kas notiks ar Latviju?

Diemžēl, bet nekā laba nebūs, ja nenotiks kaut kas radikāls. Ar radikālu es domāju kaut ko pa īstam radikālu - revolūciju, okupāciju, kaut ko tādu - kaut ko, kas izmēzīs no vadošajiem amatiem tos, kas tur ir tagas. Ja vēl nesen biju no tiem cilvēkiem, kas teica, ka jāpaliek un jācīnās, tad tagad sāku pati apsvērt uz kurieni, kā, kad...

Manī vieš cerību jaunieši, kas ir izauguši ar rietumu domāšanu, un saprotot Latvijas situāciju, ir gatavi šeit sisties līdz pēdējam.

Cik no tiem, ko Tu pazīsti, ir runātāji un cik darītāji? Šis arī bija tas faktors, kas man lika saprast, ka nav vērts.
Valdība izšķērdē līdzekļus un zog, tā tiešām ir. Bet tā ir tikai daļa problēmas. Mums visi lielie darītāji ir ... nav viņu vispār. Nopietni. Jau 4 reizi CVK tiek iesniegts likumprojekts, kas domāts tam, lai paši iedzīvotāji varētu iesniegt likumprojektus bez liekiem sarežģījumiem. Septembrī tas cieta fiasko 3 reizi, paldies dievam, nenolaida rokas un iesniedza atkal - var balsot no jauna, bet tie daži cilvēki neko vieni neizdarīs, tāpēc es arī visiem, kam vien iespējams, pieklājības robežās, piedāvāju to parakstīt, pat domubiedru bariņš uz šo savācās, kas viņiem palīdzēja. Visur komentāros pilns par to, kā vajag valstī kaut ko mainīt, kā vajag kaut ko darīt, bet, kad jānobalso par likumu, kas reāli ļautu kaut ko darīt, ziniet, kas ir pretī? "Ai, es nē, es šito neparakstīšu, tas tāpat neko nedos!" un aiziet parakstīt iniciatīvu atlaist Saeimu, itkā pēc tās atlaišanas būtu citi, ko ievēlēt vietā, unturpina bļaut FB komentāros, kā mainītu visu, ja varētu, bet - kad iedod reālu iespēju, nedara neko, jo tas jau neko nedošot. Toties gados vecāki cilvēki labprāt piekrita parakstīties, komentējot ar apmēram "Es jau to vairs nepiedzīvošu, bet lai jau Jums jauniešiem ir labas iespējas!"
Un nekas nemainīsies arī vēl viena iemesla pēc. Nepietiek izēst liekēžus no Saeimas. Mums 2 no 3 cilvēkiem uzskata, ka nodokļus nav jēgas maksāt, jo nav tik labas medicības utt, kā citur, bet tā atlikusī trešdaļa karas augšā un bļauj par kārtējiem nodokļiem, kurus jāmaksā par sevi +2, jo tie pārējie nemaksā, bet, lai nodrošinātu kaut cik kaut kādus sociālos, medicīniskos, izglītības uc pakalpojumus, ir tas minimālais budžets, ko jāsavāc.
Viens bars, te arī minēja kāda, grib 1000€ minimālo algu, bet nesaprot, ka ne jau valsts to algu izmaksā, to dara uzņēmējs. Pie mums vairākums darba devēju ir mazie vai vidējie uzņēmumi, viņi knapi savelk galus kopā tā, lai vispār kaut ko nopelnītu virs tā minimālā cipara. Uzlikt viņiem vēl slogu uz tādu algu nevar - lielākā daļa aizvērs savus uzņēmumus. Mazas kafeinīcas blakus uzņēmumiem likvidēsies, jo nebūs gana ienākumu, lauku cilvēki var aizmirst par maizi, tur neviens nespēs tos 1000€ samaksāt veikala vienīgajai pārdevējai. Lai to izdarītu, jāceļ cenas. Atgādināšu, ka arī ražotājiem jāceļ cena, lai samaksātu darbiniekiem.
Nav izpratnes arī par to, ko patiešām vajag un kur ir pārtēriņš. Ieraugam, ka par valsts drošību maksājam 200 miljonus, gar zemi uzreiz, jo nenormāls cipars taču. Bruņutehnika ir dārga. Ja kāds pirktu jaunu, te dāmas pat komentāru nespētu uzrakstīt, kāds ģībonis pārņemtu.
Medicīnas budžets uzdzen nelabumu kā tāds - no valdības prasa miljardus pēc tam, kad pierādīts, cik lielu daļu šīs naudas slimnīcu vadības iztriec saviem auto, ceļojumiem un, kā izrādās, arī somiņām un kurpēm.
Pašvaldību kancelejas izdevumi - vēl viena traģēdija. Nerunāsim par lielajām pilsētām vien, kur tie cipari ir kosmiski. Mazajās pašvaldībās notiek tieši tas pats. Pašvaldību vadītājiem jauni apvidus auto. Tas normāli, jo ar parastu mašīnu pa tiem ceļiem, kādi ir, neizbrauksi. Jāizvēlas - labs apvidus auto, vai labs ceļš un parasts auto. Kuru vilina otrais, kamēr braucot jaunajā apvidus auto tās bedres nejūt? Un pat ne par pašvaldību vadītājiem.. Samniecības vadītājas, zinu vairākas tādas pašvaldības, vienojas ar veikaliem, ka paņemto pārtiku viņām kasē izsitīs kā saimniecības preces (Kases aparāti, kas nelasa svītru kodus, preces ir pa sekcijām un viss), lai par lasīti un citām ekstrām, ko sakārojas, čeku var bez aizdomām iedodt pašvaldības grāmatvedībai. Cilvēki, kas pļauj zāli pašvaldības teritorijās, ar to pašu tehniku, to pašu pašvaldības degvielu, sapļauj arī haltūras. Vēlāk sūdzas, ka ielas ziemā neviens nekaisa - nav tak naudas un kāpēc? Vienlīdz vainīgi visi.
Un vēl pie mums ļoti grib, lai mūsu vietā padomā, par ko mums mācīties un kur strādāt. Nav laika pašiem piestrādāt pie saviem bērniem, lai viņiem gribētos par kaut ko kļūt, nevis vienkārši izskriet cauri kādai augstskolas programmai, lai teiktu, ka ir augstākā. Filologu un daudzu citu humanitāro zinātņu absolventus mēs lielā masā sastopam lielveikalu kasēs. Turpat salīdzinoši netālu - ekonomisti un juristi, kam izdevies uzkārpīties līdz biroju administratoriem vai kam tādam. Datoriķi vairākums sēž mājās, parazitē uz pabalstiem un piepelnās nelegāli, nu tie, kas vispār ir sapratuši, par ko skolā stāstija. Šeit man gribētos teikt, ka es piekrītu domai, ka butu kaut kā jāpiestrādā pie tā, lai tehnikumi neliktos otršķirīga izvēle tiem, kas galīgi krīt cauri. Arhitektus mums arī nevajag bezjēgā. Inženierus arī ne. Viņus vajag, tāpēc es piekrītu, ka labāk padarīt kādu citu programmu par 100% maksas un man, lai piedod šejies filoloģes, tieši filologi nāk prātā kā bezjēdzīgākie. No tiem, kas studēja ar mani vienā laikā, bet filologos, profesijā nestrādā neviens. Apjautājot paziņas - arī retais. Kam viņiem budžets? Ja cilvēks jutīs 100% aicinājumu uz to, aizies par naudu. Tas ir vēl viens mūsu mīnuss - tiek kultivēts, ka pietiek ar augstāko izglītību, labs darbs jau būs. Kamēr studēju, man bija draugs, kas tehnikumā mācijās par santehniķi. Šodien viņš pelna vairāk, kā es un mana alga ir labu gabalu virs vidējās.
Kamēr nemainīsies sabiedrības domāšana, kas nemainīsies, kamēr neatradīsies jauns Īvāns (Es ar to nedomāju burtiski "Kaut pastalās, bet uz brīvu Latviju!", jo pastalās mēs tā metaforiski esam arī palikuši), bet kāds, kas spēj būt tāds orators, kas iedvesmo tautu kaut ko mainīt gan sevī, gan valstī, vai arī kāda nepārvarama vara, kas kaut ko mainīs, es arī sāku lūkoties uz žoga otru pusi. Ne tāpēc, ka tur zāle zaļāka, bet tāpēc, ka tur par to pašu suņa darbu ir cilvēcīgāks atalgojums un attieksme. Nedomāju, ka kādam ārstam ārzemēs ir vieglāks darbs, kādam ugunsdzēsējam mazāk bīstams, kādam sociālajam darbiniekam psiholoģiski vieglāks. Tie esam mēs, kam ir šīs problēmas un, ja ārzemēs mēs, vairākumā gadījumu, neuzdrošināmies zagt no darba devēja, tad te tā ir pirmā lieta, kas notiek. Pie tam, pat līdz līmenim, kad runa ir par WC papīru.
Būsim godīgi - ir pakaļā un labāk nebūs. Vairums negrib, lai būtu labāk, grib visu gatavu, nevis to būvēt, grib visu uz paplātes, nevis pie tā strādāt, mums ir egoisti. Un kā ķirsis uz kūciņas ir tie, kas dzīvo LV, bet nodokļus maksā uz ārzemēm. Iet pie ārstiem, par kuriem nemaksā, sūta bērnus pie skolotājiem, kas no viņu naudas nesaņem ne centa, sauc policiju, kad jūtas nedroši, bet nevienu centu nav samaksājuši, lai policistam būtu kāds ienākums.
Kur te būs kas labāks? Šādus, lūk, cilvēkus, esmu iepazinusi pēdējā gada laikā, tūkstošiem, mēģinot savākt tos pašus augstākminētos parakstus. Mums ir daži darītāji, diemžēl, viņi nevar izgāzt vairākumu no ērtās "Latvija ir s*ds, kāpēc man kaut kas jādara?". Paradoksāli, ka šie te nedarītāji vairāk laika spēj veltīt niknam komentāram internetā, nekā viņiem būtu vajadzīgs, lai nobalsotu par iespēju ko mainīt.
Man ir savas rūpes - ģimene ar bērnu. Vidē, kur visiem gribas meklēt ārējo vainīgo, nevis kaut ko darīt, ar veselīgu domāšanu ir grūti izaugt. Vēl grūtāk ar fizisku, kad ārsti ir ar attieksmi "Kā maksā, tā strādā". Pie domas, ka jāpamet valsts, mani ir novedusi nevis valdība, bet līdzcilvēki.

Daenerys1, zobārstniecību neapgūst vienā vietā, tu skaties no tā, ka tev pazīstamā netika, kur gan būtu garantija, ka viņa tur labi mācītos un būtu tā speciāliste. Viena cilvēka dēļ ir neprāts mainīt visu, protams, kopumā ņemot, divi studenti vairāk visu neizjauks, bet tā nav prakse, ko piekopt. Tā būtu bezatbildība.

Mana pazīstamā tika zobārstos, turklāt budžetā, turklāt bija TOP3 starp labākajiem. Pazīstamā netika arhitektos, un tā bija cita pazīstamā. Un nav runa tikai ekskluzīvi par zobārstiem vai arhitektiem, bet gan par pieprasītajām profesijām kopumā, salīdzinot tās ar nepieprasītajām. Starp citu, tas attiecas arī uz vidējo profesionālo - tās, kurām nav bijusi vajadzība, nezinās, cik nenormāli grūti ir atrast Rīgā jēdzīgu santehniķi, pat pieverot acis uz izmaksām.

Cik atbildīgi ir tas, ka par skolotājām izmācās meitenes, kas pašas knapi izvilka vidusskolu? Neredzu atšķirību. Tu vai nu studiju laikā iemācies, vai nu nē.

Nedomāju, ka vajadzētu visur atņemt budžeta vietas, cilvēkiem nav naudas visiem. Cilvēki, kuri labāk dara praktiskas lietas, nevelk tik daudz, tiem tiešām tehnikums īstā vieta, ne izniekots laiks un vieta kādam citam.
Par cilvēku iniciatīvām - ar šo gan es uzmanītos. Neizglītotā sabiedrības daļa, nejolālā, vienkārši trakie, izlecēji, viņi nav gatavi spriest, lemt par procesiem, ja nav tos augstāk apguvuši, spriež pēc dzeltenās preses vai, viņuprāt,labām lietām, ko nokopēt no "zaļajiem medību laukiem", kas pie mums nestrādās. Tā īsumā, kāpēc domāju, ka ir labāki veidi, kā risināt, ne taisīt bardaku ar absurdām iedomām, kas kādam ne īpaši gudram ienāk prātā, kurš par ko apvainojies vai aizvainojies un tad sper ārā brīnumus.

Es redzu atšķirību, lielu un no dažādiem aspektiem.

Kamēr vien cilvēki balsos par tiem, kam galvenā problēma valstī ir pārdesmit bēgļi, geji un krievi, neko labāku arī negaidu.

Alexxa, trekni plusi Tev! Varu parakstīties zem katra teikuma.

Mani fascinē daudzu latviešu domāšana. Kā uzlabot valsts nākotni? Pielikt pensionāriem pie pensijām, nav ko naudu žēlot! Universitātēm atņemt finansējumu un slēgt maksimāli daudz budžeta vietu! Ideāli, nav vārdam vietas.
Piekrītu tām, kas raksta par jauno paaudzi un rietumniecisku domāšanu. Lai gan arī iepriekšējās paaudzēs parādās arvien vairāk spēcīgu raksturu. Lieku lielas cerības uz Par!, tur ir daudz izcilu izglītību un profesionāļu.

Universitātēm atņemt finansējumu un slēgt maksimāli daudz budžeta vietu! Ideāli, nav vārdam vietas.

Labi vien ir, ka vairāk nav ko teikt - vēl kaut ko muļķīgu citādi pateiktu. Padomā loģiski, Latvijā ir ap 30 augstskolām (Slinkums googlēt percīzu skaitu), lielākā daļa no šīm skolām piedāvā tādas profesijas, kā jurists, ekonomists, filologs, programmētājs un citas. Šīs programmas ir gandrīz katrā augstskola. Katru gadu viņi izlaiž veselu baru "speciālistu", taču darba tirgum viņi nav nepieciešami - nav brīvu vietu, kur viņus visus salikt strādāt. NVA stāv rindās šitie speciālisti, nemaz nerunājot par to, ka vēl lielāks bars, nekā rindās stāvētāji, profesijā vispār nestrādā. Tad priekš kam valstij maksāt par to, lai lielveikala kasierim ir kartona gabaliņš smukos vāciņos ar uzrakstu "Diploms"? Šīs specialitātes nevajag slēgt pavisam, bet mierīgi daļai skolu to var slēgt un pārējām atstāt tikai par maksu - kas ļoti gribēs būt jurists vai filologs, izmācīsies tāpat, bet tas labi izbeigs šitos "Citur neņēma, tad nu gāju te, te budžeta vietas daudz!". Tāda ir reālā situācija. Trūkst indženieru, trūkst ķīmiķu, ar eksaktajām zinātnēm ir ļoti švaki, jo tur, ak vai, daudz jāmācās un to, kā tādu pārsteigumu uzzina tieši pēc vidusskolas izlaiduma, jo nevienam nav nepieciešamības iespringt - nepaņems kur gribēja, vienmēr paliek sociālās zinātnes un humanitārie. Cilvēkiem vajag zināšanas, tādas ar kurām reāli varēs strādāt, nevis formāli papīru par augstāko izglītību, kur nu vēl tādu, kas ar gariem zobiem aiz matiem izvilkts, lai neviens neteiktu, ka fuj - augstākās nav.
macaw, pirms teikt, ka tehnikumi ir domāti nespējniekiem, painteresējies, kāds mūsdienās ir tehnikuma studiju programmu saturs un kvalitāte un kurās skolās. Santehniķu, elektriķu un citu tādu speciālistu tiešām trūkst, atšķirībā no daudzām augstskolu programmām, ar kuru diplomiem var ... neko nedarīt. Tam visam ir vēl viens bonuss - 20 (Ja ne mazākā) gadu vecumā absolventam jau ir iegūta profesija un uz to laiku, kad biedri nāk ārā augstskolām pabijuši pāris praksēs, tehnikuma absolventam jau ir reāla darba pieredze un neviens nav liedzis iestāties arī neklātienes studijās par to pašu tēmu. Cilvēks ar izglītību un pieredzi, kas turpina izglītoties, kā potenciālais darbinieks izskatās daudz pievilcīgāk par tādu, kas skolu tikko pabeidzis, pieredze paknapa un turpmākās studijas reti kurai specialitātei ir tādas, kas tiešām iedod praksē pielietojamas zināšanas, nevis iemāca vēl vairāk teorijas ar kuru var ... nu, neko nedarīt.

Juristi nu gan nešķiet baigie liekēži kā filologi utt. Pirmkārt, tūlīt stāsies spēkā vienotie valsts kvalifikācijas eksāmeni (maģistros), kas līdz šim bija tikai LU, bet tagad būs visās augstskolās. Otrkārt, pabeidzot bakalaurus, cilvēks neiegūst jurista kvalifikāciju un ja cilvēks taisās strādāt juridiskajā jomā, viņam bez maģistra neiztikt, kas nozīmē, ka būs jāiziet šie tie eksāmeni. Tālāk, ja grib pakāpties augstāk par jebkādu citu juridisko amatu, atkal jākārto eksāmeni. Tie, kas pabeidz bakalaurus, bet neiet tālāk, nekļūst par juristiem, bet par palīgiem utt. Taču daudzi vispār iegūst juridisko bakalaura izglītību, lai tālāk ietu citu ceļu, piemēram, vērt vaļā savu uzņēmumu vai tamlīdzīgi, to daudz vieglāk izdarīt, ja ir pamati juridiskajā jomā. Treškārt, maksas vietas šajā jomā ir pa pilnam, bet budžeta vietas nav nemaz tik daudz uz visiem studētgribošiem bakalauros, maģistros vakara plūsmā (kur visi mācās, jo pa dienu strādā) vispār nav (varbut arī kļūdos, ja tā, atvainojos, bet katrā ziņā nav daudz budžetu vietu) un ir skolas, kur vispār budžets nav paredzēts (piemēram, turība).
Tā kā man juristu bāšana vienā maisā ar filoligiem utt šķiet muļķīga.
Nezinu, vai vajag atņemt budžetus daudz kur, jo izglītība Latvijā ir zemā kvalitātē, tad vajag papildus arī paaugstināt kvalitāti, ne tikai maksu.
Zobārstu situācija pārsteidza. Tas gan nav normāli, ka ir programmas, kur netiek aizpildītas pat budžeta vietas (piemēram, vienu gadu bija tā ar filologiem lu, telekomunikācijas rtu, mežzinātnes llu, ķīmiķi lu utt, bet, protams, par visiem gadiem nezinu), bet ir programmas, kur pat par maksu nevar tikt gribētāji.

Latvija ir tādā situācijā, kādā ir tās ekonomika. Ekonomika attīstās ja ir politiskā stabilitāte, miers un nemainīga nodokļu politika.
Un arī tad viss notiks lēni un pakāpeniski. Valdība var tam līdzēt ieviešot ekonomiski stimulējošus pasākumus, tikai tas ir ilgtermiņa darbs, kas iet ilgāk kā 4 gadi, kas ir ievēlētais Saeimas termiņš.
Šādā ekonomikas situācijā, naudas visam nepietiks un neviens neatnāks uz valdību ar kaut kādu budžeta sadalijumu, kas visus apmierinās.
Jebkuri radikāli pasākumi tikai bremzēs ekonomiku un viss būs vēl sliktāk.
Tā kā parasti valdība ar savām inovācijām biežāk sastrādā muļķības, tad labāk lai atstāj visu kā ir un ļauj ekonomikai pašai attīstīties.

Aizmirsu piebilst, ka tie valsts eksāmeni ir papildus skolas eksāmeniem un tajos katru gadu izkrīt daudzi pirmo reizi liekot (atkārtoju, ka līdz šim bija tikai lu, bet būs visur), kas sanāk tāda kā atsijāšana.
Varbūt citās profesijās būtu jāievieš kas līdzīgs. Vai iestājeksāmeni.
Tāpat arī psihologus var nevar uzskatīt par plānā galdiņa urbējiem, jo, kā nesen uzzināju, viņiem tie standarti arī tika paaugstināti un bakalaurus(4gadi) izmācoties neesi psihologs, bet psihologa palīgs. Atvainojos, ja kļūdos, bet man bija tāda informācija..

Lieku lielas cerības uz Par!, tur ir daudz izcilu izglītību un profesionāļu.

Izciliem zinātniekiem ir jānodarbojas ar zinātni, nevis jālien sev svešā lauciņā.

Alexxai lieli +++
Tā jau ir, kamēr mēs nemainīsim savus uzskatus, tikmēr jau nekas nemainīsies.
Kas man liekas vēl absurdi pie tā visa, ko minēja Alexxa, ka valsts iestādēm tiek iedalīti līdzekļi uz gadu, un viņi nedrīkst pārnest uz nākamo gadu, un tad decembra vidū sākas visādu lietu pirkšana, ko nemaz nevajag. Kāpēc ir tik liela problēma izmainīt MK noteikumus, lai tas būtu iespējams. Kā arī valsts iestādēs to vadītāju ir tik daudz. Ir jau vēl daudz lietas, kas nav pareizas un tā tie miljoni krājās.
Kas būs ar Latviju? Hmm nu gribērtos jau domāt pozitīvi nu vismaz cerēt, ka tā būs.

Es nevēlos būt liela kritiķe, bet man nepatīk tas "mēs par". Nezinu, kā tagad, bet, kad bija reklāmas par dibināšanu, tad mājaslapa bija diezgan briesmīga, pat ne izskata ziņā, bet satura ziņā. Visiem zināmi slongi, nekas konkrēts, nekādi konkrēti piedāvājumi, viss kā citām partijām. Vērtības atgādina Vienotību, tas ir, nekas jauns. Cilvēki, kas tur darbojas, es nevērtēšu, slikti vai labi, bet sen jau visiem zināmi. Cik lasīju, daži jau paspēja izstāties.
Man tas atgādina Kaimiņa partijas spožumu un postu. Arī tur sākumā bija diezgan populāras sejas, kas pēc tam izstājās.

Latvijā vēlēšanās uzvar partijas kuras uztaisa lielāko reklāmas kampaņu, šovu un troksni.
Par tā arī visi vēlē. Tas nav lēti un šīs partijas parasti atbalsta kāds no oligarhiem kurš finansē visu kampaņu. Pēc ievēlēšnas viņi arī kontrolē valdības gaitu un sev iegūst izdevīgus likumprojektus, konkursus un iespēju labi nopelnīt.
Par dažādām „mazajām partijām” par kurām vairum saka – nav vērts balsot, tāpat jau neievēlēs. Varbūt tieši tās ir īstās kuras varētu normāli un sakarīgi strādāt Saeimā. Tikai viņām nav bagātu sponsoru, nav šovu un nav kampaņu, kas patīk vēlētājiem, tāpēc rezultāts ir bēdīgs.
Bet vairumam Latvijas iedzīvotāju labāk patīk šovmeņi un oligarhi kas stāv aiz „lielajām partijām”. Labi saprotot ka nekas tāpat nemainīsies, atkal un atkal viņus ievēl. Tad nav arī ko pārmest valdībai – paši ievēlam.

Īstenībā mani šokē daži komentāri par augstskolām. Nu nopietni?! Jums tas liekas normāli?! Ar augstskolu programmām pašlaik ir kā ar galošām padomju laikā, katru gadu jāražo galošas, jo vairāk, jo labāk, un nedrīkst samazināt galošu ražošanas apjomu, jo visi taču nēsā galošas! Bet cik galošu pārus tev vajag? Visiem bērniem ir vajadzīgas latviešu valodas un vēstures skolotājas, bet cik? Pašlaik IR skolotāju pārprodukcija, mana mamma ir skolotāja, viņas skolā nevienam nav pilna slodze, skolotāju ir daudz, atlaist nevar, sadod daļējas slodzes. Vecajiem ir kategorijas, piemaksas par stāžu un vēl visādas piemaksas, kā jau Valsts ģimnāzijā, labas algas arī par daļēju slodzi. Jaunajiem sanāk smieklīgas algas, dažus gadus pastrādā un aiziet kaut ko citu darīt. Latgales mazpilsētās ir izteikta parādība, kad cilvēks izmācās filologos vai vēsturniekos, jo tētis teica, ka obligāti vajag augstāko, un tagad strādā veikalā par kasieri. Labus speciālistus var iegūt ne tikai ceļot programmu kvalitāti, bet arī uzturot veselīgu konkurenci, ja gribi kļūt par latviešu valodas skolotāju, rēķinies, ka uz tavu vietu ir vēl 2 gribētāji un mācies vidusskolā cītīgāk, tāpat kā tagad ir ar ārstiem, vetiem, arhitektiem, utt.
*
Kāpēc jūs izdomājāt, ka es savos komentāro saku, ka jālikvidē budžeta vietas? Tās vienkārši jāpārdala, piemēram, no filologiem uz ārstiem.
*
Vēl man patīk tā gaušanās par to, ka skolās ir tikai veci skolotāji, 50+, viņi stagnē, trūkst jauno. Nu labi, izlaidīs veselu kaudzi jaunu skolotāju, būs viņi. Un kur likt tos 50+ stagnējošos? Atlaist un Maximas kasēs sasēdināt? Pensijas vecums ir 62 gadi.

kas ļoti gribēs būt jurists vai filologs, izmācīsies tāpat, bet tas labi izbeigs šitos "Citur neņēma, tad nu gāju te, te budžeta vietas daudz!". Tāda ir reālā situācija. Trūkst indženieru, trūkst ķīmiķu, ar eksaktajām zinātnēm ir ļoti švaki, jo tur, ak vai, daudz jāmācās un to, kā tādu pārsteigumu uzzina tieši pēc vidusskolas izlaiduma, jo nevienam nav nepieciešamības iespringt - nepaņems kur gribēja, vienmēr paliek sociālās zinātnes un humanitārie.

Ahhh... Man nav ne jausmas, par ko tu runā. Tie, kas studē filoloģiju, jo ''nekur citur neņēma'' varētu mierīgi studēt inženieros, ja tur būtu vairāk budžeta vietu? Vai arī vidusskolā tavuprāt masas sapņo kļūt par inženieriem, lai gan ne matemātiku, ne fiziku pilnīgi nesaprot, un tad ir pārsteigti, kad netiek uzņemti RTU (un tur tiešām līmenim ir jābūt zemam - bijušie klasesbiedri ar nemaz ne tik labiem eksāmenu rezultātiem studēja budžetā)? Tagad vēl ir nosacīti izvēlīga atlase, salīdzinot ar tavu piedāvājumu. Un? Palasām eksakto priekšmetu profesoru viedokļus. Liela daļa studentu jau tagad nevar pavilkt vielu. Bet nē, pieliksim vēl budžeta vietas, lai ir vidējā studenta kvalitāte vēl zemāka. Galvenais, ka viņi uz filologiem neiet.
Uz jautājumu, kādēļ valstij maksāt par kasieres izglītību, atbildēt ir vienkārši: tā paša iemesla dēļ, kura dēļ Latvija maksā arī par kasieres veselības aprūpi. Nē, mēs nedodam nodokļu maksātāju naudu tikai miljonāriem, jo ''viņi taču visvairāk pelnījuši.''

Īstenībā mani šokē daži komentāri par augstskolām. Nu nopietni?! Jums tas liekas normāli?! Ar augstskolu programmām pašlaik ir kā ar galošām padomju laikā, katru gadu jāražo galošas, jo vairāk, jo labāk, un nedrīkst samazināt galošu ražošanas apjomu, jo visi taču nēsā galošas!

Nē, bet tavs piedāvājums jau nav nekas cits kā ražot citas krāsas galošas. Es pilnīgi atbalstu universitāšu slēgšanu.

Pašlaik IR skolotāju pārprodukcija, mana mamma ir skolotāja, viņas skolā nevienam nav pilna slodze, skolotāju ir daudz, atlaist nevar, sadod daļējas slodzes.

Jebkuru darbinieku var atlaist. Šajā konkrētajā gadījumā izklausās, ka visefektīvāk būtu sākt ar vadību.

Piekrītu, ka budžeta vietas jāpārdala.
*
Man tieši patīk vecāki pasniedzēji augstskolās, nevis jauni (domāju, piemēram, zem 35). Man pieredzē jaunie ir mazāk zinoši, pieredzējuši, sasnieguši, kas, protams, saprotams, bet man lielāka iedvesma mācīties, piemēram, no Satversmes tiesneša (kas prasa zināmu vecumu), nevis tiesneša palīga vai kaut kāda uzņēmuma jurista.
Skolās ir 50/50, ir tiešām daži, kas iestrēguši padomijā, bet kopumā vismaz savā skolā man patika gan jaunie, gan vecie skolotāji. Jaunajiem jau arī paiet gads vai divi, kamēr iemanto cieņu no skolēniem un iestrādājas. Man divi mīļākie skolotāji bija pensijas vecumā.