Juristi nu gan nešķiet baigie liekēži kā filologi utt
Es nesaku, ka studiju programma slikta vai ka profesija pasaulei vispār nelietderīga. Problēma ir citur.
Paskatīsimies uz to savādāk. Iedomājies, ka Tu tagad gribi ražot krēslus. Krēsls ir vajadzīga manta. Katrā mājā ir krēsli, katrā iestādē ir krēsli, visur ir krēsli, jo tos lieto. Tu uzraksti projektu, ej pēc finansējuma un ko Tev prasa pirmo? Kas Tev viņus pirks! Kāda jēga ražot krēslus situācijā, kur tie jau ir saražoti pārpārēm un neviens viņus nepērk, kad noliktavu atlikumos to ir tik daudz, ka pietiks vēl vairākiem gadiem? Te ir tas pats - kāda jēga no vēl kāda jurista, ja mums esošajiem nav darba tiešā saistībā ar specialitāti? Un tieši tas pats ar filologiem un visām pārējām profesijām, kuras sēž rindās NVA vai strādā darbu, kam īpašas zināšanas pat nav nepieciešamas. Kur ir tā jēga no tā vēl viena krēsla, kas mētāsies noliktavā?
Tie, kas studē filoloģiju, jo ''nekur citur neņēma'' varētu mierīgi studēt inženieros, ja tur būtu vairāk budžeta vietu? Vai arī vidusskolā tavuprāt masas sapņo kļūt par inženieriem, lai gan ne matemātiku, ne fiziku pilnīgi nesaprot, un tad ir pārsteigti, kad netiek uzņemti RTU
Vai tad tagad kaut kur ņem inženieros bez iestājeksāmeniem? Skolnieks būs vairāk motivēts vidusskolā mācīties labāk attiecīgos priekšmetus, ja zinās, ka citās programmās, kurās līdz šim bija viegli tikt un pie tam budžetā, iespēja studēt būs tikai par maksu. Tiem, kas gribēs to augstāko, būs jāpacenšas vairāk, citādi ir tā, kā te jau minēja:
ir izteikta parādība, kad cilvēks izmācās filologos vai vēsturniekos, jo tētis teica, ka obligāti vajag augstāko, un tagad strādā veikalā par kasieri
(Gribu izteikuma autorei piebilst, ka tā tas ir ne tikai Latgales mazpilsētās. Tas par tiem vēsturniekiem man atgādināja divus puišus tepat no Rīgas, kas šogad aizgāja vēsturniekos ar tekstu "Strādāt negribas, bet tur nav grūti tikt budžetā, vismaz kādu laiku būs attaisnots iemesls nestrādāt")
Ja inženieriem un citām sarežģītām programmām palielinās budžeta vietas, interesentu par to būs vairāk, bet tas nenozīmē, ka ir jāatceļ iestājeksāmeni vai kā citādi jāatvieglo iespējas šajās vietās iekļūt. Tad arī tie, kas tagad sēž vidusskolā, būs ieinteresētāki labāk mācīties, lai spētu tos eksāmenus nolikt un tur iekļūt. Tam, protams, ir jānāk komplektā ar skolnieku informēšanu, kādas ir prasības tam, lai šajās vietās iekļūtu un kādas ir iespējas vēlāk darbam. Daudzi skolnieki zina, ka eksistē inženieris, bet nezina, ko viņš dara, ja neskaita būvniekus - jā, tie mājas ceļ, to zina. Tas pats ar ķīmiju un fiziku - viņiem nav ne jausmas, kur reāli vēlāk strādā šie te speciālisti, jo starp pazīstamajiem retajam tādi ir. Toties to, jurists, ekonomists un programmētājs ir izslavētas kā labi apmaksātas profesijas. Tikai par to, ka vēlāk darbu nedabūs, jo nevienam tas cilvēks ar to izglītību nebūs vajadzīgs, kaut kā pieklusē. Tas pats ar filologiem un citiem humanitārajiem, tur gan tāds interesantāks lozungs "Aizej, tur viegli tikt iekšā, dabūsi augstāko un vēlāk jau varēsi strādāt kaut kur arī citā specialitātē, ka tik augstākā ir", īpaši leģendārs šajā sakarā ir "tas čoms, kas dabūja augstāko filioģijā, bet tagad bankā strādā".
Uz jautājumu, kādēļ valstij maksāt par kasieres izglītību, atbildēt ir vienkārši: tā paša iemesla dēļ, kura dēļ Latvija maksā arī par kasieres veselības aprūpi.
Es jau gaidīju - vai tad kādas pērles nebūs. Te es pat nezinu, vai vispār ir jēga turpināt kaut ko skaidrot, it īpaši ņemot vērā faktu, ka turpmākajos komentāros tiek kladzināts, ka ieviešot šādas izmaiņas, augstākā izglītība būs tikai bagāto cilvēku bērniem, bet es pamēģināšu tomēr kaut ko paskaidrot.
1) Saruna sākās ar to, ka tiek neadekvāti izniekoti valsts līdzekļi. Satversme nosaka, ka valsts pienākums ir gādāt par tās pilsoņu izglītību, bet runa ir par pamatskolu, nevis to, ka tagad katram sponsorēs augstskolu. Pamatskolu dabū visi. Tālāk - katrs pēc iespējām.
2) Eksistē studiju kredīts. To var lietot, ja reiz tik ļoti gribas mācīties šobrīd neaktuālas profesijas. Valstij ir nevis jāgarantē augstākās izglītības iespējas katram tīkotājam, bet jāveicina jauniešu vēlme studēt profesijas, kuras valstī ir deficīts, lai mums pietiktu darbaspēka visās jomās, nevis jāveicina katra personīgās ambīcijas. Valsts uzdevums ir domāt par sabiedrības kopējo labumu, nevis indivīda kaprīzēm.
3) Valsts par pilsoņu veselību rūpējas, jo tai ir nepieciešami nodokļu maksātāji, attiecīgi - ir nepieciešams, lai šie cilvēki būtu darbaspējīgi. Neatkarīgi no tā, vai tas ir pārdevējs, vai augsta līmeņa vadītājs. Taču valstij ir vajadzīgs, lai cilvēki strādātu dažādās nozarēs. Ja lielais vairums mācās kādas 3-5 profesijas, tas nenotiek. Ja nav speciālistu dažādās jomās, ekonomika kā var normāli augt?
Tagad saprati, kāpēc tā? Tās visas lietas ir saistītas. Problēma nav tikai izglītībā vai tikai medicīnā vai tikai kaut kur vēl. Tās ir savstarpēji saistītas problēmas, kurām risinājums jārod tāds, kāds ir labāks valstij un tās pilsoņiem kopumā. Pie mums tas nenotiek nevienā vietā, nu labi, ar izcili retiem izņēmumiem, bet lielā mērā visur valda egoisms, ko šis piemērs, par kasieri, kurai pienāktos valsts apmaksāta augstākā izglītība jebkurā gadījumā, no Tava komentāra uzskatāmi to pierādīja. Valstij nav nepieciešams izmest milzu naudas par to, lai cilvēku bari varētu apgūt kaut kādas profesijas, kurās jau ir pārprodukcija un pēc tam sēdēt vai nu vispār bez darba un tikai ar sociālo atbalstu, kur valstij atkal nāksies maksāt par viņu izglītību - pārkvalificēšanos uz jomām, kurās kaut ko tie cilvēki varēs nopelnīt, vai arī strādājot par minimālo algu un jau atkal - visa socatbalsta buķete (Jā, jā, zinu, ka mazs tas atbalsts), kura ir tieši tāda, kādu valsts var atļauties, ņemot vērā to, cik liela daļa vispār maksā nodokļus un cik lielus maksā.
Un tā ir tikai daļa no neefektīvi izmantota budžeta, bet tā nav maza daļa, lai teiktu, ka tam nav nozīmes.