ar apkārtējiem, jo tas tomēr atstāj iespaidu uz cilvēka psihi, kura tajā vecumā vēl nav nobriedusi, lai viennozīmīgi sagremotu un neļautu tam sevi ietekmēt. Es palasīju savu pirmo komentāru un nespēju atminēties, kāpēc pie gāzt K no troņa esmu iekavās ierakstījusi not recommended. Man tomēr šķiet, ka situācijas risinājums vai ignorēšana ir atkarīga no paša cilvēka. Ja tas traucē un aizņem tik daudz enerģijas un prāta, ka sāc kļūt par lupatu, tad tas ir tāds sava veida mazohisms ļaut sev kāpt uz galvas. Ne vienmēr pēc mēnešiem vai gadiem ilgas ignorēšanas pāridarītājs mitēsies, jo viņam jau ne vienmēr ir svarīgi dabūt pretreakciju, bet gan vienkārši pakāpties uz kāda, tā teikt spodrināt savu pašapziņu un apziņu, ka esi visvarens.
Varbūt Tev, Everythingisfine, ir spēcīga harizma, jo ne ar visiem tā notiek. Man, piemēram, tādas nav.

nerātnā,tieši par to es arī un runāju,ka tā meitene nav labāka par to K.meiteni.Abas ir mazgadīgās debīles,kuras uzvedās stulbāk par citu.Varbūt viņam ir sacensības?Viena sūdzās visiem par sirds problēmam/ģimenes problēmas,turpina veidot IG pēc apsmiekla un pati vēl apspriež citus cilvēkus.Un otra jau nezin,kā apd*isrt citu cilvēku,jo kronis baigi spiež galvu.Tipiskā klases drāma.Pārdzīvos.100% esmu pārliecināta,ka vidusskolā visi par to smiesies(t)

Kaut kur es lasīju bērnu psiholoģes rakstu, ka klases hierarhijā ir iespējams mainīt savu grupu tikai par vienu pakāpi augstāk. Nu, tas ir, bērns, kurš ir starp "pārējiem" var iekļūt "līdera atbalsta grupā", bet viņš nekad nekļūs par "līderi". Izņemot atstumtos. Atstumtie nemēdzot mainīt grupu, pat ja pārejot uz citu skolu, jo neprot mainīt uzvedības modeli... Vārdu sakot, viss galvenokārt ir atkarīgs no pašas - no uzvedības un attieksmes. Pareizo recepti, kā mainīt situāciju, neviens nepateiks, tā ir jāuztausta pašai. Taču ir skaidrs, ka ir jāmainās. Lai neciestu, ir jātiek vaļā no cietējas pozīcijas, mazāk jāiesaistās aprunāšanās un intrigās utt.