Nu lūk, un man nešķiet normāla.. Nejau līdz bezfilmai. Un neviens nevienam nav zem tupeles, arī es ar draudzenēm aizeju kaut kur, iedzeru pa kādai vīna glāzei, arī viņš ar NORMĀLAJIEM draugiem aiziet pasēdēt, parunāt veču lietas. Ejam, protams, arī kopā atpūsties. Tas viss ir saprotami, bet ne jau līdz tādam līmenim, ka nenāk vairs mājās, neceļ telefonu, neatbild uz sms un man 1000 domas pa galvu grozās.. Par to jau iet runa.. Kā vakar aizgāja, tā pazuda. Un tas ir runāts iepriekšējās reizēs, tik bēra ar ziediem un stāstīja, ka vairs nekad tā nedarīs.. un te nu es atkal esmu..