Pēdējās sērijās atkal visādas neloģikas.
Nu tiešām Maksis tik acīmredzami grasījās novākt Madaru? Pēc tam, kad viņš bija atklāti pajautājis, kurā numuriņā viņa dzīvo un pēc tam, kafiju kopā dzerot, vienkārši iešautu viņai pierē turpat kafejnīcā? Nu baigā mafijozo piesardzība. Un nesaprotami, ka Henrijs neredzēja, ka Maksis vilcinās ar darbiņu, jo ir nobijies, šaubās, jo pieķēries Madarai, nevis vienkārši aiz slinkuma velk laiku.
Nesapratu arī kā Rihards varēja vienatnē sašņorēt un sasiet tos divus lielos apsargus.
Jocīgi, ka Henrijs iedomājies, ka Rihardam aiz muguras varēs saorganizēt Jansona nelegālās operācijas viņa klīnikā. Pēkšņi klīnika strādā tikai līdz septiņiem vakarā un nedēļas nogalēs ciet. Kāpēc tad līdz šim Rihards sēdēja darbā līdz vēlai naktij vai pat nakšņoja, pārējam personālam bija naktsmaiņas un pacienti atveseļošanās periodā tur dzīvojās vairākas dienas un naktis. Kā diez Henrijs varētu to nezināt?
Rihards bija gatavs Jansonam dot parakstīt līgumu, pat nepārliecinājies, ka Madara ir sveika un vesela un vai vispār vēl atrodas pie Jansona.
Liekas jocīgi, ka Madara bez jebkādām emocijām izturas pret Arta omīti, ņemot vērā, ka viņa, būdama viesnīcas īpašniece, skaidri izrāda savu nepatiku pret Madaru un viņas uzturēšanos viesnīcā. Kā var nebūt neērti? Viņai nu gan ir labi iekrājumi, ja mēnešiem var dzīvot viesnīcā.Kur pazudušas Madaras jūtas pret Arti? Nesen vēl mīlēja, tagad pilnīgi nekādu emociju. Labi, pārdzīvojumi pēc nolaupīšanas... bet šajā sērijā tik emocionāli mīļi runāja ar Maksi, plānoja dzīves tālākos plānus, liekas, ka viņai viss ir kārtībā.
Visu laiku nesaprotu - kas tad īsti ir tas Muižnieku ģimenes bizness, par ko nepārtraukti tiek runāts?