Laikam jau nav. Ir brīži, kad pietrūkst kāda, ko uzaicināt pie sevis uz māju - vienkārši tāpat iedzert šampi, bet kad aizdomājos - saprotu,ka man nav laika draugiem. Man ir darbs, mazs bērns, vīrs. Liels radu loks ar daudz, dažādiem pasākumiem, svinībām. Visu svētkus svinam kopā un saprotu, ka īsti laiku draugiem neredzu savā ikdienā.
Ārā staigāties man nav laika - manas pastaigas ir ar bērnu un bērna tempā. Ģimene un bērns ir mana prioritāte un tiem, kam vēl nav bērnu, vīru - nereti nesaprot.
Protams ir pāris cilvēki,ko sauktu par draugiem/draudzenēm. Šad tad sazināmies, šad tad satiekamies, bet reti. Katram sava dzīve, katrs savā LV galā esam. Ikdienā un ne ik nedēļā satikties, satusēties nemaz nealkstu.
Ir bijis, ka mani draudzene uzaicina svinēt Jauno gadu, Jāņus kopā, bet es vienmēr atsaku, jo mēs svinam svētkus radu lokā vienmēr. Tā man vienmēr būs prioritāte.
Un mana labākā draudzene ir mana māsīca - Mēs tiekamies, svinam svētkus kopā, izpalīdzam un tā. Abas esam ģimenes cilvēki.