Leju tējkanna ūdeni, kāds uz to mirkli tek no krāna un ūdeni pārvāru vairākas reizes, ja vajag. Atšķirību kafijā vai tējā absolūti nejūtu. Kas tur var būt kaitīgs vai slikts? Ja esi mežā, tad var arī upes ūdeni dzert vārītu. Un tie "ieradumi" kā katra vāra savu ūdeni, ir tikai iedomas un ieradums. Katram savi prusaki galvā. Es, piemēram, neēdu pelmeņus, ja viņi manā sķīvī nav tikuši UZREIZ pēc plīts izslēgšanas. Pat, ja 5 min pastāvēs tajā ūdenī, es vairs neēdīšu. Jo man tādas iedomas un viss, man liekas fuj :D :D Un domāju, ka te tāda pati ideja ar ūdeni. Viss ir tikai galvā. Ūdens ir tikai ūdens, nevajag sarežģīt dzīvi :D No rīta it īpaši man nav laika domāt par to, kā pareizi vārīt ūdeni tējkannā, es pamostos tikai ar pirmo kafijas malku :D