jo tur, ak vai, daudz jāmācās un to, kā tādu pārsteigumu uzzina tieši pēc vidusskolas izlaiduma, jo nevienam nav nepieciešamības iespringt
Nu un tālāk. Piemetam budžeta vietas, lai studenti piespiedu kārtā mācītos par inženieriem, bet lai pēc pirmā pusgada tāpat izkrīt? Vai saprot, ka jāmācās, un tad labāk iet uzreiz strādāt veikalā kaut vai? Nu tas tā nestrādā. Vai varbūt vispār noņemt budžetu, lai tik bagātnieku atvases deldē solus un tikai ķīmiķos. Nu šajās profesijās visi nevar strādāt, vēl mazāk var tiešām izmācīties, bez kā šajā jomā neiztikt. Un tas, ka uz visām citām vietām iet tie, kas neko nezina, nav mērķu, idioti, jo tie tikai varēs pabeigt filologus vai vēl kaut ko tādu, nu tāda iekāpšana stereotipu rāmjos. Vispār tie, kas negrib mācīties, atbirst jebkur, vai kas nevar pavilkt, tāda nianse ir mūsdienās.
Pašlaik IR skolotāju pārprodukcija
Un kur likt tos 50+ stagnējošos? Atlaist un Maximas kasēs sasēdināt? Pensijas vecums ir 62 gadi.
Un mēs skatāmies tikai laika griezumā 10 gadi? Pēc pārdesmit gadiem, nedaudz vairāk, visi šie ap 50 aiziet pensijā, vietā nav neviena daudz reģionos. Nu nav vienkārši. Es zinu padaudz skolas, jā, ir kādi ap 30 skolotāji, bet reāli jauno nav. Tā kā pārprodukcija nav tādā mērā, kā šobrīd izlaistie no augstskolām ekonomisti masveidā.
Juristiem ‘’visiem gribētājiem’’ loģiski, ka vietu nav, daudz kur nav, bet ir šīs jomas pārprodukcija gan.
Un uz tehnikumiem neesmu teikusi, ka iet tikai idioti, cilvēki ir normāli, labi, nav stulbi, bet loģiski padomājot, viņiem labāk darīt praktiskus darbus, būt kaut vai tam izcilam santehniķim, ne mocīt sevi un savu galvu augstskolas solos, jo tomēr lielākā daļa nav objektīvi tik spējīgi, lai pabeigtu, bet galvenais lai pēc tam iesāktu kaut ko. Tas nav sliktā nozīmē, viņš var būt reāli labs santehniķis, kuram talants un dotības, spējas ir mazāk uz citām jomām, un to nevajag noliegt, tas ir normāli. Šobrīd es redzu šādus cilvēkus, kuriem bija jāizvēlas šāds ceļš, bet viņš pamācās pusgadu vienā skolā, tad ''ar sparu'' jaunajā gadā stājas citur, nevelk, nespēj pabeigt, paņem akadēmisko, sāk strādāt noliktavā, atmet arī akadēmisko, ka negrib mācīties un vienkārši arī viņa kapacitāte to neļauj, turpina strādāt laimīgs noliktavā. Un tā cilvēks mētājies (ne pa filologiem vai vēl nopeltajiem arodiem, ja nu kas). Pēc kā arī secināt var, ka nu pieliks vēl budžeta vietas, bet nu nav tik daudz cilvēku, kas reāli var apgūt to visu, kas var izturēt, kas var sagremot, kas var apstrādāt visas zināšanas.