kas notiks ar Latviju?

bet tagad to pasu var darit, bet liela d ala maksaa...

Tas gan.

Ir ar Oksforda musejie, bet tu tacu saproti.... ;-)

Dzīvojam dažādās vidēs. Visvairāk zinu tos cilvēkus, kas studē budžetā, vai brauc uz ārzemēm mācīties un dzīvot. Tiešām maz kuru zinu, kuri paši finansē savas studijas. Kredīti, iespējams, ir izplatītāki, jo mums dažāda veida kredītus reklamē visur un tie šķiet tik ikdienišķi, cik paēst, un neviens nedomā, ko darīs tad, kad pienāks laiks atdot.
Jocīgi, ka runā tikai par to, cik, kādas budžeta vietas utt, bet nerunā par to, kāda mācību kvalitāte.

Par to darbaspēka trūkumu varu pateikt, ka jauniešiem ļoti izteikti trūkst atbildības sajūtas, nezinu, vai tas ir tāpēc, ka redz kā vecāki-padomju produkti šļūc cauri savās darba vietās īpaši neiespringstot, vai tā ir tāda 90-tajos dzimušo "slimība". Manā darbā vairāk kā puse neiztur pārbaudes laiku, jo te ir reāli jāstrādā, JĀDOMĀ. Atnāk jaunietis, it kā no prestižas biznesa skolas (SSE, BA, RBS, u.c.), it kā šķiet sakarīgs, it kā grib strādāt, it kā atalgojums konkurētspējīgs (pati esmu strādājusi tajā amatā, zinu), bet cilvēks atnāk, kaut ko ķeksīša pēc padara un domā, ka par to viņam jāmaksā. Vispār neiedziļinās, attieksme pret darbu ir pavirša. Piemēram, bija viena meitene, kuras uzdevums bija kārtot lietvedību, tad viņa vairāku pilnīgi nesaistītu uzņēmumu lietvedību visu lika kopā. OK, cilvēks varbūt nezina, izskaidroju, pastāstīju. Nākošreiz - tieši tāpat darīja. Vienreiz iemācīju skenēt dokumentus, jā, esot sapratusi. Otrreiz skenē tikpat nepareizi. Pavirši darbinieki nevienam nav vajadzīgi, man pat par velti nevajag tādu, ja man viss pēc viņa ir jāpārtaisa.

Ļoti daudzi maksā, tādus pieņēmumus nevajag izdarīt tikai no pāris draugu pieredzes, bet kopumā redzot visus, kas studē.

Jūs taču saprotat - nu situācija, trūkst mums inženieru, ārstu (minu kā piemēru), nu uztaisām 300 budžeta vietas, bet cik pabeigs, cik spēs pavilkt šīs mācības, cik spēs strādāt? 40, 50 labākajā gadījumā? Tas ir tas pats cipars, kas saglabājot budžetu vietu skaitu, kāds tas ir, ņemot klāt maksas. Bet palielinot (atkal teorētiski labi, bet nonivelēti domājot) mēs izgāžam naudu podā!

Macaw, bet runa jau iet par to, ka samazinātu budžeta vietas (vismaz uz laiku) "nepieprasītajām profesijām" (nav teikts, ka gadu laikā tās nemainīsies, jo pieprasījums visticamāk mainītos). Ar to, ka būs procents, kas nepabeigs, jārēķinās jebkurā gadījumā. Stimuls būtu apdomāt profesijas izvēli - protams, ka būtu muļķīgi stāties programmā, kas galīgi neinteresē, bet vidusskolēnam, kurš nav drošs par profesijas izvēli, fakts, ka, labi mācoties, var tikt vienā interesējošā programmā budžeta grupā, bet otrā interesējošā programmā - nevar (vai stipri mazākas iespējas), var nospēlēt lomu.

Ja mazāka iespēja tikt, tad tieši lielāka motivācija, ne tas, ka es ieraugu, o, 200 budžeta vietas, tad jau tikšu, būs viss čikiniekā. Jo mazāk vietu, jo vairāk darba jāieliek, jo vairāk aiziet tie cilvēki, kuriem tas patiešām interesē.

Un kuriem ir dotības.

Par to darbaspēka trūkumu varu pateikt, ka jauniešiem ļoti izteikti trūkst atbildības sajūtas, nezinu, vai tas ir tāpēc, ka redz kā vecāki-padomju produkti šļūc cauri savās darba vietās īpaši neiespringstot, va

nu vai zini! Man d arba perfekti strada tiesi kudze labakajis gados, jauni nemitug pazus, slimo vai vel kas...jo neiespringst, bet parejiem ir ieauddzubata ATILDIBAS SAJUTA......

un vve jaunajjam ko pastasti bezjega labak ziinott, bet kad iznak sudi.... tapat po...parejiem jagregj tiem kam en vairs nav 30 it. Un strada efekti nez apec kundzes dazas kam vairak ka 60 it gadi...izdaris i savu darbu, i vel citam ko palidzes ja vajag.

Vai tad tagad kaut kur ņem inženieros bez iestājeksāmeniem? Skolnieks būs vairāk motivēts vidusskolā mācīties labāk attiecīgos priekšmetus, ja zinās, ka citās programmās, kurās līdz šim bija viegli tikt un pie tam budžetā, iespēja studēt būs tikai par maksu.

Man interesanti, cik daudz no taviem komentāriem ir vienkārši izzīsts no pirksta. 60 populārākās inženieru programmas valstī:

par budžeta naudu studē vidēji 85% studentu, virknē programmu pāri 95%. Jā, iestājeksāmenu nav. Lūdzu pastāsti mums visiem vēl par to, cik grūti ir tikt inženieros budžetā, cik akūti nepieciešamas papildus budžeta vietas.
Salīdzinājumam, 60 populārākajās humanitārajās programmās par budžeta naudu studē 65%, turklāt studentu skaits ir ievērojami mazāks nekā inženieros. 60 populārākajās soc zinātņu programās - 16% budžetā, un studentu daudz vairāk nekā inženieros.
Tieši inženieros ir viegli tikt budžetā, konkurence ir absolūti minimāla. Ko tu gribi - fantastisku valsts ekonomikas uzplaukumu, kad vienā inženieru programmā budžetā varēs studēt nevis tikai 97% studentu kā pie ubagiem, bet visi 100%? Studētgribētāju limits jau sen ir sasniegts un vieglā tikšana budžetā mudina tur stāties idiotus, kas drīz vien vienkārši izkrīt no programmas. Trula naudas grūšana inženieros neatrisinās pilnīgi neko, tikai vēl vairāk samazinās studiju kvalitāti pārējās fakultātēs, no kurām šī nauda tiks ņemta.

Valsts uzdevums ir domāt par sabiedrības kopējo labumu, nevis indivīda kaprīzēm.

Un tevī ir šī padomju laika pārliecība, ka valsts (t.i., tu) zina, kas ir sabiedrības kopējais labums, un kas ir indivīda kaprīze. Rietumos, piemēram, šāda pārliecība nepastāv. Tādēļ daudzi arī raksta, ka gaida paaudžu maiņu, kad politiķi beigs komunistu garā no augšas diktēt, kas sabiedrībai ''patiesībā'' ir vajadzīgs, un kā cilvēkam jādzīvo.

Valsts par pilsoņu veselību rūpējas, jo tai ir nepieciešami nodokļu maksātāji, attiecīgi - ir nepieciešams, lai šie cilvēki būtu darbaspējīgi.

Ok, tad par kasieriem valstij jārūpējas, bet par invalīdiem, garīgi slimajiem, pensionāriem, ilglaicīgiem bezdarbniekiem - nē. Viņi valsts ekonomikai ir tikai slogs, turklāt dubults. Vispirms apaksā invalīda vai pensionāra dzīvības paildzināšanu, tad visu atlikušo dzīvi maksā viņam pabalstus. Labāk kā viduslaikos - savācam busiņā, aizvedam uz kaut kādu Vācijas ciemu, un palaižam mežā, lai skrien.

Tagad saprati, kāpēc tā? Tās visas lietas ir saistītas.

Sapratu, ka tev patīk melst.

Macaw, nu tas atkarīgs no cilvēka. Turklāt, ja vienā tiek, bet otrā tomēr netiek (kurā bija stipri mazākas iespējas tikt), tad vismaz daļa izvēlētos to, kur tika budžetā. Bet "Ja mazāka iespēja tikt, tad tieši lielāka motivācija" var nedarboties tik efektīvi, ja zin, ka mazais budžeta vietu skaits ir dēļ tā, ka profesija nav pieprasīta.

6617, ar Rietumiem Tu domā kādu konkrētu valsti/valstis?

Varbūt redzējāt re:Baltica jauno pētījumu - 2030. gadā katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs būs pensionārs. Valsts saraujas. Trūks ap 35 tūkstošiem darbinieku. Kādu redzat Latviju pēc gadiem 20, 50, 100?

Ja es ticētu brīnumiem, tad teiktu, ka Latviju sagaida Japānas liktenis, kur arī ir ļoti izteikta iedzīvotāju novecošana. Un brīvo vakanču esamību un nespēšana tās aizpildīt, tikai būtu labs motivātors uzņēmumiem arvien vairāk un aktīvāk ieviest darbā mākslīgo intelektu, līdz ar to Latvija kļūtu par vienu no modernākajām valstīm Eiropā. Diemžēm, lai tas tā notiktu, būtu jāmaina visa valsts politika un jau no 1. klasītes vajadzētu sākt spiest uz IT zināšanu apgūšanu un attīstīšanu. Šādu potenciālu saskatu Igaunijai, bet Latvijai - visticamāk pagrimumu.
Pati no Latvijas aizbraucu pirms 1.5 gadiem. Visu laiku bija izteikta sajūta, ka gribu braukt atpakaļ un noteikti ārzemēs uz ilgu laiku nepalikšu. Pirmās 2 reizes, kad braucu atvaļinājumā uz LV, bija izteikta pacilātības sajūta un šķita, ka turēšos pie sava sākotnējā plāna, BET... pēdējā ciemošanās reizē viss mainījās un tuvāko gadu laikā noteikti nebraukšu atpakaļ. Sapratu, ka nekāda attīstība uz priekšu īsti nenotiek, gribās pat teikt - viss paliek sliktāk. Un, jo ilgāk tu pavadi laiku ārzemēs, jo vairāk ievēro, ka lielai daļai latviešu ir sačakarēta domāšana un tieši šādas domāšanas dēļ nekas arī nevar attīstīties. Tagad vienīgais, ko es nožēloju, ka neaizbraucu ātrāk, bet tik ilgi mocījos Latvijā.

Pasedena, šis te diezgan papildina manu domu gājienu:

Jā, iestājeksāmenu nav. Lūdzu pastāsti mums visiem vēl par to, cik grūti ir tikt inženieros budžetā, cik akūti nepieciešamas papildus budžeta vietas.
Salīdzinājumam, 60 populārākajās humanitārajās programmās par budžeta naudu studē 65%, turklāt studentu skaits ir ievērojami mazāks nekā inženieros. 60 populārākajās soc zinātņu programās - 16% budžetā, un studentu daudz vairāk nekā inženieros.
Tieši inženieros ir viegli tikt budžetā, konkurence ir absolūti minimāla. Ko tu gribi - fantastisku valsts ekonomikas uzplaukumu, kad vienā inženieru programmā budžetā varēs studēt nevis tikai 97% studentu kā pie ubagiem, bet visi 100%? Studētgribētāju limits jau sen ir sasniegts un vieglā tikšana budžetā mudina tur stāties idiotus, kas drīz vien vienkārši izkrīt no programmas. Trula naudas grūšana inženieros neatrisinās pilnīgi neko, tikai vēl vairāk samazinās studiju kvalitāti pārējās fakultātēs, no kurām šī nauda tiks ņemta.

Turklāt, nu jauniešus neinteresē mācības, grūtības, neiet tagad, kad pietiek budžeta vietu, maksas vietas tik, cik vien vēlies. Pasēž mēnesi un tinās prom, jo negrib neko darīt cilvēki, kur ir jāpiepūlas, tam nav jēgas. Šo profesionāļu trūkums ir arī no tā, ka vienkārši fiziski mums ir maz cilvēku, nu nevar visus iegrūst eksaktās jomās, vēl bezjēgā izšķiest naudu masveidā. Es tiešām esmu par to, ka griest nost iespējas tikt augstskolās, man skolas laikā vai pat, ja attaptos pēc tam, tas būtu vismaz kāds stimuls. Tagad es apskatītos, o, 300 datoriķu vietas, tur jau paņems jebkurā gadījumā. Mazs budžeta vietu skaits nav jārada tāpēc, ka profesija nav pieprasīta. Mums ir čupa ''ekonomistu'', bet vai tā ir tā baigi pieprasītā profesija, kura tik masvedīgi trūkst, nebūt ne. Datoriķi, no kuriem pat puse nepabeidz, bet tiek izgrūsta nauda, bet atkal skolēni sastopas ar grūtībām, un, tiekot budžetā, paskatās pa valsts naudu, ka nē, tomēr šitā lieta ir tāda grūta, neinteresē man un tamlīdzīgi.

Sapratu, ka tev patīk melst.

Un es sapratu, ka Tu pat nelasi, ko rakstu. Vai arī Tev jāiegooglē vārdiņa "salīdzinoši" nozīmi. Ar Tevi tiešām nav jēgas turpināt diskusiju, jo tā vietā, lai izlasītu, ko es mēģinu pateikt, Tu parauj kaut ko no vidus, pagriez tā, kā Tev patīk un aidā. Te tas labi redzams:

Ok, tad par kasieriem valstij jārūpējas, bet par invalīdiem, garīgi slimajiem, pensionāriem, ilglaicīgiem bezdarbniekiem - nē.

Es Tev par to, kāpēc valstij jārūpējas par veselību, nevis par augstāko izglītību, bet Tu no zila gaisa pagrāb pilnīgi citas kategorijas un aiziet atkal kaut kāda brēkšana par kaut ko, kas vispār nav sakarā ar sākuma jautājumu. Tā nevar diskutēt, attiecīgi, no manas puses, kamēr nesapratīsi, ko es teicu, neredzu jēgu turpināt.

Un tevī ir šī padomju laika pārliecība, ka valsts (t.i., tu) zina, kas ir sabiedrības kopējais labums, un kas ir indivīda kaprīze. Rietumos, piemēram, šāda pārliecība nepastāv. Tādēļ daudzi arī raksta, ka gaida paaudžu maiņu, kad politiķi beigs komunistu garā no augšas diktēt, kas sabiedrībai ''patiesībā'' ir vajadzīgs, un kā cilvēkam jādzīvo.

Nav man adresēts, necenšos atbildēt Alexxas vietāai strīdēties (vienkārši ieintersēja šī diskusija un citādi uzskati), bet man personīgi tiešām gribētos, lai valsts analizē valstī notiekošos procesus un lēmumus pieņem ņemot tos vērā, tā pat kā aptuvenās prognozes un potenciālās ilgtermiņa sekas. Turklāt, ja runa vēl joprojām iet par izglītību, nav gluži tā, ka indivīdam nebūtu iespējas, jo valsts likvidē programmu - viņam vienkārši ir citas iespējas tikt pie tās programmas. Budžeta vietu sadalījums nav gluži diktēšana kā indivīdam jādzīvo. Tā pat kā

Ok, tad par kasieriem valstij jārūpējas, bet par invalīdiem, garīgi slimajiem, pensionāriem, ilglaicīgiem bezdarbniekiem - nē. Viņi valsts ekonomikai ir tikai slogs, turklāt dubults. Vispirms apaksā invalīda vai pensionāra dzīvības paildzināšanu, tad visu atlikušo dzīvi maksā viņam pabalstus. Labāk kā viduslaikos - savācam busiņā, aizvedam uz kaut kādu Vācijas ciemu, un palaižam mežā, lai skrien.

- runa gāja par budžeta vietu sadali augstākās izglītības iestādēs (kas nav cilvēka eksistences un pat ne gluži zināmas labklājības pamatnosacījums), un ņemt vērā potenciālo materiālo labumu, ko valsts iegūst šīs sadales rezultātā. Tas nav tas pats, kas "visos jautājumos ņemsim vērā tikai šo materiālā labuma aspektu".

tevī ir šī padomju laika pārliecība, ka valsts (t.i., tu) zina, kas ir sabiedrības kopējais labums, un kas ir indivīda kaprīze.

Ar valsti es domāju valdību, nevis sevi. Mūsu valdības spēja saprast, kas ir sabiedrības kopējais labums, ir pamatīgi apšaubāma, bet citur pasaulē tas normāli strādā. Vai Tev tiešām šķiet, ka valsts budžeta sadale kaut kur pasaulē notiek pēc principa, ka cilvēks aiziet un pasaka, cik viņam vajag un viņam to iedod? To lemj valdība. Valdība saskaita, cik maciņā ir naudas un tad izlemj, ko un kā ar to naudu labāk darīt, kurā brīdī vairāk vajag medicīnai, kad aizsardzībai, kad sociālajam budžetam, izglītībai vai kaut kam vēl. Tu vispār spēj aptvert, kas notiktu, ja tādas valdības nebūtu?

Macaw, tikai tagad ieraudzīju Tavu komentāru. Es nemanīju, ka kāds grasītos visus iegrūst eksaktajās zinātnēs vai bezjēgā izšķiest naudu. Tieši otrādi, sakarā ar naudas izšķieśanu dažu profesiju pārstāvju pārprodukcija (un sekojoši - studiju budžeta vietu sadale) tika pieminēta. Es personīgi arī neredzu nekādus 'benefitus' šai izteiktajai budžeta vietu dalīšanai pa labi un pa kreisi (kas nenozīmē, ka uzskatu, ka tās nav vispār vajadzīgas), bet negaidu, lai visi man tagad piekristu.

Ja politiskā situācija turpināsies līdzšinējā gultnē, pēc gadsimta mūsu varenajā "gaismas pilī" varēs iekārtot atsevišķu nodaļu, kur kā muzejā varēs aplūkot grāmatas, kuras sarakstītas valodā, kurā kādreiz runājuši toreizējās Latvijas zemes iedzīvotāji. Bet nav, par ko brīnīties - existences cīņā uzvar stiprākais un gudrākais. Šai gadījumā uzsveru: gudrākais. Lai pārliecinātos par latviešu tautas garīgo atpalicību, pietiek ieiet kādā Rimi veikalā un kaut ko parunāt ar kasierēm vai kasieriem, vai kādiem grušķikiem (konkrēti - varat ieiet Rimi Kr. Valdemāra ielā 112, kur izceļas ne vien kasieri, bet arī viens virtuves darbinieks; acīmredzot, priekšnieks darbā pieņem sev līdzīgus). Prātā veselie pārsvarē ir emigrējuši uz neatgriešanos, jo dzīve starp atpilikušiem ir gaužām grūta.
..
ES politika, aizdodot Latvijai naudu, ir apzināti vērsta uz Latvijas kā valsts iznīcināšanu. Pirmkārt, pasviežot ubaga dāvanas, tiek provocēta saimniecības neattīstīšana, bet gan naudas notriekšana uz visādām figņām. Otrkārt, kad Latvija, sākot no 2020. gada, būs spiesta naudu atdot, dzīves līmenis vēl vairāk kritīsies un vēl vairāk cilvēku izbrauks no valsts. Paralēli tam ārvalstis pamazām izpirks Latvijas zemi un izveidos šeit savus uzņēmumus. Ja nemaldos, jau Gajs Jūlijs Cēzars saprata, ka, lai pakļautu kādu valsti, nepavisam nav vajadzīgs karš; pietiek valsti pakļaut ekonomiski. Un tā, Vācija jau pa otram lāgam varēs pakļaut Latviju. Šoreiz - bez jebkāda kara. Un kas pie tā vainīgs? Latvju bāleliņi, kuri par nieka grašiem pārdeva savus īpašumus, lai ātri tiktu uz zaļa zara un vismaz kādu laiciņu tur tikpat zaļi padzīvotu. Bet cietusi ir visa tauta.