Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Mazulis un mājdzīvnieks

 
Reitings 331
Reģ: 30.04.2014
Cik būtu prātīgi iegādāties mājdzīvnieku esot stāvoklī?
Tomēr tās ir jaunas rūpes,zinot ka drīz būs bēbis kam laiks būs jāvelta.
01.10.2017 14:38 |
 
Reitings 1937
Reģ: 18.05.2016
Neons gadījums jau nu ļoooti stipri atšķiras no tavējā ;-)
04.10.2017 15:19 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
kurai tur vēl tēvs suni aizveda uz iemidzināšanu tik tāpēc vien, ka tas uzrūca uz bērnu

Nu tā ir neadekvāta rīcība, bet tavā lietā jau cita situācija.
04.10.2017 15:43 |
 
Reitings 173
Reģ: 12.04.2017
Nu, nesakiet, nesakiet... Ir cienījamas kundzes, kuras až sirdsdrappes meklē, redzot, ka suns rūc uz NABAGA BĒRNIŅU viņa paša mājā! Un māte - KAS TĀ PAR MĀTI??? - neko nesaka!!!
04.10.2017 15:50 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Nu jāvēro, ko tas bērns un dzīvnieks dara, kas gan 24/7 noteikti ir neiespējami. Viena saķeršanās savā starpā un suns/kaķis raudzīsies turpmāk ar aizdomām. Ir jāizprot abas puses, ja viss iet pa pieskari, ņem norobežo un meklē citas mājas diemžēl, lai abas puses var nodzīvot pilnvērtīgu, drošu, pelnītu dzīvi.
04.10.2017 15:54 |
 
Reitings 173
Reģ: 12.04.2017
Nu tieši tā! Dzīvniekam ir savs "skatījums" uz dzīvi un lietām, cilvēkbērnam- savs. Bērnam droši vien šķiet, ka viņš to dzīvnieciņu samīļo, turpretī dzīvnieks aiz bailēm gandrīz apčurājas... Un nākamreiz, kad to sīci ierauga, vai nu laižas prom un slēpjas, vai uzbrūk.
04.10.2017 15:58 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Tad jau, ja bērns dauza suni ar savu mantu, tad ''ar savām pašas rokām'' jālikvidē bērns, jo viņš jau beidz nost to otru? Tieši tik absurdi sanāk.
04.10.2017 16:01 |
 
Reitings 173
Reģ: 12.04.2017
Nu, pirmoreiz ieraugot tādu darbību, jāmēģina sīcim apskaidrot, cik tas slikti. Ja nesaprot un moka dzīvnieku tālāk - nu tad gan jāžmiedz nost, šaubu nav! (e)
Visa sāls audzināšanā.
04.10.2017 16:08 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Vai baksta sunim aci ārā. Kaut kādām robežām jau jābūt.
04.10.2017 16:08 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Es gan to nedomāju tādā nozīmē, ka kāds uzreiz būtu jālikvidē, bet jārod abiem normāli dzīves apstākļi, jāpastiprina audzināšana, varbūt izolēšana, ja neizdodas, tad tālāks risinājums.
04.10.2017 16:13 |
 
Reitings 173
Reģ: 12.04.2017
Duujaa, bet tas taču ir tik grūūūti - mācīt, audzināt, vērot, uzmanīt, skaidrot, vēlreiz skaidrot, dresēt, vest uz suņu skolu... Vieglāk ir iemidzināt! Nu...Vai nomest kastē pie patversmes durvīm... :-)
04.10.2017 16:31 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
minkuns, un tad to attaisnot ar šoka stāvokli, tad jau arī bērnam ārprātā var sist.
04.10.2017 20:27 |
 
10 gadi
Reitings 1207
Reģ: 29.01.2009
Varbūt man komentārs bija pārspīlēts, bet man bija situācija, kad mūs mājā auga mazs bērns ne mans). Un kopš bērna ienākšanas visu laiku mājās ir suns, kaķis. Kad ienāca ģimene otrs kaķis, pēkšņi bērnam uzrādās alerģija it kā. Nav īsti pierādīts. Tad bērna māte lūdza, lai to kaķi likvidē, jo redz viņas bērnam ir alerģija. Viņas vecāki viņu dziļi pasūtīja. Mirkļa iespaidos neviens viņu neņēma galvā un kaķis kā dzīvo tā dzīvo
Šī ir savādāk situācija nekā Neonam. Protams, ka viņas gadījumā loģiski, ka būtu labāk atbrīvoties no dzīvnieka. Jo neizaudzis bērns nekad nesapratīs kā uzvesties un apieties ar suņiem, kaķiem.
Dzīvnieku vajag iegadāties, kad bērns ir paaudzies.
Katra situācija ir jāizvērtē.
13.10.2017 11:11 |
 
10 gadi
Reitings 1396
Reģ: 18.03.2012
Visu mūžu mājās ir bijuši daudz kaķi,neatceros,ka kāds mani būtu terorizējis,galīgi nē.Pašai ir suns,četrus gadus vecāks par bērnu, jorkšīrietis.Viņš man bija un ir kā bērns,ar lielu vēderu knapi kāpu uz 5.stāvu,vedu laukā.Kad piedzima bērns,viņam bija grūti pierast pie trokšņa,kad bērns bļāva.Ausis noglaudis un izbijies katru reizi bija.Bērnus viņš nemīl, ne lielus,ne mazus,ja vien tie nevicina gaļas gabalu,ko izdinģēt.Rāda savus sīkos žurkas zobiņus,ja par daudz aiztiek.Bet es bērnam mācu,ka nevajag viņu īpaši aiztikt.Citreiz,kad man dvielis uz galvas,viņš uz mani rūc,jo neatpazīst.Tā ka jā,dzīvnieks paliek dzīvnieks.nesen gan braucām mašīnā un suns ieritinājās dēlam klēpī.Man bija tādi brīnumi!Mammai ir kaķis, pameita regulāri viņu aiz priekšķepām lidināja pa gaisu,(to uzzinājām nesen no māsasmeitām)tad nu rezultāts ir psihisks kaķis,kuram nevar paiet garām,vienreiz no trepēm lecot man kājā ieķēra,ne par ko, vienkārši es atbraucu ar savu suni un ģimeni.Nedod dievs,mamma kaut ēst dos,ko kaķene nevēlas-dabūs fiziski ciest.
Mans rezumē ir,ka neko nevar paredzēt un tas ir risks,bet labāk tomēr ņemt dzīvnieku pēc bērna piedzimšanas.Ja ir varianti, izvēlēties tomēr pēc iespējas miermīlīgāku šķirni.Piemēram,retrīveru vai labradoru,par tiem saka,ka ģimenes suņi.Par kaķiem nemācēšu teikt.Arī atkarīgs no rakstura,ko nu nevar paredzēt.
13.10.2017 12:12 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits