https://rebaltica.lv/2017/10/kur-nemsim-vismaz-35-000-darbinieku/Izlasīju es to rakstu un atklājās interesanti fakti/lietas.
.
par potenciālo darbinieku trūkumu neizklausās sevišķi uztraukts, jo cer, ka arvien vairāk cilvēku nākotnē mācīsies IT un būs, no kā izvēlēties.
Varētu padomāt ka IT lietas ir domātas visiem. Cilvēki neiet studēt IT, jo labi saprot ka tas ne visiem ir dots. Pat nesenajā intervijā(man liekas LU rektors teica) izlasīju ka ar IT lietām var nodarboties kādi 20%, ja paveiksies 25% cilvēku, tāpēc nēdomāju ka nākotnē uz LU vai RTU IT programmām stāvēs rindas.
Ekonomikas ministrijas (EM) prognozes rāda citu ainu. Pēc četriem gadiem – 2021.gadā – Latvijā būs ap 10 000 lieku humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu, bet trūks ap 16 000 speciālistu ar augstāko izglītību matemātikas un inženierzinātnēs un 30 000 darbinieku ar arodizglītību.
No vienas puses tā tiešām ir, visi nez kāpēc skrien studēt "ofisa" tipa darbus, ar rokām daudzi negrib strādāt. Tāpat nesaprotu, ministrija saka ka trūks tehnisko speciālistu, bet ja paskatās valstī kopumā var secināt ka lielākoties izglītības iestādes gatavo "ofisa žurkas", bet ne tehniskos speciālistus. Un arī labu tehniskās izglītības istāžu skaits ir saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem(piemēram Rīgā).
Salīdzinot ar citām ES valstīm, mazāk pieaugušo meklē iespējas pārkvalificēties, lai atbilstu darba tirgus prasībām. Tie ir potenciālie bezdarbnieki.
Interesanti, kur gan tie cilvēki var pārkvalificēties, jo valstī pat nav konkrētas pārkvalificēšanās sistēmas, ir kaut kāda, bet tā līdzinās parodijai.
“Vidējās izglītības līmenis dramatiski krītas. Vēl traģiskāka situācija ir ar mūsu augstskolām. Ekonomika prasa pilnīgi citus speciālistus, bet Latvijas izglītības sistēma ar atsevišķiem izņēmumiem atsakās mainīties,” stāsta Ašeradens.
Wow, vienkārši super, sanāk ka mūsu augstskolas ražo potenciālos bezdarbniekus. Mož no sākuma jāievieš kārtība izglītības sistēma un tikai tad kādu jācenšas pārkvalificēt.
“Mēs par katru cenu vēlamies paturēt darbinieku, kuram maksājam maz un kura izglītībā neieguldām. Vēl mazāk vēlamies ieguldīt inovācijās – jaunā, tehnoloģiskā risinājumā, kas man ļautu būt konkurētspējīgākam par pārējiem,” stāsta Ašeradens.
Vienkārši fantastika, darbiniekam maksājam maz, tajā neieguldam attīstības līdzekļus un tad brīnāmies kāpēc cilvēks brauc prom. Kas tā ir par fišku ka daba devējam vajag kvalificētu darbinieku tagad un tūlīt un vēlams par kapeikām, varētu pādomāt ka to lielo kvalifikāciju un pieredzi cilvēkiem izsniedz kopā ar diplomu augstskolā.
.
Un par tiem iebraucējiem arī daudz kas nav saprotams. No vienas puses lai stātos darbā ir vajadzīgs dokuments, kurš apliecina valsts valodas zināšanas, kuras visdrīzāk daudziem ārvalstniekiem nav. Tāpat nedomāju ka kāds uz Latviju brauks strādāt par sētnieku vai pildīt citu mazkvalificētu darbu. Un kā parādīja bēgļu piemērs, tad Latvija labākajā gadījumā ir tranzītvalsts, lielākoties neviens te negrib palikt.
.
Un vai es ticu ka Latvija neizmirs un viss būs OK? Nē. Domāju ka arī es kādreiz braukšu prom.