Vai jums ir svarīgi

wonderwoman, paldies!

Es saprotu kādēļ latviešu produkcijai (vairāk gan apģērbam) ir tāds uzcenojums. Iztika ir jānopelna. Ķīnieši pelna uz masu, latvieši to nekad nedabūs gatavu, tur arī rodas krekli par 50eur.
**
Pati pērku latviešu produkciju, ja man ir jāizvēlas starp līdzvērtīgu preci. Pāris centi vienā vai otrā virzienā tomēr būs par mūsējiem. Esmu nopirkusi apģērbu no guntinas, zvēru dārza uz atlaidēm, jo pilno cenu nevaru regulāri atļauties. Rotas gan no vietējiem (l)

Ja tiešām tur būtu pāris centu vai pāris eur starpība , tad jau man arī tāds "uzcenojums" neliktos nekas īpašs . Bet patiesībā tie nav nekādi pāris centi , bet daži desmiti eur uzcenojumā , kas jau rada gan skepsi , gan arī robu maciņā . (t)

Atkarīgs no preču kategorijas - šeit minētos 50 eur t-kreklus ar prastu apdruku nepirktu, bet tam nav sakara ne ar cenu, ne ar ražojuma valsti - vienkārši neredzu jēgu šādam pirkumam, tas pats koncepts liekas bezgaumīgs. Bet es ļoti labprāt pērku latviešu Seal produkciju. Kopš neesmu vairs LV, īpaši novērtēju mazgājamo līdzekli "Kastanis" un roku kremu "Smiltsērkšķis" - tas bija negaidīts atklājums, ka tieši šīs lietas man pietrūkst. Ak jā, un, protams, dārzeņi... nu negaršo tie poļu gurķi un tomāti tik labi, pat, ja cena to garšu attaisno - pēc pāris mēnešiem garšas kārpiņas sāk brēkt pēc pāruzcenotajiem Getliņu tomātiem, jo, sasodīts, viņi tak garšo pēc tomātiem, nevis pēc plastmasas! :-D

Nē, neskatos. Kā jau šeit izskanēja, vērtēju kvalitāti pret cenu (ne silts, ne auksts no izcelsmes vietas). Vietējos ražotājus ir jāsponsorē valstij, nevis patērētājam. Importa tarifi vai kvotas vairumā gadījumu varbūt arī atkrīt, bet jāmeklē iespējas caur nodokļu atlaidēm, subsīdijām vai citiem mehānismiem, kā vietējam ražotājam izmaksu novilkt līdz konkurētspējīgam līmenim. Man kā gala patērētājam altruistiskiem motīviem nav jābūt un citu mājasdarbus nav jāpilda.

Man patīk vietējā prece, pērkam vietējos produktus pārsvarā, bet parastos, nevis eko par astronomisku cenu, dārzeņus labprātāk izvēlos vietējos, bet ja ziemas sezonā vietējie būs 3x dārgāki, paņemšu lētākos.
Mazgājamos līdzekļus labprāt paņemšu vietējos, ja cena būs tāda pati vai pavisam nedaudz augstāka, ja manāmi, sorry, nē.
Uz drēbēm pat neskatos, mēs nevaram to atļauties un lupatas man nenozīmē tik daudz, lai es pārmaksātu.

Viena lieta ir ražošanas izmaksas. Lielajiem uzņēmumiem tās ir mazākas tāpēc, ka ir daudz, daudz lielāki apjomi un rūpnīcas/materiālu tirgotāji ne par kam negrib viņus zaudēt. Šajā sakarā nevajag aizmirst, ka uzņēmumiem ir arī telpu īre, komunālie maksājumi, mārketinga izdevumi, administratīvo un ne-ražošanas darbinieku algas, produktu iepakojums, loģistikas izmaksas un vēl daudz kas cits (galu galā peļņa), kas ir jāieskaita gala produkta cenā.
Bet pēc tam nāk izplatīšana. Ja ar preces izplatīšanu nodarbojas aģents, viņš ražotāja cenai uzrēķina savu komisiju, parasti 10-12%. Tad nāk veikalu uzcenojums, jo arī veikaliem ir jāmaksā darbiniekiem, par telpām, komunālajiem maksājumiem, nodokļi un viss cits. Modes industrijā normāls veikalu uzcenojums ir 2,5x, bet daudzi mēģina spiest uz 3x un noteikti arī vairāk. Tas nozīmē, ka tad, ja ražotājs pārdod Latvijā ražotu it kā vienkāršu T-kreklu par 10 eiro (nav nereāla cena, ņemot vērā visu iepriekš minēto), aģents pēc tam veikalam pārdod par 12 eiro, bet veikals tirgo tālāk jau par 30 vai 36 eiro.
Ražošanas cena NAV produkta "īstā" cena. Ir vajadzīga nauda, lai patērētājs varētu uzzināt par produktu un viņam būtu, kur to nopirkt. Bet es peikrītu Daenerys, ka daudzi Latvijas uzņēmumi nav konkurētspējīgi. Es nedomāju, ka kāds speciāli uzskrūvē cenas aiz "neko darīt", jo katram muļķim ir skaidrs - jo vairāk cilvēki var kaut ko atļauties, jo vairāk cilvēku to nopirks. Bet daudzi nedomā, kā optimizēt izmaksas, kā arī neveic reālu tirgus izpēti un neapzina patērētāju vajadzības. Daudzi vienkārši īsteno kaut kādu savu ideju un domā, ka nezin kāpēc visiem citiem arī uz to ir jāpavelkas.

Tā kā esmu minimālisma piekritēja pērku to, kas man nepieciešams, nevis to, kas modē, vai patriotisks.

Man nav svarīgi, ka produkts ražots Latvijā. Tomēr pārtiku pārsvarā iegādājamies Latvijas, gaļu, olas, dārzeņus pērkam tikai no zināmiem zemniekiem. Tieši kvalitātes dēļ, jo ir daudz maz skaidrs, kā cūciņa augusi un, kur vista skrien, tāpat arī ir, kur, kā kartupeļi vai kabači aug. Par to, kas ir veikalā, nav ne jausmas.
Ir mājās dažās mēbeles, kas pasūtītas pie zināma galdnieka tepat Latvijā.
Apģērbu, kosmētiku Latvijā ražotu nepērku. Zāles, cik sanāk, pērkam Krievijā, Baltkrievijā.
Ar Latvijā ražotām precēm nereti ir tā, ka cena nekādā veidā neatbilst kvalitātei, maksāt nesamērīgi vairāk tikai tāpēc, ka Latvijā ražots, roka neceļas.