Palasot tālāk autores komentārus par draudzeni, saprotu,ka no vīra teiktā"es viņu mīlu" ir tikai un vienīgi tukši vārdi, kas nāk automātiski no viņa mutes. Rīcība pret sievu to ļoti labi parāda, mīļošs vīrs šāda situācijā sievu paņemtu "aiz rokas", un kopā aizietu pie speciālista , uzklausot viņu arī ikdienā un kautkāda sena draudzene Anna, kuru nav saticis 3gadus viņam būtu otrajā plānā,bet palasot komentārus, viņam senas draudzenes apkersana un blakus sēdēšana ir daudz svarīgāka par sievu un atvainojos,bet izskatās,ka viņam ir pie kājas ko sieva jūt,domā. Ja vīrs ir lielā mērā vainīgs pie viņas stāvokļa , vai nebūtu vērts padomāt,ja ne uzreiz par šķiršanos,tad par padzīvošanu atsevišķi, lai redzētu vai vīra kritizēšana, ignorēšana , neiecietība kautkādā mērā ietekmē sievu,kaut domāju ka tieši vīra vienaldzība ir cēlonis,tikai viņš to negrib saprast ,jo vieglāk jau ir pateikt viņa ir jukusi, bet es tak neko, viņa tāda jau bija, bet ja bija tad kur agrāk vīrs bija? Vai tad agrāk nevarēja palīdzēt? Vai vides maiņa viņai nenāktu pa labu? Kamēr vīrs nesāks saprast,ka daudz kas ir atkarīgs no viņa attieksmes ,tikmēr domāju,ka tās speciālista terapijas būs bezjēdzīgas ,jēga būs tik ilgi,līdz atkal vīrs sāks ignorēt, kritizēt un sēdēt vēl ar kādu sen neredzētu Annu,kamēr sieva viena pati maliņā sēž un iekšēji lūst, cīnās ar sevi. Ja vīrs uzskata,ka viņu mīl ,tad viņš pat nezin kā ir mīlēt, līdz mīlestībai TUR ir ļoti tālu un žēl,ka to viņš nesaprot.