Tējkannā leju nedaudz vairāk kā nepieciešams vairāku iemeslu dēļ:
1) Nepatīk krūzītē izliet visu līdz galam, jo liekas, ka kanniņas apakšā var būt kaļķis, kurš iztecēs ārā krūzītē (mazgāju un kaļķoju kanniņu pietiekoši bieži un pat zinot, ka tur viss ir tīrs un nekas ārā "neizbirs", tomēr nevaru pārkāpt pāri šai lietai)
2) Vienmēr domāju - a ja nu man vajadzēs vēl mazliet pieliet klāt :-D
Jāatzīst, ka senāk par tādām lietās vispār neaizdomājos un lēju pilnu kannu neaizdomājoties.
Leju iekšā tādu ūdeni uz kuru tajā brīdī pagriezts krāns. Ja uz karsto, tad karsto un nemanāmi arī roka pagriež krānu uz auksto pusi. Ja auksto, tad auksto un negriežu uz karsto:-D
Par mazgāšanos - kamēr beržos ar švammīti vai putoju matus ar šampūnu vai balzāmu, krāns ir izslēgts. Arī zobus mazgāju ar aizgrieztu krānu.
Vīrs bez atgriezta krāna mazgāt zobus nemāk. Mazgājoties arī obligāti kaut mazliet ūdenim jātek. Liekas dīvaini, bet nu ja vajag, tad vajag.