manā skatījumā tas ir normāli, ka vietējo ražotāju preces ir dārgākas, nekā importpreces. cenu sastāda gan materiāli, gan ieguldītais darbs - izmaksas materiālu iegādei/ piegādei, iekārtas, arī darbinieki un to algas, telpu īre, piegāde veikaliem, reklāma, mārketings, nodokļi utt. un peļņu arī uzņēmumam ir nepieciešama, ne tikai ienākumi, ko nosaka, cik liels ir tirgus, un Latvijā nav tas plašākais.
vai , nu beidz attainot tos krāpniekus . Skaidra lieta , ka tas lielais uzcenojums ir tāpēc , ka grib nopelnīt . It kā pats ražotājs būtu ieinteresēts īrēt dārgas telpas , sūtīt nez kādus dārgus audumus un piederumus . Pašsaprotami , ka iepērk audumus un pārējo no masu bāzēm , pilnīgi ticams , ka tieši no ķīniešiem vairumtirdzniecībā . Un tad tik sāk apspēlēt naivos patērētājus ar skaistiem vārdiem , apvārdojot , ka tas ir īpaši darināts , tur nezin kādi dabīgie materiāli un tamlīdzīgi . Šodien jau katru sūdu var pasniegt tik skaisti , uzlikt augstu cenu un tad tādi naivie pirks , jo domā , ka viņiem patiesi pārdod zeltu . (t)
Reāli , cik tur laika aizņem , lai uzšūtu bērnam teiksim kādus bruncīšus ar volāniņu , populāros tutu svārciņus vai tās primitīvās matu lentas ap galvu ? Pāris stundas pieredzējušai šuvējai un gatavs . Bet redz pasniedz to par kaut kādu 8. pasaules brīnumu (t)
786
