Cik gados kādam pirmo reizi pret jums bija kādas simpātijas?

Simpātijas (kaut vai bērnišķīgas) nesen māsai stāstīju, ka bija 3. klasē. :D Patika man puisis it kā no klases, sēdējām kopā, ķiķinājāmies, kad biju saslimusi mammai atstāja kartiņu, plastmasas gredzentiņu ko man nodot. Tas tā. Tad principā 16 gados bija nākamā draudzēšanās. Tur jau viss bija nopietnāk, kaut seksa nebija, bet tajā vecumā ļoti iemīlējos un tur bija kaut kas! Protams, tāpat nebijām nobrieduši, kam nopietnam un labi, ka nepadevos un nevainību nezaudēju, lai pēc tam paņirgātos čaļi savā starpā skolā. Man vispār bija ļoti bail, ka tas varētu notikt tā, ka citi varētu pasmieties. Zaudēju tāpat, protams, bet ne ar kādu, kurā biju tik ļoti iemīlējusies, ne skolā, ne tā...

Tās seksuāli bernišķīgās situācijas, atceros laikam no 8, 9,10 gadiem. Ne jau vēstules, bet klasē un pagalmā ar atkļātiem ģājieniem, viens otra ķircināšanām, paķeršanām, rēcīgām, jautrām tai virzienā spēlēm.

Bērnudārzā viens puika bija gatavs mani precēt, kad izaugs :-D joprojām atceros un zinu viņu, viņš mani arī, bet nu nekāda kontakta nav. Pēc tam jau sākumskolā arī bija pāris tādu, kas zīmītes stundas laikā man sūtīja :-D:-) tās zīmītes bija tik forši, nekādu sms vai wacapa(l)

q7 viena no tādām bija - kas zaudē, iet piesit, paglāsta pie kādas no ķermeņdaļām atklāti - bet ātri pārsteidzot tai/tam kuram/ai grib! Protams tam sekoja reakcija kuru negarantēt, bet netrakojām ar atbildēm, jo katra/s zemapziņā rādija kurš, kura patīk.

Elizabethy jā, zīmītes tas bija labs, ar uzspēlējām, pietam ar neglaimojošām tīrām frāzēm :-D.

mani bērnudārzā arī viens puika gribēja precēt, tad nopietnos gados bijām arī kopā :-D(l)(l)

2.klasē klasesbiedram ļoti patiku, pats nevarēja pateikt. Atceros kā mans labākais draugs man teica - Spīdola, Igors tevi mīl. Un Igors tai laikā stāvēja nosarcis aiz stūra, bet neko neiebilda. :-D

Tik laba tēma. Nu kad visi pieauguši, daudz kās savādāk komplicētāk tveras, tas ar ne visai ok, pasaka tur vienu vai izdara, uzreiz no entajiem aspektiem apsvēršānas un ar iespēju pārprast utt, ne tā saprast, jo arī daudz domāšana notiek varbūt pa daudz, :-D bērnībā neko neapsvēra, un nezīmējot sarežģītās shēmas.

Man jau 30, bet nekad nekādas simpātijas neviens nav man izrādījis. Nesaprotu, kamdēļ tā. Laikam ar mani kaut kas nav kārtībā. Ak, Visgudrais Q7, ko Tu vari man ieteikt, lai viss mainītos???:-(

Ak, Visgudrais Q7, ko Tu vari man ieteikt, lai viss mainītos???

Kā lai es zinu, man arī nekad nekas tāds nav bijis. Vienīgais ko esmu piedzīvojis no meitenēm skolas laikā bija izsmiekls un riebums.

Mani arī jau bērnudārza grupiņā bildināja, man tikai ļoti tas nepatika, visu laiku atteicu, bet čalis neatlaidīgs bija, uzstāja, ka kad izaugsim lieli, tad viņš mani precēšot gribu es vai nē. Tagad kontakts ir pilnīga 0 un es skaidri zinu, ka viņš noteikti nebūs tas, ar ko precēšos. :D

Lūdzu pastāstiet vēl, es nesmiešos un neko nerakstīšu. Vnk gribu vēl palasīt cik ļoti es esmu atpalicis mēsls.

Man laikam tādas pirmās simpātijas, ko skaidri atceros, bija pret vienu klasesbiedru kādā 3. klasē. Tad kaut kur pazuda un atgriezās 6. klasē. Patiesībā, tas bija tik smieklīgi, jo mums abiem jau bija telefoni, rakstījāmies caurām dienām ar sms, bet satikties un uz kafejnīcām ēst frī kartupeļus, gājām kopā ar draugiem:-D pēc tam atkal kaut kas pajuka un atgriezās jau 9. klasē, bet, paldies Dievam, nepadevos viņa spiedienam, nekas nopietnāks nenotika. Kopš tā laika esmu viņu tikai pāris reizes kaut kur uz ielas redzējusi. To laikam varētu saukt par tādu pirmo kārtīgo ieķeršanos, jo, kad pēdējo reiz viņu redzēju šovasar, jutu kā sirsniņa vēl ietrīsās, kaut gan pagājuši jau aptuveni gadi 10:-D

10 gados es iepatikos smukākai meitenei sētā, viņa bija laikam kādi 15-16. Tā uzaicināja mani pie sevis un parādija man...(nav svarīgi), un gribēja lai es...(arī nav svarīgi). Toreiz es pārbījos un aizmuku :D.
Tagad es to ļoti nožēloju :D

10 gados es iepatikos smukākai meitenei sētā, viņa bija laikam kādi 15-16. Tā uzaicināja mani pie sevis un parādija man...(nav svarīgi), un gribēja lai es...(arī nav svarīgi). Toreiz es pārbījos un aizmuku .
Tagad es to ļoti nožēloju

:-D

Es tā arī nesaprotu, kamdēļ Tu, Q7, veido šādas diskusijas, ja neko tādu neesi piedzīvojis/piedzīvojusi? Patīk sajusties slikti? :-D

Lai es neaizmirstu, ka esmu mēsls un man nerastos kkādas cerības un es dieva dēļ neizdomātu satikties ar kkādu 30 gadīgu vientuļo māti.