Problēma ar kolēģi

:-)

Spied visu pierakstīt. Ja jautājums ir vienreiz izrunāts, kad atkal prasa - neskaidro no jauna, bet saki, lai skatās savos pierakstos.

Nu vēl pavēro... Nevar dažus domumentus kā piemēru sagatavot, lai ir acu priekšā un katrreiz nav jāpārjautā?...

Neons pateica to , ko gribēju rakstīt . Parasti tādos lietvedības amatos tomēr ir jau sagatavoti dokumentu trafareti , kur attiecīgi jāmaina datus atkarībā no situācijas un tad nav katru reizi jāsacer dokuments no 0 . Jums tādi ir ?

Ja meitene ir patiikama, tad ir veerts pameginat vinai visu iemaaciit.
Atceros reizes, kad es staajos jaunos darbos un vieniigais, kas taa isti palidzeja bija pieraksti.
Liec visu sarakstit pa punktiem!

Protams, ka ir, gan rēķini, gan avansa rēķini,gan pavadvēstules,gan pilnvaras utt. Klienti atkārtojas, es pati esmu visu parādījusi, no sākuma pārbaudījusi, parādījusi ja bijusi kāda kļūda. Gribētos domāt, ka nu ir laiks strādāt pašai. Šobrīd ir tā, ka vieglāk ir darīt pašai kā skaidrot, mācīt un pārbaudīt viņu.
Labi. Vēl viena situācija. Iedodu dokumentus, lai aizsūta klientam pa pastu. Pus h vēlāk iedodu vēl dokumentus tam pašam klientam un saku - pieliec pie pārējiem un sūti prom. Vēlāk skatos, ka taisa divas vēstules vienam klientam. (t)

Es pat nevaru izstāstīt cik tā situācija ir drausmīga. Iepriekš bija cita kolēģe viņas vietā, kura nesen aizgāja dekrētā. Atceros viņas sākumu...un tā nebija.

Heilla
Izklausās tiešām neattapīga :-/ Pavēro vēl , ja nekas nemainās , tad jau laikam jāvirza sarunu par to , ka varbūt nav īsti viņa piemērota šim amatam :-|

Šajos divos mēnešos esam ļoti sadraudzējušās, kopā dodamies pusdienās. Es saprotu, ka mēs pirmām kārtām esam kolēģes un man svarīgi lai viņa ir laba kolēģe. Bet šobrīd atlaist viņu būtu kā "spļāviens sejā", bet nevēlos arī turpmāk ik dienu cīnīties...

2 mēnešu laikā šo jautājumu vajadzēja jau pacelt un sākt par to sarunas. Es iesaku izrunāt, bet nevis draudzīgi, bet gan kā priekšnieks ar padoto. Ja nekas nemainās, tad norādīt jau stingrāk un, ja tad nekas nemainās, tad atlaist jau nu gluži nē, bet lai uzraksta atlūgumu uz abu pušu vienošanos.

Ir tādi cilvēki, kuriem vienkārši pietrūkst smadzeņu kapacitātes darīt kaut ko neprimitīvu. 2 mēneši un vairāk ir normāls laiks, lai apmācītu darbinieku ļoti sarežģītā un specifiskā jomā, bet, ja vēl jāmāca, kā rakstīt epastus... Darba tirgū ir daudz cilvēku, kam to vispār nebūtu jāmāca.

Es gribētu pieminēt, ka daudz var būt atkarīgs no tavas attiekmes pret viņu, respektīvi, no tā, kā tu viņai aizrādi, kā runā ar viņu.
Man pašai bija līdzīga situācija, kad es biju līdzīgā lomā un mani apmācīja augstākstāvošs cilvēks. Viņa pret mani izturējās tik riebīgi, kā tikai viņai kaut ko pajautāju, atbildes tonis lika noprast, ka uzskata mani par pilnīgu muļķi. Visu laiku iekšēji drebēju jau no domas vien, ka kļūdīšos un viņa mani atkal par to grauzīs. Par to ļoti uztraucos un uztraukumā pieļāvu kļūdas. Tas bija tāds noslēgtais aplis - kļūdījos tādēļ, ka baidījos kļūdīties. Nenostrādāju tur pat mēnesi, tieši dēļ šīs attieksmes, jo zinu, ka ja apmācītāja būtu bijusi jaukāka, man ar apgūšanu būtu gājis daudz labāk, kas arī pierādījās nākošajā darbā. Apmācītājs bija ļoti jauks un laipns un es visu vajadzīgo iemācījos ļoti ātri.
Gribu domāt, ka tu esi laba priekšniece un tādā gadījumā meitene varbūt vienkārši nav piemērota tāda darba specifikai, ja nevar apgūt.

Šajos divos mēnešos esam ļoti sadraudzējušās, kopā dodamies pusdienās

Oi, šitās draudzības starp tiešo vadītāju un padoto mēdz nelabi tekmēt darbu. Proti- grūtāk pateikt nepatīkamas lietas, aizrādīt u.t.t., jo tak draudzējamies.

Viņai ir pārbaudes laiks vēl mēnesi.
Vienreiz kad kārtējo reizi pārjautāja kko uz ko pati jau zināja atbildi jau pateicu - Tu taču pati visu ļoti labi zini, nebaidies, bet dari. Te neviens Tevi nesitīs arī ja kļūdīsies. Iedrošināju, lai saņemās un nebaidās. Ar lielo vadību skaņoju viņas darba laiku, eju un cīnos par to lai viņai viss labi.
Runāt!? Prasīt kur problēma!? Un ja viņa ir tāds cilvēks!?

Man arī bija uz vienu dienu sekretāres darbs. Firma gribēja, lai es viensd dienas laikā visu iemācis.
Dienas beigās aizgāju no darba. Kaut gan vajadzēja ap pusdienlaiku jau iet prom.

Man tā meitene atgādina mani. Man bija viens darbs, no kura pēc divām nedēļām pati aizgāju. Kolektīvs ļoti mazs, man šāda veida darbs bija pirmais. No pirmās dienas uzreiz darbs, neko nepaskaidroja. Man deva uzdevumus, bet nedeva paraugus. Ja gadījās kļūda, tad bija ļoti neapmierināta, tādēļ arī gandrīz katru lietu 100x pārjautāju. Vispār tur bija tāda saspringta sajūta strādājot, nejutos brīvi.
Uzreiz pēc tā darba aizgāju strādāt tādu pašu darbu, bet citā vietā ar citu kolektīvu. Sākot strādāt, viena diena bija apmācības, kur iedeva papīru un rakstāmo un teica - pieraksti, nākamajās dienās, piemēram, pateica - raksti tādu un tādu dokumentu, atsūtīšu tev paraugu. Un tā savācās paraugs pie parauga, un viss skaidrs. Strādājot iemācīja arvien jaunas lietas, pasakot, lai pierakstu vai iedodot savus materiālus, iesakot grāmatas utt. Tieši bija priecīgi, ja uzdeva jautājumus, bet par vienu un to pašu vairākkārt neuzdevu, jo bija kur ieskatīties, ja kaut ko aizmirsu.
Es uzskatu, ka, ja ņem cilvēku kā baltu lapu, tad jārēķinās, ka viņu arī jāapmāca, ar parastām komandām "izdari to" nepietiek, ja cilvēkam šajā jomā nav pieredzes. Ja vajag cilvēku, kurš visu zina, tad jāmeklē cilvēku ar pieredzi konkrētajā jomā.
Turklāt, manuprāt, tevi uzvelk sīkumi. Nu un tad, ka sagatavoja divas vēstules? Es tādā gadījumā nebrauktu virsū, vienkārši pateiktu, lai nākamreiz taisa vienu. Domāju, ka meitene streso, baidās kļūdīties un nejūtas labi jūsu kolektīvā. Tāpēc vien par neapķērīgu es viņu nesauktu. Vienkārši, ja neiestrādājas, nesastrādajas, atlaid pārbaudes laikā, ja pati neaizies pirmā - kā es to izdarīju.

Heilla, tāds ir priekšnieku liktenis. ;-) Tu vari izstiepties vai sarauties, Tu nekad nebūsi vienādi laba visiem. Novelc robežu, nosaki savas minimālās prasības pret darbinieku un ja nevar, tad nevar - nav vērts auklēties un meklē labāku.

Nedomāju, ka starp jums tur pastāv kaut kāda draudzība, citādi tev nebūtu problēmas viņai pateikt šo visu, lai pacenšas vairāk saprast jūsu darbu vai viņa būtu atklāta un pateiktu, ka streso, baidās kļūdīties utt.un tad to varētu izrunāt.
Katrā ziņā es izvēlētos labu darbinieci, nevis draudzeni, paturēt kādu, kas slikti strādā, nav jēgas, ja pati neesi gatava kaut ko mainīt savā vadītājas lomā.

Jā. Mana kļūda, ka izveidoju to draudzību, jo šobrīd jūtos slikti. Ar mani kā vadītāju es domāju, ka problēmu nav. Esmu 2x skarbāk atbildējusi, bet pēc tam arī atvainojos un saku, ka tas nav personīgi uz viņu. Es ļoti,ļoti cenšos viņai palīdzēt, bet ir reizes kad neizturu, bet savaldos viņas priekšā. Drīzāk, šķiet ka viņu biedē uzņēmuma vadība, bet starp viņiem tāpat esmu es. Vadība jau man teiks ja kaut kas nebūs labi.

Par tām vēstulēm es neko neteicu. Lai sūta kaut piecas. Vienkārši kā var neaizdomāties, ja es pasaku lai pieliek pie pārējiem dokumentiem. Un ir vēl viena vēstule tik, ne 20.
Es saprotu, ka varbūt tās lietas, kas man šķiet pašsaprotamas citiem tā nešķiet. Tādēļ esmu pacietīga. Ar iepriekšējo kolēģi taču man tādu problēmu nebija.