Kautrīgums

Ak, cik daudz, kas būtu savādāk, ja cilvēki mācētu norīt to kamolu mutē un vienkārši uzsākt sarunu.. :)
Pēc savas pieredzes es teiktu, ka vienkārši nedomā, ej un runā. Tas skan ļoti vienkārši, izdarām vēl vienkāršāk. Tev šis padoms liksies kā sliktākais, bet kamēr neesi pamēģinājis, tikmēr nezināsi :-)

Es ļoti aizdomājos par šo tēmu :D Cik daudz tiek palaists garām kautrīguma dēļ. Tev beidzot jāpieliek punkts tam, ka tavas emocijas kontrolē tavu dzīvi, izvēli un ikdienu. Jāsaprot, ka tu kontrolē emocijas nevis otrādāk

Tur grūti ko mainīt, labāk tad būt tādam, nekā kaut ko samāksloti mēģināt, kas izskatās awkward. Un ja vēl pāris reizes mēģinājums būs neveiksmīgs, tad vispār noslēgsies uz ilgu. Nav viss tik viennozīmīgi.

Aizej uz diskotēku, iedzer un sāc trenēties :D

Runāt, runāt, arī ar tām, kas tik ļoti nepatīk, un tad pamazām pāriet uz tām, kuras patīk, lai būtu treniņš un zinātu, kā runāties, reaģēt. :D

Tev ir izplatīta problēma. Tavs iekšējais vīrieša "Es" cenšas Tevi iebiedēt, cenšas pateikt ka ja Tu centīsies pienākt un iepazīties ar meiteni, Tev noteikti nepaveiksies un Tevi noteikti "atšūs". Realitātē vēl ir jāpacenšās, lai Tevi kāda atšūtu pa skarbo. Vairāk komunicē ar cilvēkiem. Tāpat vari ieazīšanas nolūkos izmēģināt soc.tīklus un tad virtuālo iepazīšanos pārvest online'ā.

Realitātē jāpacenšas, lai atšūtu? Tas ir kā domāts? :)

xanax, bet būsim reāli, mūsdienās tas ir ļoti grūti izdarāms, vēl jo vairāk, ja čalis nav tas tipiskais, kas vairumam patiktu. Un neiesi jau arī tā vienkārši kā maniaks uzbāzties, nav tie laiki. Ignors dominē. Un pēc vairākiem ignoriem vai atraidījumiem - tur jābūt ļoti lielai pārliecībai un ticībai sev, lai to visu turpinātu darīt.

Realitātē jāpacenšas, lai atšūtu? Tas ir kā domāts?

Domāju, ka nejau jāpacenšas, lai vienkārši atšūtu, bet kā jau xanax teica, lai atšūtu pa skarbo. Nejau kāda, kad viņai pienāk klāt iepazīties, ir tik riebīga, ka otrs cilvēks sāk nožēlot, ka vispār pienācis klāt. Parasti jau diezgan pieklājīgi "atšuj" un psiholoģiska trauma čalim no atraidījuma nepaliks.

Realitātē jāpacenšas, lai atšūtu? Tas ir kā domāts?

Nē, realitātē nav jābaidās no "atšūšanas", jo tas ir pilnīgi normāli. Neiepatiksies vienai, iepatiksies citai.

Nu bet kāpēc jāiet un jāuzsāk saruna ar nepazīstamu meiteni? Vai tad neviena no pazīstamām nav gana simpātiska un intereses vērta?... Sāc nevis ar kantēšanos klāt, randiņiem, komplimentiem utt., bet vnk draudzīgu čomiskumu - un tikai tad tēmē uz ko vairāk. Tā būs vieglāk, mierīgāk, lēnāk un "drošāk". ;-)

Reiz darbavietā braucu liftā ar nepazīstamu puisi. Viņš pateica kaut ko smieklīgu, es pasmējos. Viss! Vēl pāris reizes saskrējāmies gaitenī, liftā, ēdnīcā. Un tā vārds pa vārdam (vairāk gan no viņa puses) - iepazināmies. Nekas sarežģīts.

Neons saskatījusies amerikāņu filmas :D Ja puisis jau tā ir kautrīgs, kas liek pieņemt, ka, iespējams, pazīstamu draudzeņu kā tādu viņam nav vai dažas ir, bet aizņemtas, tad viņš nekad neko tādu kā aprakstīto situāciju liftā - neuzsāks. Līdz ar ko tas viss ir bezjēdzīgi.

Kāds sakars ar amerikāņu filmām? Ir skolasbiedrenes, kursabiedrenes, pulciņu biedrenes, kaimiņiemes, kolēģes u.tml. Ir pa pilno meiteņu katra puiša ikdienā, kuras viņš pazīst un kuras nav gluži svešas garāmgājējas uz ielas vai klubā. Un es jau saku, ka jāsāk ar vnk draudzību - tam der arī aizņemtās (kādu dienu aizņemtās var kļūt brīvas).

Bet kāpēc tāds uzskats, ka visiem tādas ir? Es zinu vairākus, kuriem vienīgās sieviešu dzimtes pārstāves viņu sabiedrībā ir radinieces. Arī šis autors neveidotu tādu topiku, ja viņam būtu kaimiņienes vai skolasbiedrenes. Nezinu viņa vecumu, bet ja skolas laiki ir cauri un bez panākumiem, tad tas jau ir diezgan bezcerīgi.

:-D kur nu kur nu! Socializēšanās un piedzīvojumi velk kopā. No skolas laikiem piemēram nevienu savā lokā meitene nav paturēta, un par cik nekad nesēžu un neesu socos, draugos, facebook, tviter, insta, saiti utt, tad vienīgais iepažīšnās veids parasti kaut ko darot sastopot cilvēkus :-).

ja skolas laiki ir cauri un bez panākumiem, tad tas jau ir diezgan bezcerīgi.

:-DTas pie apstākļiem, ja nekur nedodas un neizpaužas...

Piemērus studijā, kur būtu jādodas un kā jāizpaužas :D

Tur ārā :-D

Mana doma drīzāk bija ar uzsvaru uz to, ka daudzi nemaz neievēro meitenes, kuras ir paziņu lokā, bet meklē nez kādas tur nesasniedzamās, idealizētās, īpašās, tur - nez kur uz ielas; nevis sāk ar to, ka apskatās, kas ir tuvumā. Pat, ja skola ir garām - ar klasesbiedrenēm nav aizliegts komunicēt. Es jorpojām uzturu kontaktu ar dažiem saviem klasesbiedriem, kaut skola šķiet bija jau tik sen, ka tas bija citā dzīvē. Tad nu, ja vien cilvēks nav bijis pilnībā sociāli izolēts - tad pazīstamas meitenes var atrast.