Rozā kvarcs un zelts

Kad man bija aktuāla rozā kvarca enerģija, es to glabāju zem sava spilvena un uz tā arī gulēju naktīs - ļoti labi iedarbojās. :-)

Brīnišķīgi. Es arī vienu nakti liku zem spilvena - ļoti labs miegs bija.
Es tik tagad par šo sāku papildus interesēties. Varbūt, lūdzu, vari padalīties - kā uzlādē un kā attīra kvarcu? Vai par vēlamajām lietām domājot, turēji kvarcu rokā? Vai arī vienkārši ļāvi vaļu un it nemaz nepiedomāji?

Varbūt vēl kāda ir kompetenta šajā jautājumā?

zeltmate111 Es zinu, ka rozā kvarcu uzlādē, ik pārdienas turot zem auksta, tekoša ūdens. Rokās nav obligāti jātur, pietiek ja tas ir tuvumā - pakārts kaklā, somā, kabatā, zem spilvena utml.

Pareizāk sakot, zem auksta un tekoša ūdens attīra, noņem sakrājušos enerģiju, un tad tas pats var atkal uzņemt jauno

Paldies. Kā jums pašām - bija jūtamas izmaiņas?

Sveiki!
Interesē kur jūs esat pirkušas rozā kvarcu? Rotu veikalos neko dižu, kas iepatiktos, neatradu. Diskusijas iespaidā tagad skatos uz kuloniek no Etsy.

Pirmajā naktī, kad gulēju ar kvarcu kakla ķēdītē, bija dīvaini - jocīgi sapņi, sirreāls miegs - nemaz nemāku izstāstīt.
Tajā laikā man dzīvē bija traks periods, noticēju astroloģes ieteikumam rozā kvarcu nēsāt. Saka, ka tas domāts cilvēkiem, kuriem pietrūkst mīlestības. Tad vienu rītu gāju dušā, mazgājos un pēkšņi - ta dankš - ne no kā nolidoja kuloniņš no ķēdītes un, atsitoties pret vannas emalju, sašķīda vismaz trīs daļās. Astroloģe pēc tam teica, ka tas bija pārāk daudz enerģijas sasūcies. Tad vairāk nenēsāju, jo nav tā, ka līdz galam ticu to akmeņu spēkam, kurus iespējams dabūt tepat kādā Latvijas bodītē vai pa lēto interneta veikalā.

Es lasīju, ka ieteicams nēsāt neapstrādātu, tāpēc nopirku bodītē Astarots.
Man atkal, kad biju palikusi zem spilvena kvarcu,miegs bija ļoti labs, bet rādījās sapnis, kurā es vācu rozā kvarcus, jo pirms miega biju domājusi - kur diez var tādus - neapstrādātus atrast. :-D

Man tai laikā bija problēmas ar emocijām. Pēc tēta nāves biju nocietinājusies un vispār nevarēju pat paraudāt ilgu laiku, viss bija tikai caur prātu. Gribējās attiecības, gribējās mīlestību, bet nevienu nelaidu sev klāt, bija bail, ka pievils, droši vien zemapziņā izspēlējās bailes. Sirds čakra bija galīgi ciet. Gulēju uz tā rozā kvarca un pamazām nāca slūžas vaļā, jau diezgan drīz pirmo reizi pa ilgiem laikiem izraudājos. Savu īsto gan satiku tikai vairākus gadus pēc tam, bet nu vismaz uz randiņiem gāju, sadraudzējos ar cilvēkiem. Tagad varu raudāt pat par sīkumiem. :-D

Redz, ir tomēr akmeņiem enerģija. :)