Sveiks visiem! Man ir vecākais brālis, kurš mani visu laiku nosoda, un tas mani dikti tracina. Ko es domāju ar „visu laiku nosoda”? Pieņemsim, es sāku staigāt pa naktsklubiem, viņš man sāka: „staigā vairāk kamēr tevi tur sasitīs”. Pēc tam sāku nodarboties ar boksu, viņš apd*rsa arī to: „ja, ej uz boksu, droši – pēc tam staigā ar salauzto degunu un ārstējies par manu naudu”. Sāku strādāt kazino (rakstu stāstus priekš vietnem) – viņš teica „vairāk sadarbojies ar tiem krāpniekiem”. Kad nopelnīju sev naudu, izdomāju nopirkt jauno tālruni – kādu Galaxy vai iPhone. Un ko, domājiet, brālis man teica? „Uz priekšu, lūdzu, aizsvied pus tūkstoš eiro, lai pēc tam to tālruni kaut kur aizmirstu, vai lai tev to kāds atņem, ņemot vērā, ka tu staigā pa nakti uz visādiem klubiem. Kādreiz stāvēsi viens kādos divos naktī uz pieturas, pie tevis pieies un viss... Vienkārši tev pašlaik veicas, tas arī viss... Vai arī salauz to un pēc tam maksā vēl pus tūkstoš eiro, lai salabotu ekrānu”. Mans brālis smartfonus nelieto, tāpēc nevar saprast kas ir lagi un frīzi, kad tu lieto tālruni par simts eiro.
Tad es izlēmu nopirkt sev teļluku. Lielo 4K paneli. Bet tas arī viņam neiepatīkas. „Vai tad tev nepietiek datormonitora? Tev gribas visas tās slepkavības un vardarbību skatīties arī visas sienas garumā? Paskaties ārā (rāda ar pirkstu uz neapdzīvoto jaunbūvi tieši pretī mūsu mājai) Redzi? Tur katru vakaru salasās visādi narīķi (narkomāni) un tu gribi lai viņi redz, ka tev ir tas televizors uz visu sienu?”.
Tad es izlēmu iztērēt naudu uz žaketi pēc individuāla pasūtījuma. Bet arī šo ideju mans brālis nokritizēja. Viņš teica, ka 500 eiro par bleizeru ir pārāk daudz – ka cilvēki Latvijā par šo naudu veselo mēnesi strādā un es gribu sev nopirkt kaut kādu lupatu. Teica, ka mēs dzīvojam ne tajā valstī un mums nav to algu, lai es pirktu sev tādas dārgas lietas. Katru reizi, kad es pērku kaut ko Stockmannā (piem. kādu kreklu par 70 eiro) viņš allaž činkst, ka to pašu var nopirkt tirgū, bet par mazāko cenu un, ka tas Stockmanns ir viena liela tautas krāpšana.
Beidzot es viņam sāku: „labs ir, tu nokritizēji visas manas idejas, ka var notērēt naudu. Un ko tu ierosini?”. Tad viņš teica, ka vislabākais veids, ko var izdarīt ar naudu ir nopirkt ēdienu. Nākamajā dienā es pasūtīju uz mājam Lulū picu, viss kopā izmaksāja man ap trīsdesmitnieku. Brālis vienalga sāka činkstēt, kā es izsviežu naudu.
Vēl viņam baigi nepatīk, ka es staigāju pa barberšopiem. Sāka, ka lētāk būtu skūties pašam, un matus griezt var kaut kur rajona frizētavā. Bet tas, ka man vairāk piestāv bārda, un ka barberšopos arī labāk griež matus – viņam pie kājas.
Nesen pierakstījos pie fotogrāfa. Uz savas galvas padalījos ar to ar savu brāli. Nācās klausīties notācijas, lai es neeju pie fotogrāfa, jo tie visi ir krāpnieki: „strādājoši cilvēki visu dienu stāv pie darbgalda, bet šītie grib to naudu dabūt vienas stundas laikā”.
Tagad sakārojās apceļot Eiropu. Brālis visu laiku mēģina mani atturēt. Argumenti:
- nokavēšu lidmašīnu atpakaļ – ko es iesākšu šadā gadījumā?
- ko darīšu, ja ceļojuma laikā man kaut kas notiks? piemēram, izmežģīšu potīti vai kaut kas tam līdzīgs – ārstēties ārzemēs ir ļoti dārgi un vēl vajadzēs pirkt jauno biļeti atpakaļ, un tas atlaides lidojumu kompānijā var jau nebūt
- kas notiks, ja man nozags pasi vai naudu
- kas būs, ja es saindēšos ar vietējo ēdienu
- ja īrēšu dzīvokli ar AirBnb vietnes palīdzību – varu palikt viens nepazīstamas valsts vidū gadījumā, ja saimnieks neatnāk uz tikšanu
- ja īrēšu dzīvokli ar AirBnb vietnes palīdzību – varu iekļūt kādā kriminālajā rajonā, kur mani apzags, izvaros, sasitis, atņems tālruni, atslēgas, pasi un naudu
Brālis uzskata, ka ja tu neesi liels cilvēks – piemēram kādas firmas īpašnieks, tad tev nav ko darīt tajos ceļojumos – jo jebkurš sīkums var pārvērsties lielās ķezās, kas prasīs daudz naudas.
Es pajautāju viņam kur tad man ceļot, ja šeit dārgi, tur melni (viņam nepatīk melni, īpaši nesen kad viņš izlasīja ziņas Inbox`ā par tūristu pāri, kuru izvaroja un aplaupīja Itālijā). Viņš teica, ka nevajag nekur ceļot – Latvijā arī labi. „Priekš kam meklēt sev piedzīvojumus uz di...?”
Es vēl pastāstīju viņam par tādu lietu, ka couchsurfing – labāk nebūtu to darījis. Viņš teica, ka mani tur vai nu izvaros, vai apzags, vai pārdos uz orgāniem.
Pēc visām tām sarunām man pazūd vēlēšanas vispār kaut kur braukt. :(
Un katru reizi kad man parādās pluss-mīnuss normāla nauda, viņš sāka lai es to netērēju, bet ietaupu uz melno dienu. Piemēram, ja mums kas notiks – saslimsim, pazaudēsim darbu utt. tā būs ļoti noderīga.
Vēl bija reize, kad draugi pasauca mani izbraukt aiz pilsētas un pašaut ar gāzes pistoli. Bija ļoti jautri un aizraujoši, pat uztaisījām dažus foršus kadrus, kā izskatās dzirkstele šāviena laikā. Pastāstīju par to brālim – viņš teica lai es vairs ar viņiem nebrauktu šaut, jo tā var netīšam nogalināt kādu bomzi.
Bet tagad, dāmas un kungi, pats galvenais. Man nesen piedāvāja darbu kazino. Vajadzēs strādāt ofisā ar klientiem, kā support. Viss patīk: alga, darba apstākļi. Bet brālis ir pret. Viņš uzskata, ka kazino strādā tikai blēži un, ka mani tur kaut ka piečakarēs. Piemēram, es parakstīšu kādu papīru, kur ir rakstīts ar maziem burtiem, ka es paņēmu kredītu uz miljons eiro vai arī kāds izlaupīs kompāniju un uzskars to uz manīs. Es viņam pavaicāju: „un kur tad tu gribi, lai es strādāju?”. Viņš pilnīgi nopietni man pateica, ka labāk lai es eju strādāt kādā Maximā kravāt kastes vai uz rūpnīcu – jo tur vismaz viss ir godīgi un neviens mani „neieliks”.
Un man tās besī ārā. Man nav augstas izglītības. Pēc profesijas es vispār esmu metinātājs. Bet man tas viss nepatīk, es negribu strādāt rūpnīca. Nepatīk ne fiziskais darbs, ne cilvēki, kas tur strādā. Bet tā ka man nav tas augstas izglītības es daudz uz ko pretendēt nevaru. Un beidzot man izkrīt iespēja, par kuru es tik sen esmu sapņojis: strādāt ofisā un pie tam vēl par samēra labo naudu. Un brālis sāka: „ej strādā uz Maximu”...
Man ir interesanti: ko Jūs domājat? Varbūt es velti tā niknojos un brālim tiešam ir taisnība, ka saistoties ar kazino es spēlēju ar uguni? Viņš it ka ir vecāks par mani, kaut ko jau zina šajā dzīvē. Vai arī ne?
Vai man pieņemt to darba piedāvajumu? Vai arī klausīties brāli un iet strādāt kādā veikalā vai rūpnīcā un neriskēt?
1066
