kas notiks ar Latviju?

 
Reitings 12
Reģ: 27.09.2017
Vai kādreiz aizdomājaties par šo jautājumu? Mani tas nodarbina diezgan daudz. Populācija kļūst arvien mazāka, daudz zemes tiek atstāta novārtā, lielākā daļa reģionu nevis attīstās, bet pamazām grimst. Pagaidām Latvijai iet ciešami, bet ES ir devusi ļoti daudz naudas, kas drīz tomēr beigsies. Varbūt redzējāt re:Baltica jauno pētījumu - 2030. gadā katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs būs pensionārs. Valsts saraujas. Trūks ap 35 tūkstošiem darbinieku. Kādu redzat Latviju pēc gadiem 20, 50, 100?
09.10.2017 18:30 |
 
Reitings 800
Reģ: 15.12.2015
Man patīk, ka šādas diskusijas parasti izvēšas desmitiem lapu garumā, kur katrs mēģina pierādīt savu viedokli. Bet reāli kā būs - neviens nezina, to rādīs tikai un vienīgi laiks. :D
11.10.2017 21:02 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
i izvēšas desmitiem lapu garumā, kur katrs mēģina pierādīt savu viedokli. Bet reāli kā būs - neviens nezina, to rādīs tikai un vienīgi laiks.
sasmejos, betta ir ar jebkur temu....visu it visu bbutiba parada tikai laiks...:-D:-D:-D:-D
11.10.2017 21:04 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Tā ir viedokļu apmaiņa, diez vai par svešu cilvēku attiecību tēmu baigi citādāk. Vai kurš krēms labāks vai kuri zābaki smukāki. Tās vienkārši ir diskusijas, kurās dzimst jaunas domas, idejas, iespēja izrunāt sev un citiem aktuālas tēmas, uzzināt, kā citi domā vai kā rīkotos. Ir tēmas, kur var likt pētījumus priekšā, ir kur nē, nevajag jau pārspīlēt.
11.10.2017 21:20 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Uz jautājumu, kādēļ valstij maksāt par kasieres izglītību, atbildēt ir vienkārši: tā paša iemesla dēļ, kura dēļ Latvija maksā arī par kasieres veselības aprūpi. Nē, mēs nedodam nodokļu maksātāju naudu tikai miljonāriem, jo ''viņi taču visvairāk pelnījuši.''

Veselība tomēr spēcīgāk ietekmē cilvēka iespējas strādāt un būt produktīvam, nekā augstākās (?) izglïtïbas esamība. Bet es runāju kā cilvēks, kuram liekas, ka augstākā izglītība ir pārāk glorificēta, līdz ar to budžeta vietu samazināšana (nelasīt - likvidēšana!!!) man neliekas pārākā traģēdija. Varbūt tas tieši veicinātu cilvēkus aplūkot citas opcijas.
Par šo -
Pareizi, izmācies par ārstu-ķirurgu Latvijā budžetā un pēc tam brauc strādāt citā valstī (savā sfērā). Latvija tev ir uzsaukusi izglītību.
P.S. Visu diskusiju nelasīju, vnk izsaku savu viedokli.
nu, man personīgi ir prieks, ka nedzīvojam režīmā, kur nedrīkstētu izbraukt no valsts. Pretenzijas ir tikai pret ārstiem-ķirurgiem vai arī pret citām profesijām arī? Jo, ja vēlas realizēt kaut kādus obligātos līgumus, cik katram jānostrādā, lai drīkstētu izbraukt no valsts, tad vajag arī nodrošināt darba vietas, vēlams ar adekvātu atalgojumu. Lai arī itin kā ir ārstu trūkums (?), nemaz tik viegli jaunajiem ārstiem darbu nav atrast, tad ko viņiem darīt - mainīt profesiju pēc nezin cik gadiem, kuri pavadīti studējot? Reāli civilizētai valstij ir jāapzinās, ka noteikt procents aizbrauks no valsts.
11.10.2017 21:35 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Juristi nu gan nešķiet baigie liekēži kā filologi utt

Es nesaku, ka studiju programma slikta vai ka profesija pasaulei vispār nelietderīga. Problēma ir citur.
Paskatīsimies uz to savādāk. Iedomājies, ka Tu tagad gribi ražot krēslus. Krēsls ir vajadzīga manta. Katrā mājā ir krēsli, katrā iestādē ir krēsli, visur ir krēsli, jo tos lieto. Tu uzraksti projektu, ej pēc finansējuma un ko Tev prasa pirmo? Kas Tev viņus pirks! Kāda jēga ražot krēslus situācijā, kur tie jau ir saražoti pārpārēm un neviens viņus nepērk, kad noliktavu atlikumos to ir tik daudz, ka pietiks vēl vairākiem gadiem? Te ir tas pats - kāda jēga no vēl kāda jurista, ja mums esošajiem nav darba tiešā saistībā ar specialitāti? Un tieši tas pats ar filologiem un visām pārējām profesijām, kuras sēž rindās NVA vai strādā darbu, kam īpašas zināšanas pat nav nepieciešamas. Kur ir tā jēga no tā vēl viena krēsla, kas mētāsies noliktavā?
Tie, kas studē filoloģiju, jo ''nekur citur neņēma'' varētu mierīgi studēt inženieros, ja tur būtu vairāk budžeta vietu? Vai arī vidusskolā tavuprāt masas sapņo kļūt par inženieriem, lai gan ne matemātiku, ne fiziku pilnīgi nesaprot, un tad ir pārsteigti, kad netiek uzņemti RTU

Vai tad tagad kaut kur ņem inženieros bez iestājeksāmeniem? Skolnieks būs vairāk motivēts vidusskolā mācīties labāk attiecīgos priekšmetus, ja zinās, ka citās programmās, kurās līdz šim bija viegli tikt un pie tam budžetā, iespēja studēt būs tikai par maksu. Tiem, kas gribēs to augstāko, būs jāpacenšas vairāk, citādi ir tā, kā te jau minēja:
ir izteikta parādība, kad cilvēks izmācās filologos vai vēsturniekos, jo tētis teica, ka obligāti vajag augstāko, un tagad strādā veikalā par kasieri
(Gribu izteikuma autorei piebilst, ka tā tas ir ne tikai Latgales mazpilsētās. Tas par tiem vēsturniekiem man atgādināja divus puišus tepat no Rīgas, kas šogad aizgāja vēsturniekos ar tekstu "Strādāt negribas, bet tur nav grūti tikt budžetā, vismaz kādu laiku būs attaisnots iemesls nestrādāt")
Ja inženieriem un citām sarežģītām programmām palielinās budžeta vietas, interesentu par to būs vairāk, bet tas nenozīmē, ka ir jāatceļ iestājeksāmeni vai kā citādi jāatvieglo iespējas šajās vietās iekļūt. Tad arī tie, kas tagad sēž vidusskolā, būs ieinteresētāki labāk mācīties, lai spētu tos eksāmenus nolikt un tur iekļūt. Tam, protams, ir jānāk komplektā ar skolnieku informēšanu, kādas ir prasības tam, lai šajās vietās iekļūtu un kādas ir iespējas vēlāk darbam. Daudzi skolnieki zina, ka eksistē inženieris, bet nezina, ko viņš dara, ja neskaita būvniekus - jā, tie mājas ceļ, to zina. Tas pats ar ķīmiju un fiziku - viņiem nav ne jausmas, kur reāli vēlāk strādā šie te speciālisti, jo starp pazīstamajiem retajam tādi ir. Toties to, jurists, ekonomists un programmētājs ir izslavētas kā labi apmaksātas profesijas. Tikai par to, ka vēlāk darbu nedabūs, jo nevienam tas cilvēks ar to izglītību nebūs vajadzīgs, kaut kā pieklusē. Tas pats ar filologiem un citiem humanitārajiem, tur gan tāds interesantāks lozungs "Aizej, tur viegli tikt iekšā, dabūsi augstāko un vēlāk jau varēsi strādāt kaut kur arī citā specialitātē, ka tik augstākā ir", īpaši leģendārs šajā sakarā ir "tas čoms, kas dabūja augstāko filioģijā, bet tagad bankā strādā".
Uz jautājumu, kādēļ valstij maksāt par kasieres izglītību, atbildēt ir vienkārši: tā paša iemesla dēļ, kura dēļ Latvija maksā arī par kasieres veselības aprūpi.


Es jau gaidīju - vai tad kādas pērles nebūs. Te es pat nezinu, vai vispār ir jēga turpināt kaut ko skaidrot, it īpaši ņemot vērā faktu, ka turpmākajos komentāros tiek kladzināts, ka ieviešot šādas izmaiņas, augstākā izglītība būs tikai bagāto cilvēku bērniem, bet es pamēģināšu tomēr kaut ko paskaidrot.
1) Saruna sākās ar to, ka tiek neadekvāti izniekoti valsts līdzekļi. Satversme nosaka, ka valsts pienākums ir gādāt par tās pilsoņu izglītību, bet runa ir par pamatskolu, nevis to, ka tagad katram sponsorēs augstskolu. Pamatskolu dabū visi. Tālāk - katrs pēc iespējām.
2) Eksistē studiju kredīts. To var lietot, ja reiz tik ļoti gribas mācīties šobrīd neaktuālas profesijas. Valstij ir nevis jāgarantē augstākās izglītības iespējas katram tīkotājam, bet jāveicina jauniešu vēlme studēt profesijas, kuras valstī ir deficīts, lai mums pietiktu darbaspēka visās jomās, nevis jāveicina katra personīgās ambīcijas. Valsts uzdevums ir domāt par sabiedrības kopējo labumu, nevis indivīda kaprīzēm.
3) Valsts par pilsoņu veselību rūpējas, jo tai ir nepieciešami nodokļu maksātāji, attiecīgi - ir nepieciešams, lai šie cilvēki būtu darbaspējīgi. Neatkarīgi no tā, vai tas ir pārdevējs, vai augsta līmeņa vadītājs. Taču valstij ir vajadzīgs, lai cilvēki strādātu dažādās nozarēs. Ja lielais vairums mācās kādas 3-5 profesijas, tas nenotiek. Ja nav speciālistu dažādās jomās, ekonomika kā var normāli augt?
Tagad saprati, kāpēc tā? Tās visas lietas ir saistītas. Problēma nav tikai izglītībā vai tikai medicīnā vai tikai kaut kur vēl. Tās ir savstarpēji saistītas problēmas, kurām risinājums jārod tāds, kāds ir labāks valstij un tās pilsoņiem kopumā. Pie mums tas nenotiek nevienā vietā, nu labi, ar izcili retiem izņēmumiem, bet lielā mērā visur valda egoisms, ko šis piemērs, par kasieri, kurai pienāktos valsts apmaksāta augstākā izglītība jebkurā gadījumā, no Tava komentāra uzskatāmi to pierādīja. Valstij nav nepieciešams izmest milzu naudas par to, lai cilvēku bari varētu apgūt kaut kādas profesijas, kurās jau ir pārprodukcija un pēc tam sēdēt vai nu vispār bez darba un tikai ar sociālo atbalstu, kur valstij atkal nāksies maksāt par viņu izglītību - pārkvalificēšanos uz jomām, kurās kaut ko tie cilvēki varēs nopelnīt, vai arī strādājot par minimālo algu un jau atkal - visa socatbalsta buķete (Jā, jā, zinu, ka mazs tas atbalsts), kura ir tieši tāda, kādu valsts var atļauties, ņemot vērā to, cik liela daļa vispār maksā nodokļus un cik lielus maksā.
Un tā ir tikai daļa no neefektīvi izmantota budžeta, bet tā nav maza daļa, lai teiktu, ka tam nav nozīmes.
11.10.2017 21:35 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
ja apriori zini ka nepatik saja profesija atalgojums nemacies par sis valsts naudu, bet gan tas ur gribi stradat!
11.10.2017 21:37 |
 
Reitings 195
Reģ: 02.11.2015
Pasadena - manu viedokli nevajag uztvert negatīvi, jo es darītu tieši tāpat. Kamēr dod, kāpēc neņemt?!
11.10.2017 21:46 |
 
10 gadi
Reitings 2230
Reģ: 27.02.2011
Nu paskatoties NVA statistiku, Latvijā bezdarbs nav tik liels, turklāt visbiežāk bezdarbnieku rindas sastāda tādi kuri tur atrodas kārtējo reizi, kuri nevar ilgi nostrādat patstāvīgā darbā, kuri strādā melno darbu.
Visvairāk vakances ir melno darbu darītājiem, tie trūkst, metinātaji, atslēdznieki, šuvēji, būvniecībā. Tur ne velna negrib maksāt un kāpēc iet pa minimalku ja Vācijā tevi ar atplestām rokām gaida par daudz pieklājīgāku algu.
Pēc neoficiālas statistikas Maxima ir vadošais darba devējs Latvijā, un arī viņu kadru mainība ir liela, negrib maksāt pārdevējiem, veikala krāvējiem utt., bet darbs fiziski smags. Cik daudzi grib strādāt Maxima?
Tie kas te runā par juristiem un filologiem, nu i, daudzi atrod savus aicinājumus citur, izmacas citur, nav tāda statistika ka juristi masveidā sēž NVA, viņiem ir gana plašas iespējas darboties, valsts iestādēs kā Policija, Valsts kontrole ir ļoti svarīga juridiskā izglītība, līdzīgi privātajos uzņēmumos.
11.10.2017 21:54 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
adošais darba devējs Latvijā,
ja ar TADU KADRU MAINIBU tads var Lv tiesi atri klut par it ka vadoso...:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D un ir as tam ari tic ka maxima...ai parsmejos...:-D:-D:-D
11.10.2017 21:58 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
kā Policija, Valsts kontrole ir ļoti svarīga juridiskā izglītība, līdzīgi privātajos uzņēmumos.
policija.... tur r jabut secifiskai jurisdiskai izglitibai saksim ar to parastie policisti pelna kapeikas...jezin cilvek
11.10.2017 22:00 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Vai tad tagad kaut kur ņem inženieros bez iestājeksāmeniem?

Jā, ņem. Praktiski visur. Un jau gadus, šķiet, 15.
.
Iestājeksāmeni kā suga pazuda ap 2004.gadu, ir tikai atsevišķās programmās (arhitekti, aktieri) un atsevišķās iestādēs, kas sevi pozicionē kā īpaši elitāras (RBS).
11.10.2017 22:05 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
Vai tad tagad kaut kur ņem inženieros bez iestājeksāmeniem?
nav venmer butiski titk uzmentam bet gan netikt izmestam un beigt!!!!!!!!!!!
11.10.2017 22:09 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Valstij ir nevis jāgarantē augstākās izglītības iespējas katram tīkotājam, bet jāveicina jauniešu vēlme studēt profesijas, kuras valstī ir deficīts, lai mums pietiktu darbaspēka visās jomās, nevis jāveicina katra personīgās ambīcijas.

+1
manu viedokli nevajag uztvert negatīvi, jo es darītu tieši tāpat. Kamēr dod, kāpēc neņemt?!

Neuztveru negatīvu, bet gribēju precizēt, vai attiecini šo jautājumu uz konkrētām profesijām vai vispār uz budžetvietu studentiem, neatkarīgi no profesijas.
11.10.2017 22:17 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Tad arī tie, kas tagad sēž vidusskolā, būs ieinteresētāki labāk mācīties, lai spētu tos eksāmenus nolikt un tur iekļūt.

Cik naivi, varbūt pirms 20 gadiem tā varēja būt, tagad tā nav. Motivācija būs tad, kad varēs studēt tikai 10 cilvēki, piemēram, vienā programmā, 10 cilvēki, nākamā un viss, strīpa. Mācies labāk, pretendē nākamgad vai arī ej citur. Protams, atjaunojot visur iestājeksāmenus, jo tagad tādi ir tikai pāris programmās dažās skolās un tikai pāris skolās visās programmās, ko viņi piedāvā. Tās ir ilūzijas, ka palielinot budžeta vietas, tagad visi baigi mācīsies, tā tas nestrādā.
11.10.2017 22:29 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
Budzetam jabut tikai tr kur trukst specalistu akuti....un ar ligumu ka 5 gadi obligati janostrada. Pareie lai nem kreditus vai ka citadi
11.10.2017 22:32 |
 
Reitings 3897
Reģ: 01.01.2017
Interesanta diskusija, kura jau kārtējo reizi sāk pārversties kašķī. :-D
Alexxa es biju domājis ka es esmu tāds drukāšanas cienītājs, bet izrādās ka nē, tieši Tu esi vislielākais Cosmo drukāšanas maniaks. :-D Par to Tev cepums(labāk būtu laba viskija pudele). Un pa lielam es piekrītu Tavam viedoklim.
.
Kāds te minēja ka budžēta vietas ir jāpardala par labu tiem, kuri mācās pieprasītas profesijas, jo no filoloģiem/juristiem/ekonomistiem un t.t. nākotnē nekāda "tolka" nebūs. Pie mums bieži vien runā ka Latvijā trūkst darbinieku un speciālistu. Un kādu laiku es biju pārliecināts ka mūsu valstī kāds pēta darba tirgu un seko tam, kurš ir un kurš nav vajadzīgs, bet kādu dienu es izlasīju ex izglītības ministra Roberta Ķīļa interviju.
http://vesti.lv/news/kilis-rasskazal-pravdu-o-latviiskom-obrazovanii
Visvairāk man patika šis gabals:
„В Латвии же, мне кажется, никто вообще не имеет сравнительных данных не только по зарплатам выпускников, но и вообще работников в той или иной индустрии.
— Так вузы, предлагая абитуриентам те или иные учебные программы, исходят из потребностей рынка труда или просто выдают то, что угодно клиенту?
— Вузы тоже не имеют данных о рынке труда, и только пару лет назад начали сами собирать информацию, что происходит с их студентами после получения диплома. В принципе, большинство вузов действительно ориентируются на желание клиента. В этом смысле мне нравится опыт Дании, где создана долгосрочная система, отслеживающая количество работающих в определенных отраслях. Так они могут прогнозировать число необходимых специалистов в конкретном промежутке времени. И эта информация используется в стратегии вузов. Но чтобы все это начало нормально функционировать, требуется 15–20 лет. У нас же есть какие–то обрывочные данные у Министерства экономики и у Агентства занятости, но они очень односторонние. Агентство занятости ориентируется только на тех, кто ищет работу, и не принимает во внимание тех, кто уже работает. А у Министерства экономики общие цифры, не дающие картины по отдельным специальностям. Вузы, в свою очередь, полагаются на свое чутье, какие–то догадки и потребность в тех или иных специалистах, озвученную работодателями в контакте с вузами.”

Izlasot šo interviju es sapratu ka pie mums neviens pa nopietno nepēta darba tirgu un vien Dievam zināms ko pasniedz mūsu izglītības iestādes un vai tas vispār ir vajadzīgs kompānijām/uzņēmumiem. Ak jā, tikai no nākamā gada mūsu valsts vīri izdomāja ka ir jāpētā kāda cilvēkam ir izglītības/kvalifikācija un kur viņš strādā. Atceros cvmarket.lv bija taisījis līdzīgu pētījumu un tad atklājās ka 65-70% darbinieku strādā ne savas izglītības darbu. Baigi interesanti, kada būs mūsu "vadoņu" reakcija, ja oficiāli iegūti dati arī būs ap tiem 65-70%.
11.10.2017 22:34 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Jūs taču saprotat - nu situācija, trūkst mums inženieru, ārstu (minu kā piemēru), nu uztaisām 300 budžeta vietas, bet cik pabeigs, cik spēs pavilkt šīs mācības, cik spēs strādāt? 40, 50 labākajā gadījumā? Tas ir tas pats cipars, kas saglabājot budžetu vietu skaitu, kāds tas ir, ņemot klāt maksas. Bet palielinot (atkal teorētiski labi, bet nonivelēti domājot) mēs izgāžam naudu podā!
11.10.2017 22:35 |
 
Reitings 1335
Reģ: 24.04.2017
Es personīgi domāju, ka par 99% Latvijas augstskolu programmu vispār ir grēks ņemt naudu.
Neviens arī nemaksās tos tūkstošus un negrābsies kredītus, brauks uz Dāniju un citām valstīm par brīvu mācīties.
11.10.2017 22:37 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
un loti labi!!!!!!!!!!!! bet tagad to pasu var darit, bet liela d ala maksaa....:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D
11.10.2017 22:38 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits