Atā, augusts! BezTemata

Vistrakākā ir fizika, kurā ir ļoti grūti kaut ko iemācīties, ja nav tā iekāriena uz fiziku un matemātiskās domāšanas.

es skolā ienīdu matemātiku, bet dievināju fiziku tikai to risināmo uzdevumu dēļ. stundām ilgi varēju pildīt visādus vienādojumus, apgriezt formulas utt. vienīgais mīnuss (vai arī plus), fiziku man pasniedza mana mamma :D:D:D
_
ar bosu izspriedām, ka svētdienās spēles liksim tikai tad, ja nu citādi nevarēs, 1dien salikām vienu turnīra grafiku, iekrita tikai viena 7diena. šodien atnāku - pārliktas visas svētdienas. (e)

Čau!
Jā, man rīt arī nekur nevajag. Bet jau nākamajās brīvdienās sākas lekcijas. Un jā, tagad oficiāli atzīstu, ka ienīstu no visas sirds to, ko mācos. Un pie sevis domāju, nu kā es varēju šajā programmā stāties? Laikam kaut kas uz īso man ir aizgājis. Par cik šis ir pēdējais kurss, tad pabeigšu sakostiem zobiem, bet fakts, ka lekcijas tikai 2 mēnešus un 2 kursa darbi + liels gala darbs sfērā, kura riebjas un no kuras itin neko nesaprotu, uzvelk vēl vairāk. Bail tomēr atmest visam ar roku, kaut gan man tas vispār nav raksturīgi (t)

la chocolatina Vēl nesen domāju vai mamma var pasniegt stundas savam bērnam? Vai tas tā kā nebūtu interešu konflikts? :-D
Tā kā man daudz brīvdienas, tad šodien braukšu pie vecmammas. Vakar nevarēju laicīgi pamosties. Kādu laiku dzīvoju bez savām kafijas kapsulām un tas uzreiz visu mošanos padara grūtāku. Plus vēl es pārlieku modinātāju un turpinu redzēt sapņus.
O jā, šodien pēdējā vasaras diena. Omg!:'-(

Vēl nesen domāju vai mamma var pasniegt stundas savam bērnam? Vai tas tā kā nebūtu interešu konflikts? :-D

Un vai skolotāja ir amatpersona? Un ko tad darīt pasniedzēju bērniem mazpilsētās, kur tikai 1 skola un mamma ir mūzikas skolotāja, piemēram..

la chocolatina Vēl nesen domāju vai mamma var pasniegt stundas savam bērnam? Vai tas tā kā nebūtu interešu konflikts?

nū, kurš man cits pasniegs? tad man bija jābrauc uz pilsētas skolu mācīties. mēs klasē bijām 4 skolotāju bērni, mums bija grūta dzīve, jo mammas visu pirms mums zināja.. :-D:-D:-D

rīta kafija un lielais prieks par sevi un izraušanos no gultas, lai 30 min veltītu ķermenim. (l) jānopērk puķes, jāsaplāno līdzņemamais ēdiens (ja divas dienas nedēļā ~ astoņas stundas varēju iztikt bez papildus pusdienām, tad tagad, kad tās ir četras dienas, negribas spīdzināt organismu) un gan jau arī jāpievēršas kādam no neizpildītajiem darbiem. a pēdējo vasaras vakaru plānoju veltīt sidram un seriālam. esmu gatava! :-P
.
vakar pēc lielā pinkšķa un drauga atbildes sapratu, ka nav nekas neiespējams. atliek vien darīt (pat ja tas liek ziedot vienu brīvdienu mēnesī kursiem un nedaudz vairāk stresu) atbilstoši prioritātēm, kā jau vienmēr.

Es jau zināju, ka jautājums ir muļķīgs, bet gribēju pajautāt :-D Ja nu mamma iedod savam bērnam visas pareizās atbildes no kontroldarbiem? :-D

Es jau zināju, ka jautājums ir muļķīgs, bet gribēju pajautāt Ja nu mamma iedod savam bērnam visas pareizās atbildes no kontroldarbiem?

nekas jau nav neiespējams, bet manā gadījumā nebija nekādas atlaides - mācījos, darīju utt. stundu laikā uzrunāju uz skolotāja un Jūs (kamēr mani klases puiši atļāvās viņu saukt pat vārdā un uz TU, jo bija labas savstarpējās attiecības), visvairāk n/v un ni tieši pie viņas. tādas bija viņas prasības, un pirmo reizi, kad es stundas laikā saucu:"skolotāj, vai Jūs varētu izskaidrot..." visa klase uz mani skatījās kā uz dīvainu :D:D:D

Es mācījos skolā, kurā strādā mana mamma, bet viņa mani nemācīja. Reizēm aizvietoja stundas. Tajās reizes es uzvedos priekšzīmīgi. :-D Nevarēju iztēloties neko briesmīgāku par to, ka mana mamma man uzbļautu visas manas klases priekšā, bet mana mamma tā varēja izdarīt.
*
Klasē bijām 2 skolotāju meitas. Godīgi sakot, es visus skolotājus primāri uztvēru kā mammas kolēģus, nevis kā savus "učikus", priekšzīmīga nebiju, bet centos uzvesties adekvāti, lai nav kauns mammas kolēģu priekšā. Bet mana klasesbiedrene, skolotājas meita, vidusskolā uzvedās tā kā bērnudārzā - starpbrīžos ķērca kā aizkauta, stundās ķiķināja, sarunājās ar citiem, špikoja, runāja pretī skolotājām. Reizēm izskatījās, ka izmisīgi grib būt "normāla", sak, es jau tāda pati kā citi (tikai citi tik traki neuzvedās).
*

Ja nu mamma iedod savam bērnam visas pareizās atbildes no kontroldarbiem?

To jau klasesbiedri ātri uzķertu, ka bērns nav sevišķi apdāvināts (slinki pilda uzdevumus, nevar palīdzēt klasesbiedriem, nevar atbildēt uz jautājumiem, ir slikti pieraksti), bet pēkšņi kontroldarbā 10. Manā laikā par to varēja pamatīgi atrauties no klasesbiedriem, neviena mamma ar to neriskētu. Un arī - kāda kontroldarba atbildes tad iedosi? Bieži iemācīties vielu ir ātrāk nekā iekalt no galvas atbildes. Špikot taču nedrīkst. Mana mamma mācīja matemātiku, matemātikā jau tev plikas atbildes neko nedod, jāparāda uzdevuma risināšanas gaita. Iekalt uzdevuma risināšanas gaitu, kur piemērs pa lappusi? Nuuuuu es nezinu....

o! Dae smuki uzrakstīja, piekrītu katram vārdam.

Maggi
tev vēstule.

Ā, un vēl jau tas moments, ka kuram gan vēl, ja ne mammai, ir svarīgi, lai bērns labi apgūst mācību vielu, labi nokārto eksāmenus un tiek labā augstskolā? Ja mamma ir skolotāja, tur nav nekādu atlaižu, tur aiziet stingrais variants. :-D

jā, pa stingro! :D:D:D
es vienreiz atļāvos nobastot sportu - tas notika laikam pavasarī, ja nemaldos, laukā. bija jānoskrien, jāizlec, bumbiņas mešana utt. es visu jau biju iepriekšējās stundās nokārtojusi, rezultāts apmierināja, stundā it kā piedalījos, bet ne sporta tērpā, sēdēju uz soliņa un baudīju sauli blakus stadionam. rezultātā mājas arests - mēnesis. :D:D:D
un kaut kad bija norunātas kolektīvās bastošanas visai klasei no ķīmijas. nu, protams, učeņu bērni tie nodevēji :D
cik es laimīga biju, kad tiku augstskolā - pirmajā kursā bastoju uz vella paraušanu :D

es priecājos, ka man nesākas mācību gads. :-)

Man paralēlklasē kādreiz gāja skolas mācību pārzines meita. Tā kā viņa vienmēr ieguva pirmās vietas sākumskolas (un vispār skolas) rīkotajās mācību olimpiādēs, daudziem bija aizdomas, ka viņa tos darbus jau ir redzējusi iepriekš un ar mammu mājās izrunājusi. :D Nav jau tā, ka nebija gudra, bija un pat ļoti, bet tāpat likās aizdomīgi. :D

brita, Tev arī vēstule :)

Ar mani vienā klasē gājusi mūzikas skolotājas meita. Un jā, daudziem nepatika šī iemesla pēc, kā arī bija teicamniece, nu protams, neizpalika runas, ka tas tāpēc, ka skolotājas meita. Bullshit! Ļoti gudra un talantīga meitene, jo dažiem ir ķēriens uz valodām, dažiem uz matemātiku, bet viņai bija uz visu - gan matemātiku, gan valodām, gan ķīmiju, gan zīmēšanu un sportu, un viss ar teju izcilību. Tiešām apbrīnojami!

Laiks tiešām aiz loga super, bet šodien veltu laiku ģenerālajai tīrīšanai skapja.
Tāpēc svīstu un šķiroju drēbes.
Vienīgi nesen uztaisīju presīti, uzstiepu kastes, tagad iesēdos dīvānā atpūsties, piekusu :-D
Un ellīgi sagribējās ēst :-D

Es gāju vienā klasē ar skolotājas meitām, viena bija nu tāda izcilniece, dzīves paraugs, kā pie ķēdes, ka tik labo tēlu nenosmērēt.
Tagad instagrammā viss par izklaidēm un brīvo ritmu, tusēšanas prieki sākušies, universitāti pēc gada pameta, nepatika, bet, lai tomēr mammuci nenoēnot, mēģināja deputātos tikt.
Otra arī aizgāja no universitātes, Vecrīga un vēlreiz Vecrīga,viens darbs, otrs darbs, trešais.... pati nezināja, ko no dzīves grib, bet nu beidzot nostabilizējusies, tas dzīves etaps ir pārdzīvots un tagad pati skolo bērnus.
Tā kā ne vienmēr tā stingrība (pārlieku lielā) ir tik laba, pēc skolas gadiem kāds noraujas no ķēdes un sāk izbaudīt brīvību (es ne pa visiem, protams).

Tieši tāpēc es nekad nepiedalījos matemātikas olimpiādēs, lai gan klases audzinātāja lūdzās. :-D