Draugi

Gan jau tūlīt kāda uzrūks, bet es vienmēr esmu uzskatījusi, ka fakts, ka cilvēkam nav labu, tuvu draugu neliecina neko labu par viņu pašu.

Varbūt tev taisnība, bet īsumā par manu situāciju - agrāk bija savādāk, bet ar laiku sapratu, ka man nav interesanti satiekoties klausīties, ko viņa vakar ēda vai cik daudz kosmētikas iepirkusi, visus šos garlaicīgos tematus, kuri var būt kā piedeva sarunai, bet ja tas ir viss, par ko viņa runā, tad es labāk mājās palasīšu grāmatu nevis tērēšu laiku tukšos cilvēkos, kas nespēj redzēt ko vairāk par savu mazo dzīvīti un kuriem neinteresē nekas vairāk par skropstu pieaudzēšanu. Pēc tām tikšanās reizēm es nejutu sāta sajūtu. Tā ar laiku draudzenes atsisājās. Viena izrādījās nelojāla, ar citu vienkārši kontakts izzuda. Ar meitenēm man nekad nav bijis pa ceļam domu gājiena ziņā, bet draugus, ar kuriem kādā no pusēm nesāk izveidoties romatiskas jūtas, nav izdevies atrast. Tā nu paliku es savā vienatnē. Jo vecāki kļūstam, jo vairāk esošās draudzības nostiprinās un jauni draugi netiek meklēti, tāpēc paliek arvien grūtāk atrast domubiedrus, ar kuriem vēl pie tam nostrādās klikšņis.

Es laikam piekrītu Zakjis* par to draugu būšanu.
Pašai ir 3 labas draudzenes no pamatskolas laikiem, tad ir 1 no pirmās klasītes un vēl ir 1 kursabiedrene. Šīs visas saucu par ļoti labām draudzenēm, tiekos ar kādu noteikti vismaz 1x nedēļā, dažādi pavadām laiku, kaut kur ejam, apmeklējam pasākumus, kafejnīcas, ballītes, ejam viena pie otras ciemos utt. Varu kaut nakts vidū zvanīt raudādama, tās tiešām ir īstas draudzenes. Es esmu loti sociāla būtne un ar draugu vienmēr nav tas - viņš taču negribēs iet 4 dienas vakarā ēst kūkas, dzert margaritu un runāt par vīriešiem un kosmētikas jaunumiem. :D Tā kā, bieži kad draugs dodas savās gaitās - skatīties hokeju, iedzert alu ar draugiem, spēlēt basketbolu, es parasti satiekos ar draudzenēm.

Un, jā, piekrītu arī iepriekš teiktajam, ka nav laika jaunām attiecībām, kopj esošās, man arī tā ir :D Man vispār laikam nav draugu, ko būtu nesen iepazinusi, jā, paziņu ir daudz, bet draugu nav. Nesenākais laikam ir kursabiedrene, kas arī jau ir 4 gadi, tā man ir pati labākā draudzene jau 13 gadus, māsīcas, kuras uzskatu par draudzenēm, kā arī skolas biedrenes, kur nu arī jau ir pagājuši 8-10 gadi

esmu pārāk slinka lai uzturētu un koptu draudzību, man vienai ir vieglāk..tiešām.
nu dažreiz jau sagribas kādu meiteņu vakaru ,bet dēļ tām pāris reizēm gadā netaisos pūlēties un uzturēt draudzību. varbūt esmu iedomīga vai kā, bet man sevišķi neinteresē citi cilvēki, kaut seni un mīļi draugi-tā nu tas ir.. :-| nevaru makslīgi dabūt sevī interesi par draugiem, man patiešām neinteresē kā iet Ilzītei vai Dacītei. varbūt nav satikti īstie cilvēki, ei nu sazini:-)

piparene gribu teikt,ka kad biju jaunāka katru jauniepazīto meiteni vai puiku uzskatīju par savu draugu, tad nu likās ooo jā man ir daudz draugu, bet jo vecāka paliku, mācēju labāk atšķirt kas tiešām ir draugi un kas drīzāk paziņas, un labāk ir ja tev draugu ir maz,bet tie ir tiešām draugi,nevis daudz "draugu" ,kas nemaz nav draugi, jo reizēm šķiet,ka viņu ir daudz,kamēr tev viss labi, bet līdz ko kādas problēmas daudzi novēršas,un tad nesaproti ,kuri ir tiešām draugi,bet ja draugu loks ir mazs, iemācies saprast kuri ir tavi draugi. :-)

Gan jau tūlīt kāda uzrūks, bet es vienmēr esmu uzskatījusi, ka fakts, ka cilvēkam nav labu, tuvu draugu neliecina neko labu par viņu pašu.
Jā, man arī ir interesanti pašai ar sevi, patīk būt vienatnē un uzskatu sevi par diezgan pašpietiekamu cilvēku. Taču mana pārliecība ir, ka cilvēks ir sabiedriska būtne un ģimene, mīļotais vīrietis vai bērns nespēj aizstār draugus.
Draugi ir ļoti liela vērtība - cilvēki, ar kuriem vari neizlikties, vari 100% uzticēties un kuri ir tik tuvi kā ģimene. It īpaši, ja vēl tie ir bērnības/jaunības draugi, ar kuriem esi pazīstams vai pusdzīvi.. Es ļoti novērtēju to, ka man šādi cilvēki ir.

Jums, meitenes ir taisnība, no malas es teiktu tāpat.

Man arī ir bijuši cilvēki, par kuriem klusībā sākumā domāju, ka nepiekrītu nekam, ko viņi saka.. pat besī... bet es arī pēc tam saņēmos un godīgi pateicu, ka negribu būt tāda, kas aiz muguras vai domās smīn, ka galīgi nav pa ceļam un ka varbūt vēlams komunikāciju samazināt līdz minimumam vai vispār pārtraukt.

Ar laiku tā gadās.., kad saproti, nē, man nav pieņemams viņu domu gājiens un rīcībā, s

saprotu, bet esmu patraukusi komunikaciju . Ari ja nek nepaskaidrojot,labak ta neka skatities acis u sevi divkosigi sminet... Un ja dzve ir isa, ma nav jatere savs laiks mulkiem. Tacu vismaz nebut divksei speju.

Paldies, Rīdzeniece! Ar laiku tā gadās.., kad saproti, nē, man nav pieņemams viņu domu gājiens un rīcībā, savukārt pateikt - Tu esi tāda un šitāda, tāpēc mēs vairs nekad nekomunicēsim.., nevaru.. Jā, laikam esmu par vāju.. Otra galējība - nejautāt, kā iet :D

Man bija divas ļoti labas draudzenes no vidusskoalas, bet tikšanās kļuva arvien retākas, jo katra aizņemta ar savām lietām..un pēkšņi kopīgo interešu ar vairs nebija, jo satikšanās aprobežojās ar restorāna apmeklējumu un parunāšanu par šo un to.
Ja godīgi man pietrūkst un ir žēl ka tā sanāca, taču katrai izrādījās citas prioritātes.
Ir vēl citas draudzenes, bet tās ir vienkārši draudzenes.

Jo vairāk iepazīstu savas ilggadējās draudzenes, jo labāk saprotu, ka nav pa cełam. Šodien nonācu pie interesanta secinājuma - man vińas vajadzīgas, lai būtu par ko šokēties..

Sis gan ir magi sakot pretigi. Ta iedomajos, vinas tev uzticas a tu klusiba ...

Man ir draudzenes, divi plus divi, kā es saku. Divas ir no skolas laikiem un divas no universitātes. Es gan nekad neesmu bijis cilvēks, kas kratīs savu dziļāko dvēseles stūri ārā kādam, arī šīm meitenēm ne, bet viņas man ir, un ir labākās, es vienkārši to zinu. Tiekamies reti un pastaigāties iesim, kad visām būs bēbīši, jo neviens cits ar mums nedraudzēsies :D
Es draugus nemeklēju, un vispār domāju, ka nemaz tā nevar atrast kādu speciāli meklējot. Šādi cilvēki vienkārši ienāk dzīvē un viss, satiec kādu kaut kur un ir tas drauga klikšķis, ka zini, jā, šis ir mans cilvēks. Man ir daudz paziņu, jo esmu draudzīgs cilvēks.

Man ir palikušas divas draudzenes, kuras es varu tiešām saukt par labākajām draudzenēm. Katra tagad dzīvojam savā valstī un satikties sanāk reti, bet toties kvalitatīvi. Pārējās ir vienkārši paziņas, kurām savas problēmas neuzticu. Vēl par ļoti labu draudzeni man ir kļuvusi vīra māsa, ar kuru es arī dalu daudz noslēpumu un viena otrai izkratām sirdi. Man vairāk arī nemaz nevajag, pilnīgi pietiek ar šiem trīs cilvēkiem, kurus no sirds mīlu.
Viena draudzene, kura vēl kādreiz bija man ļoti tuva, nespēja ierasties uz manām kāzām (viņasprāt viņai bija attaisnojumi, bet manuprāt tie nav nekādi attaisnojumi), viņa pat dzīvo vistuvāk norises vietai, tai pat laikā draudzene no Īrijas atrada laiku un iespējas ierasties, tā nu viņu es vairs nespēju saukt par labu draudzeni.

Uzskatu, ka muļķīgākais, ko dzīvē var iesākt, ir norobežoties no draugiem tiklīdz pie apvāršņa parādās vīrietis vai arī tiek veidota sava ģimene. Ir vērts papūlēties un atrast laiku gan vienā, gan otrā frontē.

++++

Ir 3 labākās draudzenes. Pārējās vienkārši paziņas, ko varu satikt, parunāt. Man būtu skumji, ja nebūtu draudzeņu, ar vīru, nepietiek, vajag draudzeņu satikšanos, vīna iedzeršanu, klačiņu uzsišanu :D

Ir, bet ne daudz. Uzskatu, ka draudzība ir jākopj, tāpat kā jebkuras attiecības un tas prasa laiku, kura, gadiem ejot, kļūst arvien mazāk. Tāpēc man nav daudz draudzeņu, bet tās, kuras ir, ar tām varētu kopā ne tikai vīnu dzert un sirdi kratīt, bet arī kalnus gāzt un vajadzības gadījumā arī līķi paslēpt. Neesmu super atvērta jaunu draugu iegūšanai, jo man gluži vienkārši trūkst laika, labāk veltu to jau esošo draudzīgo attiecību kopšanai. Draugi ir milzīga vērtība, tā ir kā otra (vai reizēm pat pirmā) ģimene. Uzskatu, ka muļķīgākais, ko dzīvē var iesākt, ir norobežoties no draugiem tiklīdz pie apvāršņa parādās vīrietis vai arī tiek veidota sava ģimene. Ir vērts papūlēties un atrast laiku gan vienā, gan otrā frontē.

Man nav draugu. Man ir paziņas. Visticamāk dēļ manas viedokļu nesakrišanas un neuzticības man tādu nav. Vienīgais cilvēks, kuram varu tā pilnībā uzticēties, stāstīt visu ārpus ģimenes ir mans puisis, viņš ir arī kā labākais draugs pie reizes. Reizēm sajūtos ļoti tizli, ka man nav šo draugu, jo atceros, cik labi bija tad, kad bija.. Bet, kad šis drudzis pāriet sadzīvoju un ļoti noder iggy azalea - team dziesmas vārdi '' baby i got me, only friend i need, playin on my team''

Nav man draugu vispār...dažreiz tas traucē, bet vienalga īsti nemaz negribu ar kādu kontaktēties, es nemāku atrast jaunus draugus, pietiek ar māsām un drauga draugiem.

Man ir divi tuvi draugi, draudzējamies jau no bērnudārza laikiem. Sazvanāmies, ciemojamies cits pie cita, tiekamies brīvdienās. Esam informēti par visu aktuālo cits cita dzīvē. Man draugi ir ļoti, ļoti svarīgi, viņi man ir ģimene.