Nu re, rekur ir tas noslēpums. Ja tu pati nerunāsi ar viņiem, nestāstīsi savus piedzīvojumus, smieklīgus notikumus, utt, viņi tev pakaļ neskries, pašai jābūt atvērtai :-)
Mani arī skolā apcēla un izsmēja, ka esmu neglīta, gurķi deguna vietā, neko neprotu, neviens ar mani nerunāja, blakus nesēdēja, biju bēdīgi slavena pa vairākām skolām.
Es darīju tāpat kā tu, tikai mēģināju attēlot Miley Cyrus, jo pusaudžu gados man ļoti patika Hannah Montana. Pēc visa beigās mani apcēla vēl vairāk. Lai 14 gados dabūtu lielas krūtis nēsāju divus krūšturus. Sporta stundā to pamanīja un smējās vēl vairāk. Liku uz galvas parūku, kura man stundā nokrita. Saņemu vel izsmieklu devu.
.
Vienkārši sakot tajā vecumā kurā šobrīd atrodies tu, man arī bija grūti. Es zinu, visas meitenes skolā izcelās, sāka krāsoties, nēsāt stilīgas drēbes, koķetēt ar zēniem, bet es biju nabadzīga, man nav vecāku, kuri to varēja nopirkt. Es to slēpu nearvienu nerunājot.
.
Protams, tas man atstāja sekas līdz 18 gadu vecumam cīnījos ar zemu pašvērtējumu, depresiju. Tagad man ir vairāk gadu un esmu pārkāpusi pāri gandrīz tam bērnības traumējošajam slieksnim un joprojām strādaju ar sevi lai neiekristu atkal dubļos. :-)
.
Ko es ar to gribu teikt? Es piemēram sāku ar uzrakstīšanu uz lapiņas lietas kuras man visvairāk patīk sevī un mēģināju to izcelt. Tici man, skaisto lietu izcelšana palīdz. Notušē defektus. Es lasīju, ka tev ir zilas acis un tumši brūni mati, tas taču ir skaisti. Gluži kā Meganai Foksai :-)
Izpēti savu tipu pēc gadalaikiem, pērc apģērbu kurš tev patīk!
Bet atceries, ka galvenais ir strādāt ar sevi iekšēji. Cilvēki jūt nepārliecību par sevi kā suņi kaulus un kož vissāpīgākajās vietās. ;-) tā vnk ir. Un jā, atrodi jaunus līdz šim neatklātus hobijus. Es sevi vislabāk varu izpaust hip hop dejās (s)
.
Mjā, mazliet garš koments iznāca, laikam divas mutītes no drauga alus dod savu :-D ok jokoju ;-)