kas notiks ar Latviju?

cormeum, man nešķiet korekti ko tādā garā apgalvot, kā tas tika pasniegts. Nu ja viņa tieši ir strādājusi pie tiem briesmoņiem, no kā radusies tāda attieksme, tad ok, bet tad secinājums ir cits. :)

Attieksme pret darbu kā tādu ir pavisam cita, līdz ar to arī pret darbinieku. To tik tiešām pasniegt saprotamā veidā ir sarežģīti, kamēr nav uz savas ādas izjusts.

Luī, nu labi, bet nevari apgalvot, ka tas būtu kāds izņēmums. Tas ir tas pats, kad pastrādāju ārzemēs un man liekas, ka visiem viss tur grozās tikai ap naudu, bet tāpēc es neizsaku pieņēmumu, kas nu varbūt izņēmums kāds ir cits, bet nu tā jau visi tādi materiālisti un tā. Ir atšķirība, kā to pasniedz un vai skatās ierobežoti.

Jums vajadzētu padzīvot Krievijā, bučotu Latvijas zemi jau pēc nedēļas

Izlasīju šo, vēlējos jau rakstīt atbildi, bet pamanīju, ka Breivik jau ļoti labi uzrakstīja.
Dzīvoju Krievijā jau vairākus gadus, un neteiktu, ka dzīvoju pilnīgā pofigismā par apkārt notiekošo. Iespējams, man vienkārši palaimējies tikt tādā vidē, kurā tās nekārtības, kādas notiek apkārt, neredzu un nejūtu. Šo gadu laikā esmu šeit iekārtojusies - ir iegūta izglītība un beidzot varu strādāt jomā, kādā vienmēr sapņoju sevi realizēt, ir attiecības, ir iegūti jauni draugi, varu atļauties ceļot, taču pagaidām, kamēr vēl kārtīgi nav apceļota pati Krievija, šo iespēju neesmu izmantojusi. Jā, pašā sākumā, nonākot šeit, gribēju atpakaļ uz Latviju tā iemesla dēļ, ka pārņēma kultūršoks - kā nekā, es, meitene no mazas Latvijas pilsētiņas, nonācu milzīgā pilsētā, kurā dzīvo gandrīz 12 miljoni cilvēku! Tagad, kad gadi pagājuši, man ir liels lepnums par sevi, ka nepadevos, jo gūtā pieredze ļāva norūdīt raksturu. Bija iespēja doties prom, lai iegūtās zināšanas pielietotu citā vietā un valstī, taču paliku, jo biju jau tik ļoti saaugusi kopā ar konkrēto vietu un cilvēkiem, ka sapratu, ka nav jēga skriet un meklēt mistisko laimes zemi kaut kur citur, ja ir labi tur, kur esmu. Tāpēc, neskatoties uz to, ka bieži savos komentāros esmu asa, negribu, lai mani uztver kā kaut kādu Kremļa trolli vai Krievijas slavinātāju, jo es gluži vienkārši esmu cilvēks, kurš cenšas valsti, kurā dzīvo, kurā mīt man tuvi un svarīgi cilvēki, kurā esmu atradusi savu mīlestību, parādīt ne tik melnās krāsās, kā to mālē. Domāju, jebkurš cilvēks, kurš savu laimi atradis kādā pasaules vietā (nav svarīgi - Londonā, Ņujorkā vai Tallinā), vēlēsies arī citiem pastāstīt par labajām lietām, kuras notiek konkrētajā valstī, pilsētā. Tā arī es, tā teikt, bieži cīnos, mēģinot aizstāvēt valsti, kurā dzīvoju, jo šī vieta, lai arī nav mana dzimtene, devusi man ļoti daudz - karjeru, draugus un, kas pats galvenais, mīļoto cilvēku. Tāpēc atvainojos, ja kādu esmu ar saviem izteikumiem aizvainojusi. Jauku, mierīgu jums šo nakti! :)

Man ir saprotams Daryas teiktais, bet man nav saprotama tā asā attieksme, kur ir arī sanācis salekties, noliedzot bez maz vai, ja pasaka ko par realitāti un tas nav glaimojoši, tad tiek celts galdā ''visur citur laimes zeme, bet pie jums tur Latvijā tas un tas, un vispār viss piii'', tas arī rada tās uztveres problēmas, manuprāt. Ir labi nonākt vietā, kur neskar nekas no tā, kas notiek apkārt, taču tas ir savs mājīgais un mīļais burbulis, kura iespaidā cīnīties, neskatoties uz faktu kļūdām. Tas arī rada emociju komentārus.

Darya, Arī man Krievijā ir sava komforta zona un savi, tuvi un mīļi cilvēki. Un neskatoties uz to, kas darās valsts iekšienē, atgriezīšos Krievijā (tagad esam citā pasaules galā). Bet tomēr, tas, kas darās valsts iekšienē ir kaut kas prātam neaptverams. :) Viena lieta ir dzīvot lielpilsēta, Maskava, Pēterburgā, utt, tās ir kā valstis valstī. Krievija ir tur, ārā. Esmu no Pleskavas, tur jau tradirīdis notiek. Brīžiem šķiet, ka esmu 80jos gados. :)
Satiksme rupja, cilvēki rupji, apkalpošana rupja. Ne vienmēr, bet paldies un uzredzešanos man reti kāds saka. :) Apmēram kā 15. Trolejbuss, tā es bieži vien jūtos esot Krievijā :D ir, protams, arī daudz patīkamu aspektu, bet kopaina ir diezgan skumja. Prieks, ka aizvien vairāk krievu sāk mosties no lāča miega, īpaši jau jaunieši :)

macaw, man bieži sanāk rakstīt komentārus emociju iespaidā. Tas nav tikai šajās diskusijās, bet arī citur. Vienmēr nosolos sev, ka piebremzēšu ar komentāriem mirkļos, kad emocijas ir sakāpinātas, taču vienmēr tik un tā kaut ko uzrakstu. Jā, pēc maniem komentāriem noteikti var noprast, ka Latvijā viss ir šausmīgi un briesmīgi, taču, protams, ir lietas, kuras, neskatoties uz to, ka jau gadiem dzīvoju citā valstī, ir bijušas un paliks manā sirdī, jo saistīsies tikai ar Latviju - tās ir dzimtās vietas, dzimtās mazpilsētas ielas, kurās katrs stūrītis, katrs kaktiņš mīļš un pazīstams, I.Kalniņa mūzika, A.Sakses pasakas, kuras mamma bērnībā lasīja pirms miega. Tās ir daudz un dažādas lietas, kuras pat nevar saukt par lietām, jo tās ir kas vairāk - atmiņas, kuras mūžam paliks glabājamas sirdī. Taču tā jau notiek, ka šādās diskusijās nereti uz āru izlaužas tieši tās dusmas, neapmierinātība, nepatika ar kaut ko, kamēr viss labais, skaistais tiek glabāts tur, kur citiem neielūkoties, lai gan būtu daudz jaukāk, ja mēs, cilvēki, biežāk dalītos viens ar otru tieši tajās skaistajās, labajās atmiņās, lietās, pieredzē. :)

TheOatMeal, jā, šo lietu, ka Maskava un Pēterburga ir kā valstis valstī, esmu dzirdējusi no paziņām, draugiem. Pati, kopš pirmās dienas, kad ierados Krievijā, uzturos tikai Maskavā, tāpēc, piekrītot Tevis rakstītajam, varu atzīt, ka tā tiešām ir, ka šeit, Maskavā, ikdienas trakajā steigā, tik ļoti nejūtu ap sevi negācijas. Tai pat laikā, paskatoties atsevišķus raidījumus, saprotu, ka citās pilsētās, savukārt, valda tāds haoss, nabadzība un ir tik augsts noziedzības līmenis, ka pat grūti noticēt tam, ka šīs skaistās, labās pasaules un nabadzības, noziedzības pilnās pasaules atrodas vienā valstī. Tāpēc piekrītu, ka tas skatījums man, kā cilvēkam, kurš dzīvo savā komforta zonā, var nebūt pietiekami objektīvs, lai novērtētu visas valsts kopainu. :)

Par to daļu, ka Krievijas lielajās pilsētās daudz kas ir kardināli atšķirīgi ar visu apkārt esošo, varu vien piekrist, labāk to neredzēt, nedzirdēt, citādi tiešām viedoklis par visu valsti kopumā paliek baiss, gan par noziedzību, gan nabadzību, dzīves apstākļiem, uztveri un pat izglītību. Kur nu vēl pieskaitot klāt valsts politiku. Tā vēl bieži sauktā krievu inteliģences daļa, kuras sabiedrībā varētu būt ok, bet, ja izpeld ārpus, ar vesti un glābšanas riņķi nepietikt. :D
Darya, vispār jau trūkst, manuprāt, tādas iedvesmošanās lietas. Cilvēki baidās kaut kā sanākt kopā izvērtēt idejas, kopīgi ko pasākt. Tā vietā daudz negāciju, bet nu ko tas mums ikdienai dod, tieši neko, pasūkstījāmies, kā visi citi sliktie, citur labi, nu i viss. Tikai bendējam savas emocijas bieži vien. Izrunāties jau vajag, bet kaut kā kauns? vai kas ir iedvesmoties, palūkoties uz citiem sev līdzcilvēkiem, kur kaut vai kaimiņu Jānītis kaut ko lielisku dara un paveic, un var pavilkt sev līdzi citus, bet tā vietā kaut kā salienam katrs savā telpā, pavārāmies.

macaw, piekrītu Tev gan par Tava komentāra pirmo, gan otro daļu, bet par otro jo īpaši, jo tur jau tā lieta, ka tās negācijas ikdienā pietiek un tās, diemžēl, sanāk dzirdēt ik uz stūra, tāpēc gribētos vairot tieši to labo, skaisto. Gribētos, lai cilvēki biežāk dalās ar saviem veiksmes stāstiem, lai dalās ar savām idejām, lai priecājas par saviem panākumiem, jo tikai tādā veidā pavilksies arī pārējie un, tā vietā, lai kārtējo reizi padusmotos par negatīvajām lietām, būtu iemesls papriecāties par pozitīvajām. Šeit esot, vienmēr internetā noskatos Latvijas raidījumu "Ķepa uz sirds", un vienmēr, kad skatos, laimes asaras birst - par tiem dzīvnieciņiem, kuri atraduši savas laimīgās mājas un, protams, tiem cilvēkiem, kuri spējuši tās dot. Manuprāt, tieši tādus raidījumus vajadzētu vēl vairāk, lai visiem parādītu, ka, neskatoties uz valdības mahinācijām vai nesakārtotajām lietām, cilvēki spēj būt vienoti, darot labus darbus. :)

Ā, atradu! Konkrēti šis stāsts lika man šodien gan smaidīt, gan raudāt vienlaikus! Tik brīnišķīgi cilvēki un tik brīnišķīgs suns! Vairāk tādus iedvesmas pilnus, skaistus stāstus!
Sākas no 20:42 minūtes!
https://www.youtube.com/watch?v=lgPUoBZsL9E

Tie dzīvnieku video, brīžiem man pagrūti skatīties. Nesen Ulubelē bija talka, Mežavairogos laikam ar, bet senāk. Uz Juglu brauc daudz ikdienā. :) Mums gan pārmetīs, ka tas nerisina problēmas nevienā valstī, bet tik un tā, cilvēki var ko labu, ja paši grib. :D Tāpat ar attīstību, vispirms pašam, apkārtējiem un tālāk.

Latvijā ir daudz pozitīvu piemēru, par cilvēkiem un uzņēmumiem, kas spēj te dzīvot un strādāt ar labiem panākumiem.
Šie cilvēki ir kā mugurkauls, nācijas pamats, kuri spēj pārdzīvot grūtības, bankrotus un citas problēmas paliekot Latvijā.
Var jau teikt ka tie kuriem ir slikti un grūti ir vairāk, tā arī ir ja pieskaita klāt tos kuri vienmmēr viss būs slikti.
Savu pienesumu dos arī Mediji kuri pirmkārt publicē visas sliktās ziņas un daudzko piepušķo klāt. Jo publika pirmkārt skatās un lasa sliktās ziņas.
Un daudzi aizbraukušie labprāt pielej eļļu ugunī, papildinot ka Lavijā viss būs tikai sliktāk un sliktāk.

Atcerējos Aizliegto paņēmienu, kur uzdeva jautājumu par to, vai šāda aplokšņu lieta gadījumā neliecina par problēmu sistēmā? Uz ko atbilde bija - nē, jo esot arī uzņēmumi, kas iztiekot bez tām.
Tad aizdomājos.. ne gluži par to, cik izdevīgi/apgrūtinoši ir uzņēmumam eksistēt.. bet gan par attieksmi, reakciju uz izceltu problēmu.
.
Tā vispārīgi domājot.. manuprāt, pirmais solis, lai risinātu kādu sasāpējušos jautājumu, ir.. tā atzīšana.
Nevis, piemēram, atcirst, ka varēja būt sliktāt..tas jau PSRS dēļ, stiprākie var utt.
.
Es nudien negribētu domāt, ka Latvija slīkst purvā.. un labi nebūs nekad.. bet dīvaini ir sagaidīt lielos uzlabojumus, ja ļaudis mēdz noliegt tumšās puses..

Izlasīju vienu rakstu.
https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/intervijas/advokats-darba-deveji-aizvien-izteiktak-mekle-iespejas-atbrivoties-no-darbiniekiem-kuri-nav-pietiekami-efektivi-14182234
Un apakšā zem raksta bija viens ļoti labs komentārs un tajā komentārā arī pāris gudri jautājumi.

un joprojām neizdodas noskaidrot, kas tad ir mītiskā ''efektivitāte''? Viena meitene pie kafijas automāta Rīgā, otra Parīzē. Klientu tikpat, kafija tā pati, algu atšķirība 3 reizes. Vai parīzietei ir 6 rokas, viņa atrodas 3 kafejnīcās vienlaicīgi vai Parīzē diennakts ir 6 stundas? Viens puisis pie tramvaja stūres Frankfurtē, otrs Rīgā. Algu atšķirība 3 reizes, vācietim tramvajs vecāks. Kas ir tā mītiskā ''efektivitāte'', kas ir meitenei Parīzē un puisim Frankfirtē, bet nav un nevar būt nevienam Latvijā?

Laikam tikai tad, kad sāksim meklēt skaidras un izsmeļošas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kurus mums uzdot pati dzīve, tad arī spēsim atbildēt uz jautājumu "Kas notiks ar Latviju?".

xanax, jo klientu skaits Rīgā un Parīzē NAV vienāds!
Rīgā - 641 007
Parīzē - 2'244'000
https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_cities_in_the_European_Union_by_population_within_city_limits

Daenerys1 es zinu, bet komentāra autors liek aizdomāties par pavisam ko citu. Iedomājies parastu krāvēju Latvijā, kuram ir uzdots no paletes pārlikt kastes uz citas paletes, saņem kādu konkrētu algu, bet ja šis krāvējs fiziski atradīsies piemēram Vācija, viņam maksās 3 reizes vairāk. Par vienu un to pašu darbu Latvijā maksā mazāk, bet tajā Vācijā mazāk. Un tad nākas brīnīties par kādu darba ražīgumu runā mūsu valsts vīri.

Un Vācijā viņš par vienistabas dzīvokļa īri maksās nevis 200 eiro, bet 800 eiro, un sabiedriskā transporta mēnešbiļete būs nevis 30 eiro, bet 70 eiro. Un kebabs nemaksās 2.20.

http://www.atd.lv/lv/minim%C4%81l%C4%81s-darba-algas-izmai%C5%86-v%C4%81cij%C4%81-no-01012015-veicot-starptautiskos-autop%C4%81rvad%C4%81jumus-papildin%C4%81ts
Vacija ar i=minimalo algu var izdzvt ari irejot mazu majokl, lv NEVAR!