Kāda varētu būt diagnoze?

Iesaku izvēlēties speciālistu, kurš jums ievieš uzticību.. un pēc viena veida terapijas neveiksmes neskriet pie cita.. Antidepresanti nav nekāds Furamags (kurš lielajam vairākumam palīdzēs pret urīnceļu inf.).. var gadīties, ka jāprovē dažādi veidi, jāatrod ideālais medikaments un piemērotākā deva. Ja ir tiešām bipolārie traucējumi, tad nedaudz uzmanīgāk vajag piedomāt pie zālēm, jo parastie antidepresanti var pavirzīt noskaņu mānijas virzienā.

Cormeum, paldies. Loti labs ieteikums. Tad sanāk, ka bez terapijas un zālēm nekādi? Virs nevar neiet uz darbu, viņam algu maksa par dienām un katra diena ir ļoti svarīga. Īpaši, ja tagad būs šādi izdevumi.

ShabbyEve, grūti jau tā spriest online, cik nopietna ir situācija. Pašnāvības domas, protams, nav nekas labs. Manuprāt, ir vērts atrādīties psihiatram.. reizēm ir gadījumi, kad var nogaidīt ar zālēm un sākt ar sarunu terapijām, bet par to labāk zinās spriest speciālists.

Cormeum, Tu iesaki Psihiatru vai psihologu? Viņa gaja pie psihologa, bet it ka vins teica, ka nav nemaz tik traki

Bez terapijas diez vai kas būs, bez zālēm arī tik smagā gadījumā, to gan speciālists pateiks, vai ko vieglu palietot uzreiz, vai smagāku, vai var mēģināt likt pašai tikt galā bez tām. Tāpat ar atkarību, nosliecēm utt. Psihiatrs šķiet šeit būtu pareizais ceļš.

Psihologs par ''vāju'', par daudz nopietnu problēmu, manā uztverē. Psihoterapeits vēl nav mēģināts?

Nav psihoterapeits meģināts. Mēģināsim.

Komentārs nozuda.. iesaku vērsties pie psihiatra. Nevajag arī kautrēties un jautāt, kā labāk rīkoties? Psihologs? Zāles? utt.

Ka viņa saka, viņa notrako, tad paiet laiks un liekas ka ir savākusies aiziet pie psihologa un viss Ok. Bet pēc laika atkal uznāk drāma un viss.

1. Jaatiek galaa ar saviem demoniem vai jaaiemaacaas tos kontroleet. Te noderees vai nu terapija vai arii pashizzinja caur graamataam/sevis analizeeshana/saprast kaa var samazinaat savas deemoniskaas reakcijas.
2. Nelietot alkoholu.
Pie aarsta gan labaak atraadiities, jo kliegshana, sishana, mukshana neizklausaas peec veseliiga un sapraatiiga pieaugusha cilveeka.

Komentārs nozuda.. iesaku vērsties pie psihiatra. Nevajag arī kautrēties un jautāt, kā labāk rīkoties? Psihologs? Zāles? utt.

Ārstu izdevumus garīgo traucējumu gadijumā var samazināt! kā? :-D vienmēŗ pirms komentāra pievenošanas drošībai - iezīmēt tiekstu un uzlikt kopēt. Joks :-D, bet no pc regulāri gadās gļuks, sūtot tekstu nekas nenosūtas, un + no onlaina izmet, atliek atkārtoti ielogoties un tēmā ielīmēt pazaudēto nenosūtijušos tekstu un vēlreiz sūtīt... Cormeum Tev doma bita cita jā:-D, tik tā sakrīt ar dažu cosmo gļuku.

KB, Tev bieži vien ir savdabīgs rakstīšanas stils, ka man grūti saprast, ko vēlējies pavēstīt.. :)

Cormeum značit labroce esi ne kreile :-D sk. Doma bija tāda, ka no PC rakstot un nosūtot komentu regulāri gadās, ka nosūtot - nekas neaiziet un tai pašā brīdī izmet no onlaina lietotāju, kā rezutlātā gan teksts gan laiks pazudis pa tukšo, bet lai tā nebūtu, vienmēr var komentu uzlikt drošībai kopēt, ja tas nenusūtās un reizē vel izmet ielogojušos lietotaju no online, atmiņā PC tikuntā ir palikusi pirms tam uzliktā copy darbība tekstam, kad ieejot - ielogojoties comso pa jaunam un ejot temā var iemest(ielīmēt) pazudušo tekstu, kas nenosūtijās sūtot atkārtoti.... pa to stāsts :-D visiem šis gļuks varbūt nav...

Kā viņai tās trīs dažādas diagnozes noteica? Trīs reizes bija pie klīniskā psihologa vai uz aci pateica? Klīniskais psihologs ir tas psihologs, pie kura var nosūtīt psihiatrs, lai gūtu atzinumu par pacienta stāvokli un uz tā balstītu savu viedokli par turpmāko ārstēšanu. Esmu gājusi - tur ietilpst saruna ar psihologu, "prāta spēju" pārbaude, dažādi testi (starp citu, nesaistīts fakts, bet vairāki tiek doti arī darba intervijās). Turklāt diagnoze ar laiku var mainīties, piemēram, depresijas iedalās vieglajā, vidēji smagajā, smagajā utt.un tā diagnoze var nestāvēt uz vietas gadiem. Tāpat psihiatrs sūtītu uz encefalogramu un/vai vēl kādiem izmeklējumiem. Online terapija izklausās tikpat nopietni, cik šīs trīs diagnozes, kas visdrīzāk uzliktas uz aci. Ja viņa grib meklēt izeju, lai apmeklē labu ārstu un sāk ārstēties klātienē - tā kā problēmas ir ar vīru un komunikāciju, domāju, ka tur vislabāk noderētu zāles (antidepresanti, trankvilizatori utt) + psihoterapija, nevis tikai zāles, vai pat vienkārši terapija ar kādu trankvilizatoru neregulārai lietošanai kabatā, ja galīgi prāts aiziet ciet. Pašlaik izklausās, ka jūs viņai spiežat, tāpēc skata pēc viņa kaut ko ārstējas, bet rezultātus tas nedod, jo ir tikai skata pēc. Varbūt pāru terapija, ja problēmas ar vīru un vīrs grib risināt problēmas?
Izlasot diskusiju, man radās iespaids, ka sieviete nav jukusi, bet nelaimīga un ļoti emocionāli izrāda to, bet vīrietim vienalga, uz ko norāda kaut vai tas, ka nevar ar bērnu pasēdēt. Domāju, problēma ir abos un pāru terapija būtu noderīga. Bet vīram laika nebūs, jā.

Petunijayyy, tieši to viņai arī pateica pēdējais psihologs, kurš arī ieteica lēnam veidot savu dzīvo, ka viņai viss esot Ok, tikai tas, ka viņai pēc smagas grūtniecības un dzemdībām nav emocionālais atbalsts no vīra. Tas tā arī ir. Vins absolūti viņu ignorē. Visu ko viņa pasaka, 80% vins neklausās un 15% nesaprot vai negrib saprast, pārējos 5 vins dzird pa ausu galam. Bet vins tik turpina mums visiem stāstīt cik ļoti viņu mīl, bet viņa ir psiha. Piemēram, viņi abi satika kādu viņa pazinu, sievieti. Vins nevis apsēdās sievai blakus, bet sauksim viņu par Annu, apsēdās Annai blakus, visu vakaru norunāja ar Annu, kamēr meiten viena sēdēja, vins tik pateica, Tu smuki izskaties un turpināja apkert savu draudzeni Annu un stāstīt cik viņi ir labi draugi un ka vins viņu mīl (ka draugu). Viņa eksplodēja un bija milzīgs skandāls. No viņa stāstītā - es Annu nebiju saticis 3 gadus un mēs vnk pļāpājam. Viņa stāsta- es visu vakaru biju atstāta viena, pie galdiņa ar pārīšiem, kur visi bija aiznemti viens ar otru. Tad kad palūgusi vīram apsēsties blakus sievai, vins noreaģēja ļoti pārmetoši. Tad nu cars pa vārdam un izcelies tracis. Iemesls? Viņa arī grib tādu uzmanību no vira! Bet viņai nav un netiek jau pēdējos 3 gadus. Viņai ļoti sāp. Viņa ir piedāvājusi šķirties, bet vins nepiekrīt.

Un ja vīram laiks pāru terapijai un vispār savas attieksmes izmaiņai nav, tad sievietei to jāpieņem un jādzīvo, kā ir, necerot, ka būs labāk par tiem sūdiem, kas ir tagad, vai jāšķiras. Ja vīrs sēž rociņas salicis (atvainojos - sēž darbā bez finansiālām iespējām noalgot aukli uz 1-2h nedēļā, ja darbu kavēt nevar) un gaida, kad sieva mainīsies, tad nekas nenotiks.
Tas viss pie nosacījuma, ka sieviete pirms tam nav bijusi tāda pati, bet tikai tagad, kopā ar šo vīrieti un kaut kādā noteiktā laikā, sācis nākt ārā. Jūs jau kā trešās personas tomēr nezināt pilnīgi visu par viņas attiecībām ar vīru, lai varētu gribēt uzstādīt diagnozes un teikt, ka tieši sievietei ir kādas mentālas problēmas (diskusijas nosaukums). Normāla tā reakcija nav, bet jautājums - kādēļ tāda reakcija ir un ko dara abas puses, lai to mainītu?

Mischa, esmu visu vakaru ar viņu norunājusi un viņa saka, ka tas viss tādēļ, ka viņu nemīl. Nepievērs uzmanību un bieži viņas klātbūtne slavē draugu sievas. Viņai
Esot grūti, jo grib to mīlestību no vīra un sapratni. Vienīgais ko es spēju ieteikt ir iet un meklēt palīdzību, tālāk jau dzīve pati atlasīs kas ar ko būs kopā vai nebūs. Nevar arī tā, ka cikveki sava starpā nesarunājas, jo otra puse nav ieinteresēta klausīties :(

Virs tik sola, ka ies uz terapiju, bet nekas nenotek. Visa vaino sievu. Viņa atkal esot šodien raudājusi un lūgusi - lūdzu parunā ar mani, es tā uzvedos, jo man sāp. Vins to lat nedzird. Es jau negribu neviena dzīvi dzīvot, bet tur nekā laba nebūs. Viņai ir jāsaņemas un jāsper tas solis.

Viņiem tomēr ir bijusi pāru terapija, terapiste esot pateikusi daudz ko vīram, ka vins ir baigais cēlonis daudz kam. Tad arī terapija esot izbeigusies. Viņa kādu laiku gaja viena, kur viņai teica, ka liela loma ir tajā, ka virs ir ļoti auksts pret viņu.

Uzrakstīju pēdējo komentāru pirms izlasīju tavējo. Sievietei nav nekādas mentālās problēmas kā, piemēram, bipolārie traucējumi (nepiekrītu 57days, ka visas trīs diagnozes var bāzt vienā maisā). Viņai ir stress, nomāktums, vilšanās utt, kas, protams, var novest pie depresijas, bet tā nav kaut kāda viņas vaina, ka viņai tas ir. Šādā stāvoklī iedzen apstākļi gimenē. Citos apstākļos tā nebūtu. Viņai ir vīrs, no kura jāšķiras. Vīra nepiekrišana šķirties un negribēšana iesaistīties problēmu risināšanā, piemēram, pasēdēt ar bērnu vai paņemt aukli, kamēr sieva terapijā vai veiksmīgi! apmeklēt pāru terapiju - emocionālā vardarbība šajā kontekstā, kad redz, cik traki kopā iet.
Ko darīt? Šķirties vai apgulties kā tepiķim zem vīrieša un turpināt šāda pat garā.
Uzskatu, ka nav normāli sūtīt pie psihiatra vai ēst zāles vīrieša dēļ, bet šāds stāvoklis bez vīrieša attieksmes viņai nebūtu.
No apkārtējiem, tsk tevis, vai nu aicināšana vīrieti mainīt savu attieksmi un pildīt to, ko teica pāru terapijā, vai aicināšana šķirties, vai neiejaukšanās.
Nabaga sieviete.