Nav noslēpums, ka rietumeiropā vai ziemeļamerikā vispār ir izdevīgi būt minoritātei (dajebkādai), jo var atsaukties uz diskrimināciju, jebkādu kritiku norakstīt uz rasismu, homofobiju, bla bla bla...
Cilvēki, kas uzsāk teikumus ar "Es neesmu rasists/e, BET" var neturpināt teikumu, jo vienmēr sekos kāds stulbs komentārs
Neesi dzirdējusi, cik izdevīgi ir būt sievietei IT, jo viņas skaitās "apspiestās" šajā sfērā un google savas diversity kampaņas ietvaros ņem viņas darbā, vnk par to, ka viņas ir sievietes, izvirza viņām mazākas prasības utt.,
Tiešām? Neesi dzirdējusi, cik izdevīgi ir būt sievietei IT, jo viņas skaitās "apspiestās" šajā sfērā un google savas diversity kampaņas ietvaros ņem viņas darbā, vnk par to, ka viņas ir sievietes, izvirza viņām mazākas prasības utt.
Cik tālu Tu 'fuckotu' vienlīdzību? Tīri no praktiskā viedokļa? Piem., vai Tu uzskati, ka kāds nevar tikt pieņemts, piem., pie bezmaksas ārsta tīri principa pēc, jo viņš ir bezpajumtnieks?Ja bezpajumtnieks nemaksā nodokļus, tad par ko viņam pienākas bezmaksas aprūpe?
Ceru, ka pārāk nesatraucies
Tiešām? Neesi dzirdējusi, cik izdevīgi ir būt sievietei IT, jo viņas skaitās "apspiestās" šajā sfērā un google savas diversity kampaņas ietvaros ņem viņas darbā, vnk par to, ka viņas ir sievietes, izvirza viņām mazākas prasības utt., Vārdu sakot cilvēki tiek ņemti darbā, tāpēc, ka viņi pārstāv kādu etnisko grupu, rasi, dzimumu utt., un profesionālie kritēriji vairs nav noteicošie?
Ja jūs padzīvotu blakus pakistāņiem, indiešiem un citiem aziātu studentiem, jūs atri vien pārdomātu savu fantāziju, ka visi cilvēki ir vienādi.
pārliekā jūtība un mēģinājumi nolikt sevi uz augstāka morālā plauktiņa norādot, ka kāds nav pietiekoši iecietīgs pret melnajiem.
Tomēr jāsaka, ka Tavs paskaidrojums ļāva man Tavu domu uztvert labāk, jo esmu novērojusi, ka bieži diskusijās komentāri no sērijas "bet viņi dara tā pat/līdzīgi" tiek izmantoti kā argumenti, kas man reti, kad ir saprotami. Tā pat, kā Tu apšaubi, ka daudzi nodēvētie rasisti ir tiešām rasisti (kam sliecos piekrist), es apšaubu, ka daudzi, kuri bravūrīgi paziņo, ka ir rasisti un ar to lepojas (WTH?), tiešām reāli tādi ir (vismaz ceru, ka nav).
Kur ir robeža starp pieņemamu jūtību un pārlieku?
Ričards Davkins noteikti nekļūtu par bezpajumtnieku, ja vien tā nebūtu apzināta izvēle. Un ja kļūtu, tad savu labumu sabiedrībai jau būtu atpelnījis ar uzviju.
Tik tiešām, es arī nesaprotu šo nenormālo sensitivitāti.
Par maz sisti esat? Laikam pārāk mierīgu dzīvi dzīvojat un nesaprotat, ka homo sapiens ir vīruss, starp kuriem nekādai vienlīdzībai vietas nav. Tā ir mākslīgi radīta. Lietas, kuras pirms pāris gadsimtiem vēl šķita norma, tagad tiek pārdzīvotas tik traki, ka tas jau iet degradācijas ceļu.To, ka kāds vienmēr būs "vienlīdzīgāks par citiem" es personīgi neapšaubu, jo tā ir novērota tendence sabiedrībā, gandrīz vai gaidāma īpašība. Tomēr tas nenozīmē, ka ideja par vienlīdzību tāpēc ir miskastē metama (mas subjektīvais viedoklis, protams).