Ir tāds teiciens par to, ka vīrieši noveco kā labs vīns, bet sievietes kā glāze piena. Tas, protams, ir joks, bet tas, ka dzimumi noveco dažādi, ir fakts.
Sākot ar to, ka pubertātes/dzimumgatavības vecums meitenēm iestājas ātrāk nekā puikām un beidzot ar to, ka menopauze sievietēm iestājas ātrāk, kamēr vīrieši lielākoties turpina būt potenti līdz ļoti vēlam vecumam. (tas teorētiski, ja domājam no vairošanās viedokļa, jau dabiski ieliek to, ka sievietei jaunībā vajag nedaudz vecāku, bet vīrietim vecumā - jaunāku)
Vizuāli sievietes noveco ātrāk. Vīriešiem ir par līdz 25% biezāka āda, kura tik ļoti nepakļaujas grumbām un citām reljefa izmaiņām, kā sievietes maigākā ādā.
Emocionālā pasaule arī bieži vien ir atšķirīga.
Man pavisam noteikti 40 gadīgs cilvēks šķiet pilnīgi jauns cilvēks neatkarīgi no dzimuma, bet, ja salīdzinu sev apkārt redzamos cilvēkus 35-50 gadu vecumā, tad es ne reizi vien esmu nodomājusi, ka sievietes noteiktā vecumā pavisam noteikti izskatās vecākas un ir sagurušākas, aizspriedumainākas, dzīves problēmu nomocītākas nekā vīrieši tādā pašā vecumā.
Jebkurā gadījumā, es par to, ka patneri izvēlas viens otru atbilstoši savam briedumam un interesēm. Gadu skaitlis pasē pilnīgi nekā nenorāda uz prāta briedumu. Katram cilvēkam ir atšķirīga dzīves pieredze, kas tad arī izstrādā prasības pret pretējo dzimumu.
Ja vīrieši kā mīļākās arī bieži vien izvēlas pēc kritērijiem "smuks dibens, krūtis, seja un gluda āda", tad ilgstošu attiecību un ģimenes izveidē (par ko ir šī diskusija) piedalās virkne būtiskāku faktoru, lai kā to negribētos atzīt stereotipos dzīvojošam, ne pārāk domājošajam cilvēkam, kuram vienmēr un visur vecumu starpība laulībā būs "nauda-sekss" apmaiņa.