NeaizmirstPaldies par Tavu stāstu un apsveikumi Tev no manis, ka tik veiksmīgi no tā visa karpies laukā, plusā vēlējumi, lai izdodas līdz galam. :)
.
It viss, ko te rakstīji, ir taisnība, iebildīšu tikai pret vienu Tavu domu ;)
Un, jā, tagad, no laika distances, es varu arī teikt, ka tā ir mīlestība.
Nav gan. :-P Un ļoti labi zinu, ka nav gan tāpēc, ka arī tieši tādām sajūtām (tieši sajūtām, ne notikumiem) esmu gājusi arī pati cauri. Tas, ko Tu (un šādās situācijās arī pārējās meitenes un puiši arīdzan, cita starpā) uzskati par mīlestību, ir tas, kas
piemīt Tev pašai un ko Tu nesaskati pati sevī, bet redzi savā 'mīlas objektā'. Kad Tu (un arī pārējās meitenes tādā pašā situācijā no šīs diskusijas) ieraudzīsi sevī to, ko pati sev esi noslēpusi, tad sapratīsi, ka nekā tāaaaaada šajās attiecībās nav. :)
.
Man pašai bija tā, ka sen, oi, cik sen
'saļubījos' vienā vīrietī. Mums nebija seks vai randiņi, vai nez kādi attiecību plāni. Pat lāga sarunu mums nebija. Nekas no tā mums nebija. Man bija tikai nezkur radušās iedomas un, ahhhh,
'sajūtas', ka mīlu viņu. :D Un, jā, tā nebija laba diena, ja netiku viņu redzējusi vai kā citādi manījusi savā dzīvē, bet pārējās dienas bija vnk norakstāmas. Tomēr kaut kur dziļi iekšā saklausīju savas intuīcijas kluso čukstu, ka
nekā tur tāda nav, ka tas nav pa īstam, un, lai arī pie viņa nežēlīgi vilka, laidu ļekas vaļā ikreiz, kad bija iespēja veidot ar viņu ko vairāk par 'tikai gadījuma paziņas'. Jā, tā bija atkarība, mocījos pretrunās, mušīju sevi nost ar iedomām un sapņiem par kaut ko cēlu, skaistu un kādu tik vēl ne, kas starp mums valda. Un meklēju padomu, ko darīt - un tas gan bija prātīgākais solis no manis šai situācijā. Jo meklējot un rokot, atradu to, ko sevī nebiju saskatījusi, bet kas visā krāšņumā mirdzēja viņam, un, atradusi šo sevī pašas noslēpto pērli, savā '
mīlas objektā' pamanīju ne jau to jaukāko skatu - bezmaz viss pārējais viņā izrādījās tāds, kādu noteikti nevēlos redzēt savā dzīvesbiedrā. :) Un visa lielā mīla pret viņu pačibēja kā nebijusi, viņu pēc tam nejauši vēl dažas reizes pēdējo gadu laikā sastapu - nulle emociju.
.
Pēc tam vēl ir bijušas dažas reizes dzīvē, kad ir bijusi iespēja veidoties atkarībai no
'mīlas objekta', bet, izslimojusi šo reizi, ar nākamajām tiku arvien vieglāk un ātrāk cauri. |-) Bet, lai nu kā tur būtu, jebkuru atkarību (ne tikai atkarīgām attiecībām, tas attiecas uz jebkuru atkarības
'objektu') raksturo tas, ka ārpus sevis saskata to, ko neredz un neizmanto pats sevī. Un tas ceļš, kas ved prom no atkarības, ir lūkot sevī tos bezgalīgi skaistos dārgumus, ko pats sev ir noslēpis. ;) 8) To arī Tev,
Neaizmirst un visām pārējām meitenēm iekš šīs diskusijas
MsFaithfull,
hanna!,
miss_grape,
petunijayyy,
Vakardiena,(
KuruVēlEsmuAizmirsusi? (t)) no visas sirds novēlu. :)
28
