Es arī piekrītu tām, kuras uzskata, ka puisis vēl ir jauns, grib izskrieties un tusiņi ar draugiem ir svarīga dzīves sastāvdaļa. Tas taču ir normāli, man arī 18 gados patika iet ar draudzenēm uz klubiņiem, kaut gan bija puisis, vilktin vilka piedzīvojumos. Paaugsies un apniks, arī no daudzajiem tusiņu biedriem izkristalizēsies tikai daži, kuri kļūs par draugiem un pašam intereses un prioritātes mainīsies.
Tomēr nav jau tā, ka pilnīgi visi jaunieši 18 gadu vecumā dzenas pēc tusiņiem vien, citiem tas nekad nav bijis aktuāli, un acīmredzot jums ir atšķirīgas intereses. Var jau gaidīt brīdi, kad puisim pāries, bet nevar jau zināt pēc cik ilga laika tas notiks. Ja tiešām ļoti nevēlies šķirties, pieņem, nezaģē un "strādā" uz sevi - atrodi interesantas ārpusskolas nodarbes, hobijus, veidus kā aizraujoši piepildīt savu brīvo laiku un savu personību.
Ja vēlreiz par sevi, tad tagad esmu liela meitene, augstu novērtēju mierīgu, relaksētu piektdienas vakaru mājās kopā ar mīļoto vīrieti. Pēc tik darbīgas nedēļas man kāds varētu piemaksāt, lai es tagad vēlētos taisīties, domāt ko vilkt, krāsoties, braukt uz kādu ballīti, lietot % un ballēt līdz rītam, un tad mokoties pavadīt savu sestdienu. Savukārt kad bija 18 gadi, tad nekas un nekad nebija šķērslis, lai piektdienas vakaru nepavadītu jautrā gaisotnē, ballītē, ķermenis burtiski nespēja nosēdēt mājās. Tā ka es to zēnu saprotu. Iespējams, vienkārši esat satikušies katrs viens otram neatbilstošā dzīves periodā.
62
