Sveikas!
Attiecībās esam jau vairāk kā 4 gadus, no sākuma kā jau visiem pāriem viss skaisti, sekss katru dienu, taureņi vēderā utt..
Bet pēdējä gada laikā viss mainījies..Drošvien teiksiet rutīna .. arī protams.. bet..
Es savu vīrieti sāku uztvert ne kā mīļoto vīrieti, bet gan kā dzīvokļa biedru, vienkārši cilvēku kurš ir blakus...pieradums.. Jau kādu laiku mūsu starpā nav intimitātes nekādas, tur protams ir arī mana vaina jo es vienkārši negribu viņu.
Kā cilvēks viņš ir gādīgs,mierīgs,strīdu mums praktiski nav,visiem radiem ,draugiem patīk, nestaigā apkārt pa labi un pa kreisi.
Netieku galā ar savām jūtām un kā būtu labāk rīkoties. Neejot prom moku gan sevi gan viņu, bet iet prom arī grūti, jo it kā jau viss ok, tik tāda draugu līmenī šobrīd..
Man pat grūti visu te loģiski izskaidrot, bet nu ceru ka apmēram sapratāt ko gribēju pateikt.(t)
Jūtas var pāriet ar laiku?
Kādai varbūt ir līdzīgi bijis?
391
