Vienīgā mīlestība un ko man ar to iesākt.

 
Reitings 28
Reģ: 13.08.2017
Gribas aprunāties. Dažreiz šķiet, ka esmu savā situācijā unikāla, bet varbūt kāda ir piedzīvojusi ko līdzīgu?
..
Pirms vairākiem, nu jau varētu teikt – daudziem, gadiem satiku vīrieti. Tiri, piri, attiecības veidojās sasteigti, un tikpat sasteigti, pēc aptuveni gada kopābūšanas arī noslēdzās. Nebijām vairs pusaudži, abiem ap 25, šobrīd attiecīgi pāri 30. To, ka mīlu tā, ka acīs cērtas, tā pa īstam sapratu tikai pēc šķiršanās. Līdz tam – bieži sadzīves kašķi, katram savi priekšstati par brīvā laika pavadīšanu, bieži jutos pamesta novārtā. Nu, izšķīrāmies. Jau drīz vien atsākām komunicēt, sākumā par visādiem ikdienas sīkumiem. Pa laikam sanāca satikties kopīgu darīšanu dēļ. Darīšanas beidzās, tas mums netraucēja arī turpmāk vienam otru uzmeklēt. Sākumā tikai garām sarunām, vēlāk arī seksam. Attiecību mums nebūs.
..
Ar laiku es sāku pamanīt, ka dzīvoju vien kampaņveidīgi. Acis iemirdzas un ķermenī ieplūst dzīvotgriba tikai tad, kad norunāta tikšanās. Tad uzpucēju ārieni, domāju priecīgas domas, esmu produktīvāka darbā un atvērtāka visam tam lieliskajam, ko dzīve uz šīs zemes piedāvā. Kad atgriežos no tikšanās, nedēļu dzīvoju asarās, lai gan, ja par raudāšanu, to daru arī citkārt. Ja kādreiz varēju parakstīties zem „Laiks visu dziedē”, tad tagad... Tagad ik pa laikam pārsteigta sev jautāju: „Nu, kā var nepāriet?” Ir pagājuši septiņi gadi, bet iedomājoties, ka mēs kopā negatavosim vakariņas, aizkustinātiem ģīmjiem neucināsimies pie bērna gultiņas un tālos pārbraucienos skaļi nekliegsim līdzi mīļākajām dziesmām, mani pārņem tāds izmisums, ka grūti paelpot. Apskrienas dūša, un viss šķiet bezjēdzīgs.
..
Ikdienas dzīve pamatīgi buksēja apmēram pusgadu. Darba pienākumus izpildīju formāli, sabiedrībā izgāju reti, vakaros ēdu neveselīgu pārtiku (sākumā neēdu vispār, pēc tam kuņģis sāka prasīt savu, bet gatavošana joprojām nebija prātā), dzēru vīnu – dažreiz divas glāzes, citreiz pusotru pudeli, mirku asarās. Nereti sāku raudāt, jau izejot no darbavietas, un mitējos tikai tad, kad mani vēlu pēc pusnakts pārņēma miegs. Pēc tam saņēmos (jo sapratu, ka par spīti skumjām, kuras ar neapskaužamu neatlaidību ir ieķērušās man stērbelē, tomēr gribu dzīvot, nevis eksistēt). Sāku vakaros piestaigāt pie uzticamas draudzenes, braucu un lidoju ceļojumos, sāku papildus mācīties, ar lielu degsmi metos darbā. Un ik pa laikam viņš uzrakstīja. Ne vienmēr uzreiz sekoja „randiņš”. Bet asaras acīs, ieraugot viņa ziņu, bija vienmēr. Es zinu, ka man ieteiks sākt sevi cienīt, sūtīt viņu lasīt sēnes, neskriet tikties, līdz ko vecim „ieniezas”. Bet (vai šādi domājam mēs visas?) tur ir kas vairāk. Mēs mēdzam tikties arī, lai parunātos. Man gan tās reizes, kurās ir arī sekss, patīk labāk.
..
Netikties vispār – pusotru gadu mēģinājām. Murgs, ne gads.
Attiecības es pāris reižu esmu mēģinājusi veidot. Tukšs numurs. Un bez liekas dramatizēšanas – nav tā, ka nebūtu kopīgu interešu vai es nespētu naktīs atdoties kādam citam. Tas viss notiek. Bet es nespēju šos cilvēkus redzēt kā savus dzīvesdraugus. Kā draugus uz mūžu. Toties viņu varu. Ar visu mocīšanos. Un viss.
..
Viņam kādu laiku bija draudzene. Krāpušies neesam, tajā laikā pāris reižu tikāmies sarunām. Lieta tāda, ka man šķiet, ka es krāpju sevi. Viņš man ir kā zāles un inde vienlaikus. Un es esmu totāli atkarīga. Ja viņa kādu laiku nav (nevienā no realitātēm – virtuālajā un īstajā), es slīgstu „Kāda visam jēga?” riņķa dancī. Formāli mazgāju traukus un grīdu, formāli eju uz darbu un formāli valkāju dežūrsmaidu.
..
Laikam jau visvairāk es vēlētos dzirdēt pieredzes stāstus – vai no šāda stāvokļa ir iespējams atgūties? Rakstīt drīkst (un komentāri būs tiešām gaidīti) arī tās, kuras prot dzīvot normāli.
14.08.2017 00:10 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
macaw
Kas Tev liek domāt, ka manis rakstītais ir ūdens liešana? ;)
14.08.2017 16:51 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
nerātnā, jo tas īsti neko nepasaka.
14.08.2017 16:54 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
macaw
Ir, kam pasaka, ir kam nepasaka. :)
Ja saulainitei pasaka, un viņa saņem atbildes, ko meklē, tad attiecībā uz manu un viņas komunikāciju viss ir kārtībā. ;) Ja nē, tad nē. :) Liela muiža. ;)
14.08.2017 17:00 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
nerātnā, norādes uz to, vai man izsaka vai neizsaka nav vajadzīgas. Es jautāju par konstruktīvu un secīgu domu izklāstu, nemainot un nepinoties teorijās palagu gaitā. That's all. :)
14.08.2017 17:02 |
 
Reitings 2244
Reģ: 31.05.2017
Īsi un kodolīgi.

Bet jop.tvai kā lai pasaka, ja otram pasaki, ka vis nespontāni skaidri jau pieņemtā veidā - "nekā tur nebūs" un cik redzams laikam no abām pusēm tas noticis arī šeit, tad jau uz vietas padzēšas tik pat kā vis un tālākais ir tikai palieku pazušana no galvas kas laika gaitā pašas nemanot pazūd un atbrīvo jo domas tur vairs nekavējas, vis turpinās, ne jau viens ietekmē pasauli! Labi visiem nav vienādi vielgi, ok ja nav, tikuntā tur samēŗā bez blefiem var teikt padzēšas padžēšas jo tas vairs nav svarīgi reāli laikā un vietā un kur nu vel uz priekšu...
14.08.2017 17:19 |
 
Reitings 28
Reģ: 13.08.2017
Man nekas nedzēšas jau 7 gadus. Un es par to netīksminos.
14.08.2017 17:21 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Man nekas nedzēšas jau 7 gadus. Un es par to netīksminos.

Nu tad gaidi, ka pateiksim, ka esi norakstīta? Tev ir apsēstība, tā tevi acīmredzot pietiekami apmierina, lai nespertu radikālus soļus brīvībā no šīm važām.
14.08.2017 17:30 |
 
Reitings 2244
Reģ: 31.05.2017
Man nekas nedzēšas jau 7 gadus. Un es par to netīksminos.

Izdzēsies jo tas vairs nav svarīgi ne tagad un arī nakotnē neeksistē. Ja tikai neuzvaramu goustu veidā tad tiem nav spēks pret reālām būtnēm kamēr to glavās tie paši nav kā reāli.
14.08.2017 17:35 |
 
Reitings 2244
Reģ: 31.05.2017
*izdzēsīsies
14.08.2017 17:39 |
 
Reitings 10
Reģ: 19.06.2017
macaw, nerātnā - paldies, ka abas komentējat šajā diskusijā. Viedokļu dažādība ir vērtīga, neskatoties uz to, ka izteikšanās veids katram savs.
Atbilde uz nerātnās jautājumu - jā, baznīcu apmeklē viņš.
MsFaithfull - vai jums abiem šādas izjūtas ir abpusējas? Tāda kā abpusēja apsēstība?
14.08.2017 17:40 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
saulainite, tava situācija man šķiet atšķirīga. Tur nav tik daudz ''jāizmanto'' filozofēšana par racionālajiem vai neracionālajiem reliģijas ceļiem, prāta abstrakcijām un citām lietām, ar ko jums problēmu nav - iekļaujot absurdus apgalvojumus. Man ir cits skats uz to.
14.08.2017 17:48 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
saulainite
Lūdzu. :)
Noprotu, ka pamanīji, ka nevienam par viņa (ne)piederību kādai reliģiskajai konfesijai nekožu. ;)
14.08.2017 17:56 |
 
Reitings 10
Reģ: 19.06.2017
macaw
Situācijas noteikti ir atšķirīgas. Tomēr vispārējā emocionālā nokrāsa tēmas aprakstā - biedējoši pazīstama. Var jau gadīties, ka esmu piespamojusi autores diskusiju ar savu likstu detaļām. Žēl, ka viņa pati vairs neko neraksta par savu situāciju.
-
nerātnā

Nē, neradās tāds iespaids, ka Tu par (ne)piederību varētu kost.
-
Katrs sasniegsiet kalna galu pa savu taciņu un tur abi satiksieties un pastāstīsiet viens otram, kādus brīnumus esat katrs atsevišķi pa ceļam piedzīvojuši, ko iemācījušies un ko sapratuši.

Plašākā mērogā tādai pieejai atbilst arī kampaņveidīgo randiņu princips, ko autore aprakstīja pašā sākumā.:-/
14.08.2017 18:23 |
 
Reitings 28
Reģ: 13.08.2017
Pievilkšanās spēks un pieķeršanās ir abpusēja. Bet mīlestība ir stiprāka manā pusē.
14.08.2017 18:50 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Šo diskusiju kaut kā sasaistu ar stāstiem ''attiecības'' diskusijā - varbūt vērts palasīt. Tur gan nosacījumi citi, bet arī iedvesma, kā izrāpties no šķietamas bezizejas.
14.08.2017 18:50 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
MsFaithfull, ja viņam būtu mīlestība, liela pieķeršanās, pievilkšanās spēks, kāpēc pa 7 gadiem jūs neesat normāli kopā, bet tikai izmanto viņš tevi? Mēģini izolēties un nedomāt to, kā gribētu, lai ir un lai viņš domā, jo viss liecina par pretējo no tava rakstītā.
14.08.2017 18:54 |
 
Reitings 471
Reģ: 28.03.2013
Ja negribi sajukt prātā vai nonākt depresijā, neieciklējies uz to vīrieti it kā viņš būtu tava dzīves jēga.
Ja tik ļoti alksti pēc tā vīrieša, nu tad izsāpi viņu līdz galam, tiecies ar viņu kaut vai katru dienu un līdz nelabumam. Tev vajag redzēt līdz galam kāds viņš ir un vai viņš tiešām ir tas ko tu vēlies.
Palielam izskatās, ka neesi ar viņu pamatīgi apdedzinājusies un tas, ka jo vairāk mēğini attalināties ir, jo grūtāk pašai.
14.08.2017 19:01 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Autorei tā nav mīlestība, bet apsēstība. (t)
hanna!, žēl ko tādu dzirdēt no tik sakarīgas cosmo dalībnieces...:-/
14.08.2017 19:28 |
 
Reitings 1321
Reģ: 03.11.2015
No pieredzes varu teikt, ka kontaktu pārraušana uzreiz nenozīmē, ka autorei paliks labāk. Arī pēc tā galvā paliek ļoti daudz atmiņu par cilvēku un bez reāla kontakta varētu sanākt viņu idealizēt, atceroties tikai labos mirkļus. Un tā apsēstība/mīlestība galīgi nemazināsies.
14.08.2017 19:48 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
kontaktu pārraušana uzreiz nenozīmē, ka autorei paliks labāk. Arī pēc tā galvā paliek ļoti daudz atmiņu par cilvēku un bez reāla kontakta varētu sanākt viņu idealizēt, atceroties tikai labos mirkļus

No acīm prom, vairāk no sirds prom, jo tas dod brīvību un iespēju tur ielaist kādu citu, kas parāda, ka iepriekšējais bija murgs. Atceras jau labo, bet ar ilgāku laiku atšķirtības no viņa ir iespējams redzēt arī ļauno, kas bijis. Un sevis pašas labā tam ļaunajam ir jānoliek pie vietas.
14.08.2017 19:57 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (3)