Ejot uz saloniem vienmēr domāju, ka viss maksā tādu cenu, kā rakstīts cenrādī.
Pirms mēneša gāju uz salonu uz procedūru. Cenrādī rakstīts, ka 15 eiro. Man paprasīja 20. Pabrīnijos, bet samaksāju.
Vakar biju vēlreiz uz to pašu salonu. Procedūras jau labas taisa. Šoreiz man paprasīja 25!!!(e)
Un tad salons iekrita pats savā krāpniecībā...
Viņi nezināja, ka es vēl ģērbjos otrā istabā un atnāca administratore pierakstīt, cik meistare saņēmusi. Abas sāka ķiķināt. Meistare teica 15, administratore tāpat smejoties teica - 15, 15, rakstam 15.
(t)(t)
Tas ir vienkārši zemiski un pretīgi! Man nav žēl maksāt par procedūru tik, cik tā maksā. Bet vēl šodien ir pretīga sajūta, ka tā ŠMAUKLE kabatā iebāza manus 10 eiro pilnīgi ne par ko.
Un ja tā tiek darīts ar katru klientu, tad laba peļņa, ne?(e) Kā tādas zemiskas bābas naktīs guļ?(t)
Esat, meitenes, uzmanīgākas nekā es. Lai gan pat nezinu, kā to izkontrolēt. Ka tevi čakarē.