Vai jāsāk apsvērt šķiršanās? :(

Tagad pēdējos 3 mēnešus puisis pamazām izmainījās. Viņam priekšplānā izvirzās paša intereses. Pie manis viņš nebrauc, jo saka, ka esot naudas izdevumi sadzīviskās lietās, un negribas tērēt naudu degvielā. Vakaros ned.nogalē arī brauc prom uz savām mājām, jo svarīgi esot nākamajā dienā labi justies.
Manus centienus viņš neno

tas pats draugs?

Tagad pēdējos 3 mēnešus puisis pamazām izmainījās. Viņam priekšplānā izvirzās paša intereses. Pie manis viņš nebrauc, jo saka, ka esot naudas izdevumi sadzīviskās lietās, un negribas tērēt naudu degvielā. Vakaros ned.nogalē arī brauc prom uz savām mājām, jo svarīgi esot nākamajā dienā labi justies.
Manus centienus viņš nenovērtē. Piemēram, ja uztaisu maltīti, paldies nepasaka (lai gan tā bijis vien ak tad tur ta sals.... nu liec calm miieru, apnikusi tu vinam esi

Nu nezinu, taa gadas. Citiem iemilesanas paraug milestiba, citiem pariet un interese pazud.

paskaties veelreiz, pilna pasaule taadu

:-D

Tev ir jaaptver viens - viirieshi ir citaadaaki nekaa sievietes.. viirieshi nav 'sievieshu matainaa versija'. Viirieshi miil citaadaak nekaa sievietes. Kameer sievietes satuvinaas runaajot un izrunaajoties, viirieshiem iekshaa ir riikoties, risinaat problemas, mediit un dot - tu principaa esi apdalijusi vinju shajaas zonaas un taapeec attieciibas ir taadas kaadas taas shobriid ir.
Mans ieteikums - saac dot sev, lutinaat sevi, ruupeeties par sevi. Ja bus lemts - vinjsh atgrieziisies, ja ne - vienmeer bus cits. Ja shobriid tev skiet, ka apkaart nav citu lielisku puishu - paskaties veelreiz, pilna pasaule taadu.

Man arī ir bijušas šādas attiecības. Sākumā viss bija vairāk vai mazāk skaisti, bet jau pēc dažiem mēnešiem sāku just, ka bezmaz uzbāžos. Un tā sajūta ir TIK slikta... Līdz asarām.
Man tās bija vienas no pirmajām attiecībām, viņam pirmās. Uz to atskatoties, ļoti labi redzu, ka viņš vienkārši nebija gatavs ielaist savā dzīvē otru cilvēku. Jā, uz kādu pasākumu aiziet, jā, kopīgi pavakariņot, jā, pamīlēties. Bet ne saskaņot plānus un nolūkus. Man viņu gribējās redzēt daudz biežāk, nekā viņam mani. Kādā brīdi konstatēju, ka 3 - 4 mēnešus tikai es esmu ierosinājusi satikšanās. Paraudāju, parunājos (no sarunas gan tur bija maz - viņš, tāpat kā autores draugs, apgalvoja, ka viss ir OK).
...
Protams, būtu bijis man vairāk pieredzes, gan jau būtu mēģinājusi izmēģināt kādas stratēģijas - runāt, mēģināt "atvērt", kādu laiku izturēties atturīgāk un palūkoties, kas notiks. Bet kopumā es tomēr piekrītu cormeum un Neonam - nav jāmēģina sevi lauzt, nav jāpiecieš. Temperamentiem un jūtu izrādīšanas ieradumiem ir jāsakrīt. Daudz maz! Jo, pēc Tevis rakstītā var spriest, ka esi atvērta, labprāt izrādi pieķeršanos, meklē siltumu un "pieņemtības", patvēruma sajūtu. Vari jau parotaļāties, pamēģināt šā un tā, bet maz ticams, ka ilgtermiņā būsi šādās attiecībās laimīga.
...
Starp citu, tas vīrietis, par ko stāstu, nopietnas attiecības nav izveidojis, ir pagājuši vairāki gadi. Domāju, ka ne visiem cilvēkiem tādas ir nepieciešamas.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks tāds no bērnības vai palika laika gaitā, vai tu ar viņu jūties laimīga, mīlēta un novērtēta? Ja atbilde ir- nē, tad tur pat īsti nav ko domāt :) Un par cita atrašanu un vientulību, nerunā muļķības. Atradīsi citu un būsi laimīga un jutīsies tā, kā jājūtas katrai mīlētai sievietei :) Viņš taču nav pēdējais puisis uz pasaules :D

Ir pagājis gads un jau attieksme tāda, hmm, pa manam tam vēl bija jābūt "tekelējam kopā pa rozā mākonīšiem" lalalaa, bet ja nopietni, man dzīvē ir bijusi pieredze, ar kuru es nelepojos, kad iepzinos ar savu draugu un nebiju pārtraukusi attiecības ar bijušo, sāku uzvesties apmēram tā, kā tavs pusis tagad..zinu, tas ir ļoti nežēlīgi pret otru, zemiska rīcība, bet principā sāk kaitināt prakstiski viss, tas, ko tu dari, centies- viņš visticamāk vispārr to neredz, bet atzīties un pateikt kā ir,nevar, jo vainas apziņa arī strāda, jo teicu tak, ka mīlu utt., un kad jautāja kas notiek, sekoja- viss ir kārtībā. Es, protams, negribu Tevi biedēt, jo droši vien nosaucu bēdīgāko scenāriju, bet ir vērts padomāt, ja tiekaties tikai brīvdienās, ko viņš dara darba dienās pēc darba, varbūt kāds jauns kolēģis utt? Bet cerams, ka tas nav tā un viss nokārtosies tā, kā tam jābūt :)

Vēl ko es daru- mēģinu to norakstīt, ka varbūt cilvēks savāā būtībā ir tāds, sliktas bērnības sekas utt.. Jo atturīgs viņš bija jau sākumā, bet jūtas tomēr liekas tagad mainījušās tik un tā.
Jums kādai ir tik vēss draugs? Pietam liekas, ka vienīgo prieku ko es gūstu šajās attiecībās ir došanas prieks, līdz vienā brīdī es attopos, pārdomāju, kpc esmu priecīga un tad sašļūku, jo saprotu ka pati pūtu, pati degu...un tā atkal līdz nākamajai reizei.

Thechloe

Man būtu bail šķirties, jo liekas ka ja nu tomēr neatrodu to īsto? Beigās visu mūžu palikšu viena.

Attiecības, kuras balstītas uz bailēm no vientulības... (t) Paredzu nelāgu galu, jo tā vai šādi tas viss aizies pa pieskari - vai nu viņš Tevi pametīs (ja būs pietiekami godprātīgs, vīrišķīgs un pietiekami spēcīgu garu) vai aplinkus liks manīt, ka nevēlas attiecības ar Tevi, lai Tu būtu tā, kas protas un aiziet no šīm attiecībām (ja būs gļēvs un vāju gara spēku), vai attiecības pamazām ies dziļāk vardarbīgās un destruktīvās (ja viņš būs i gļēvs, i vājš, i bailīgs kā zaķis).
.
Tā ir kļūda, liela kļūda veidot attiecības ar domu, ka otrs būs tas, kas glābs no vientulības vai vēl nez kā. Kādu laiku jau glābs, bet cik tad ilgi ir patīkami būt citiem par glābējiem - tas nejēgā nogurdina. :-P Attiecības veido tāpēc, ka mīl viens otru, un pirmām kārtām jau sevi. Un sevi mīl par visiem simts procentiem tad, ja ar baudu izgaršo ikvienu vienpatnības mirkli. 8) ;)

Domāju, ka vajag sākumā aprunāties. Un nevis jautāt- kā tev šķiet, vai mums viss labi. Bet tā arī pateikt, ka nav labi un kas notiek? Taču piekrītu meitenēm, ka diezvai tām attiecībām ir ilgs mūžs, jo ir pagājis tikai gads un situācija jau ir tāda, kāda ir. Iespējams, par daudz lēkāji apkārt, bet, iespējams, tu viņam vairāk īpaši nesaisti. Saku no pieredzes, ar iepriekšējo puisi bija līdzīgi, tikai es viņam pakaļ tik traki nelēkāju. Un tā tas vilkās, kamēr sāka mani vienkārši ignorēt un beigās atsūta SMS, ka viss ir cauri, ja es to vēl neesmu sapratusi. Acīmredzot, esmu gaišreģe :D :D Salīdzinājumam, es ar tagadējo puisi esmu 6,5 gadus kopā, bet attiecības tikpat mīļas, kā pašā attiecību sākumā :)
Bet atceries, ka tikai tu vari objektīvi izvērtēt situāciju. Šeit var tikai ieteikt kādus ieteikumus balstoties uz to, ko tu esi uzrakstījusi, bet to, kā ir patiesībā zini tikai tu un tikai tāpēc, ka tev šeit saka: nebūs nekā, jāšķiras, nenozīmē, ka tiešām ir jāšķiras :)

Man būtu bail šķirties, jo liekas ka ja nu tomēr neatrodu to īsto? Beigās visu mūžu palikšu viena. Un pašlaik kad vnk objektīvi paskatos uz citiem puišiem, redzu, ka absolūti neviens neliekas tik pieņemams kā tagadējais(t)

Tīri statistikai - pievienojos Neonam un Cormeum. Neko piebilst, ne atņemt.

Ja jau tagad ir šāda situācija, tad vispār, apdomā pie sevis, kur vēl tālāk - visu izdari viņa vietā vai tikai viņam.

Vakardiena, manuprāt, vajag atrast cilvēku, kuram neapniks tava apdullušā siseņa lēkāšana apkārt, kura dēļ nevajadzēs sevi apspiest un būt savādākai, kuru nevajadzēs pāraudzināt un audzināt pa savam, jo visas intereses tāpat saskanēs. Nevajag vainot sevi - vajag vnk atrast īsto cilvēku, kura klātbūtnē var un drīkst būt īstam.

+++
Man arī šķiet, ka viņam Tu īsti līdz galam vnk nepatiki.. Tici man.. kaut kur pa pasauli klīst vīrietis, kurš jūsmos par Tavu siseņa dabu :)

Vispār man un puisim šīs ir pirmās attiecības. Vai ir jēgas tur vispār vērst kaut ko par labu? Nu es nemāku mazāk apčubināt, izdabāt, darīt labu cik vien var, jo tas man vienkārši dabiski nāk!
Pēc jūsu teiktā, saprotu, ka jākļūst vienaldzīgākai?

Nē, tev nav jākļūst vienaldzīgai. Ja jūtu ir maz un attiecībām nav potenciāla, šīs jūtas var mākslīgi izstiept uz ilgu laika periodu, radot kaut kādu ilūziju par 'manī ir kas vairāk, nekā es tev rādu/dodu', liekot vīrietim dzīties pēc ilūzijām. Nevienam tās spēlītes nav vajadzīgs. Sāc nopietni apsvērt šķiršanos, tās ir tikai tavas pirmās attiecības, būs daudzas citas. Ja attiecībām ir potenciāls, vakariņu gatavošana un citi ikdienas sīkumi jūtas nemazina, nav ne par ko jāizliekas un sevi kardināli jāmaina, lai tevi mīlētu.

Un kāda jēga uzturēt šādas attiecības, kuras nekur neved un otrs nav pilnīgi ieinteresēts, nav nekādu tuvāko nākotnes plānu, precēties negrib tuvāko gadu laikā, bērns būtu dzīves lielākā katastrofa. Kāda jēga sevi izsmelt pilnīgi tukšās, nekur nevedošās attiecībās. Pati padomā, ko vēlies no attiecībām vispār nākotnes vīru, ģimeni u.c.? Es nedraudzētos un neveidotu nekādas attiecības, ja otrs cilvēks nekādu nākotni nevēlētos ar mani, kam tērēt laiku un nervus, lai tikai būtu kaut kāds attiecību statuss? Ja nesakrīt nākotnes plāni, laika pavadīšana utt., tad jau tās ir mocības ne attiecības, ir kompromisi, bet izskatās jūs vnk neesat viens otram īstie un tērējat velti viens otra laiku, labāk nesmacēt vienam otru. Es dažreiz tiešām nesaprotu to slimīgo pieķeršanos pie pilnīgi nekur nevedošām attiecībām. Padomā par nākotni - vai tiešām vēlies ar šo cilvēku veidot ģimeni,būt par sievu utt.

Vakardiena, manuprāt, vajag atrast cilvēku, kuram neapniks tava apdullušā siseņa lēkāšana apkārt, kura dēļ nevajadzēs sevi apspiest un būt savādākai, kuru nevajadzēs pāraudzināt un audzināt pa savam, jo visas intereses tāpat saskanēs. Nevajag vainot sevi - vajag vnk atrast īsto cilvēku, kura klātbūtnē var un drīkst būt īstam. ;-)

Ja, jāsāk apsvērt šķiršanos. JA attiecības liek tev justies slikti, tad priekškam tev tādas attiecības?

Redzu divas tendences:
1) Viņam Tevis ir par daudz;
2) Nav īstas dzirkstelītes.
...
Man agrajos divdesmit bija līdzīga tipa attiecības. Biju tādā sajūsmā par pašu attiecību faktu, ka lēkāju puisim riņķī kā apreibis sisenis. Braucu ciemos, pirku dāvanas, plānoju pasākumus. Ar laiku viņam piegriezās. Un zināt, kas ir dumjākais? Pašām attiecībām nebija nekādas vainas, puisis foršs, es forša, bet vēlme pēc kopābūšanas biežuma/ intensitātes mums bija katram sava. Vēlāk bieži nožēloju savu ņemšanos, tik stulbi, ka to vairs nevarēja un nevarēs izmainīt. Banāli un trafareti, bet vairumam vīriešu tomēr ir vajadzīgs tas iekarošanas process. Ja viss ir uz paplātes, zūd smeķis.
...
Par izklaidēm - ja puisis ir izteikti praktiskas dabas, pie kultūras pasākumiem ir jāpieradina, nevajag tos piedāvāt katru vai katru otro nedēļas nogali. Turklāt, ja attiecības ir pirmās,viņš vienkārši nav pieradis pakārtot savas intereses kāda cita vēlmēm.