Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Puisis neiepatikās ģimenei

 
Pirms apmēram pusotra gada iepazinos ar puisi. Mīlestība no pirmā acu skata tā nebija, taču tā kā ikdienā sanāca diezgan bieži būt kopā, ātri atradām kopīgu valodu un kļuvām par draugiem. Pamazām šī draudzība pārauga attiecībās un nu jau kopā esam gadu. Ilgi nevedu puisi iepazīstinat ar ģimeni un radiem, gribējās zināt, ka, jā, šis ir cilvēks, ar kuru tiešām gribu palikt kopā.
Sapratām, ka viens otru mīlam, izsapņojām kopīgu nākotni, bija vienādi mērķi un pasaules redzējums, lielā mīla un sajūta, ka beidzot esmu atradusi “savu cilvēku”. Tagad, pēc gada kopā būšanas, parādījās iespēja viņu iepazīstināt ar ģimeni un radiem, jo vasarā plānojās liels radu pasākums. Atvedu puisi sev līdzi, iepazīstināju - likās, viss bija kārtībā.
Puisis ir diezgan nerunīgs, parasti tā runātāja esmu es, viņš vairāk ir darītājs. Mani tuvinieki visi ir diezgan lieli runātāji, parasti pie galda vienmēr tiek mētāti joki un stāstīti atgadījumi, kādam vienmēr ir ko teikt; man jau bija nojausma, ka puisim varētu būt grūti iejusties, taču likās, kaut kā tās sarunas aizies. Man pašai likās, ka viss pagaja veiksmīgi, taču pēc pasākuma sapratu, ka ģimenei pārāk labu iespaidu viņš nav atstājis. Bija tādas piezīmes, kā “nu nezinu, vai viņš tev ir pietiekoši labs”, “tu tikai apdomā labi, pirms sāc kaut ko nopietnu”, “apdomā, vai tiešām ar viņu būsi laimīga”.
Līdz šim es biju pilnīgi pārliecināta par viņu, mums bija lieli plāni uz tuvāko nākotni, taču tagad es mazliet sāku šaubīties. Es ļoti apjuku savās jūtās. Puisi es ļoti mīlu, taču man vajadzēja to ģimenes atbalstu, es cerēju, ka viņu attieksme būs citādāka un es pilnīgi droši varēšu pieņemt turpmākos lēmumus. It kā jau visi saka, viņš tāds nesabiedrisks, kluss, gaidījām, ka būs garāka auguma, bet ja nu tur ir vēl kaut kas? Kaut kas tāds, kas visiem nepatīk, bet ko es pati neredzu? Un tas jautājums: “vai tu esi droša, ka būsi ar viņu laimīga?” Vai tad iepriekš to ir iespējams zināt???
Cik jums svarīgi ir tas, lai puisis iepatīkas ģimenei? Vai viņu šaubas kaut kā ietekmētu jūs un jūsu lēmumu?
13.08.2017 12:21 | saite
 
Mans uzskats ir, ka ar to cilvēku esi tu, ne tava ģimene. Es neklausītos. Tāpat arī, ja man pateiktu, klau, maniem radiem tu patiktu īsāka.. Paldies, man par pašu draugu domas mainītos.
13.08.2017 12:29 | saite
 
Man jau šķiet, ka jebkurai mīlošai ģimenei grūti izdot savu bērnu svešiniekam. Vienmēr nebūs gana labs partneris sākumā. Kad sapazīsies tuvāk un redzēs, ka esi ar laimīga ar viņu, viss būs kārtībā :-) Nepārdzīvo.
13.08.2017 12:30 | saite
 
Nebūtu forši ja nepatiktu manai ģimenei, bet man tas tomēr neko nemainītu, jo jādzīvo tak ar viņu būs man ne ģimenei, ja ģimeni satiek pa lielam 2-3 reizes gadā tad vispār nekāda nozīme ko viņi domā.
Man ja godīgi neliekas foršas tādas frāzes no ģimenes puses, viņiem būtu tevi jaatbalsta un jāpieņem tava izvēle nevis jau pirmajā dienā nolikt puisi kā sliktu reāli viņu nemaz nepazīstot.
13.08.2017 12:36 | saite
 
 
nezinu visu jūsu situāciju, bet liekas, ka tu esi tā saucamais"ģimenes cilvēks" un viņš vairāk "individuālists". Protams, tev ir vēlme, lai tava ģimeinei viņš patiktos, un tas pat tev ir svarīgi, bet ne tavai ģimenei ir jādzīvo ar viņu. Pietam, izteikums- "apdomā, vai tiešām ar viņu būsi laimīga" nozīmē, ka ģimene raizējas, nevis, tiem viņš nepatīk. Tā bija viena tikšanās reize, iespējams, viņš kautrējās, viņi nezināja kā rīkoties. Dod vēl pāris reizes iespēju puisim iejusties, ja tad neatradīs kopīgu valodu, tad jā viņš nepatīk un neiederēsies ģimenē, bet ja nē, tad noraksti uz pirmās reizes satraukumuun miers :)
13.08.2017 12:42 | saite
 
Manai mammai ir ļoti laba intuīcija un līdz šim viss viņas teiktais ir bijis vērtīgs,pat tad,kad ļoti negribējās tam ticēt. Esmu pat diezgan traki ar viņu strīdējusies un aizstāvējusi puisi un pēc neilga laika viņas vārdi diemžēl apstiprinājās. Tāpēc jā, ja mamma pateiktu man kaut ko tādu, ko es pati neredzu, es ieklausītos un aizdomātos.
Es gan nedomāju,ka šis būtu tavs gadījums. Drīzāk visiem bija kaut kādas gaidas no tava puiša - ka nu tik atnāks un perfekti uzreiz iejutīsies jūsu skaļajā kompānijā.
Varbūt pajautā tam, kas teica par to,vai būsi laimīga - kāpēc šāds jautājums? Jo tas ir diezgan skaļš jautājums..
13.08.2017 12:45 | saite
 
Tādu nerunīgāku puisi es droši vien sākumā iepazīstinātu tikai ar vecākiem.. un tikai tad vestu uz radu saietu... lai viņš pierot un jūtas komfortablāk.
Es noteikti ņemtu un ņemu vērā savas ģimenes sakāmo :) Jauna cilvēka ienākšana ģimenē ir sava veida pārdzīvojums visiem tuviniekiem... varbūt Tev vīrietis ir mīļš un Tuvs.. viņiem - svešinieks :)
Brauciet biežāk kopā pie tuviniekiem... dod viņiem iespēju iepazīt Tavu 2. pusīti tuvāk.. tad arī domās ko un kā tālāk :) Es pieļauju, ka ar laiku 2. pusīte arī apradīs un vairāk atraisīies Tavu radu priekšā :)
13.08.2017 12:53 | saite
 
Nezinu, pēc tava stāstītā tava ģimene viņu ir iepazinusi ļoti vispusīgi. Ja viņiem liekas, ka viņš tev nav gana labs ārējā izskata dēļ (nav gana garš) un nav gana runīgs (visdrīzāk problēmā bija lielā un svešā kopmānija kurā tika tik strauji ievests) tad man liekas, ka tiešām nav vērts pārdzīvot. Ja par manu draugu būtu jāuzklausa šādi iebildumi es mierīgi pateiktu, vai tiešām tās ir īpašības pēc kurām vērtēt piemērotību attiecībām.
Manuprāt nebija prātīgi viņu vest uz tik lielu radu pasākumu uzreiz. Es būtu iepazīstinājusi no sākuma ar tuvāko ģimeni un tad pamazām ar radu pulku. Jo man jau tie attālākie radi liekas tāds traks pasākums, tie ir maz saistīti ar tevi, un jūtas brīvi aprunāt citus tālākus radus:-D Un tad viņi nekautrējas savus vispusīgos spriedumus izteikt kaut vai taviem vecākiem, kas arī var ietekmēt viņu spriedumus. (Es spriedumus izsaku domājot par savu radu pulku, man tā normāli varētu gadīties, visiem ļoti patīk klausīties "gudros spriedumos" un nemaz neiedziļināties :-D )
Katrā ziņā noteikt nav iemesla pārdomāt jūsu attiecības un šaubīties!!!
Man būtu svarīgi, ja iebildumi būtu tiešām nopietni. Bet es kad iepazīstināju savu draugu (bijušo) ar ģimeni ar radiem neviens man neko sliktu par viņu neteica, es arī nevienam netaujāju pēc viedokļa. Es viņus tā kā nostādīju fakta priekšā, ka tas ir mans draugs, un viss..:-D Tā es jo šobaltdien, kad esam jau šķīrušies nezinu ko par viņu domāja mani radi, zinu ko vecāki domāja, tāpēc, ka pēc šķiršanās laikam sajutās brīvāk man izteikt savus spriedumus :-) Bet visu attiecību laiku nezināju savas ģimenes viedokli
13.08.2017 12:55 | saite
 
Tas ir normāli, ka pirmajā reizē cilvēks nevar atvērties pārējiem. Es arī biju diez gan kautrīga un klusa sākumā vīra ģimenes un radu pasākumos.
Jāsaprot, ka radu saietā visi radi viens otru labi pazīst, jūtas brīvi utt., bet puisim pilnīgi visi bija sveši.
Bet, ja mana ģimene vai radi vērtē cilvēku pēc:
gaidījām, ka būs garāka auguma

tad problēma ir šo cilvēku galvās un vērtībās, nevis Tavā puisī. Un, ja Tu šādu komentāru dēļ domā pārtraukt attiecības, kaut pati raksti, ka mīlat viens otru un plānojat kopīgu nākotni, tad man tiešām žēl Tava puiša. (t)
13.08.2017 13:00 | saite
 
gaidījām, ka būs garāka auguma
Nu vispār jau nav slikti, ka izsaka Tev komentāru par augumu... ta nozīmē, ka nav īsti atraduši nopietnākas lietas, pie kurām piekasīties :)
13.08.2017 13:05 | saite
 
Cilvēkiem patīk komentēt ārejo izskatu... te jau ir viena diskusija, kas to lieliski parāda :D
13.08.2017 13:06 | saite
 
Nabaga puisis... Ieiet ğimenē, kur tu neesi labs, jo neesi pietiekami garš, nu nez, ko tādu pateikt ir ļoti prasti. Man liekas, ka Tev ir nopietni jārunā ar ģimeni, par ko, ka puisi izvēlies tu un ka principā viņiem nav nekādas daļas par to cik viņš ir kluss un īss. Es saprastu, ja ģimene pamanītu viņā melus, agresivitāti, tad būtu pamats ieteikt Tev padomāt.
13.08.2017 13:20 | saite
 
Līdz šim es biju pilnīgi pārliecināta par viņu, mums bija lieli plāni uz tuvāko nākotni, taču tagad es mazliet sāku šaubīties. Es ļoti apjuku savās jūtās.

Cik jums svarīgi ir tas, lai puisis iepatīkas ģimenei? Vai viņu šaubas kaut kā ietekmētu jūs un jūsu lēmumu?

Man, protams, ir svarīgi lai mans vīrietis iepatīkas ģimenei, jo vēlāk visi rados būsim. Tikpat svarīgi, lai es un mana ģimene iepatiktos viņa ģimenei. Bet nedomāju, ka tādas frāzes no ģimenes puses, liktu man šaubīties par jūtām pret puisi.
Tāpat mans vīrietis ir mana izvēle, un mana ģimene ciena manu izvēli.
13.08.2017 13:20 | saite
 
Kaut kas tāds, kas visiem nepatīk, bet ko es pati neredzu? Un tas jautājums: “vai tu esi droša, ka būsi ar viņu laimīga?” Vai tad iepriekš to ir iespējams zināt???

Nu parunā konkrētāk ar viņiem, kā likās, kāds bija un kas nepatika. Lai plašāk pastāsta, pēc tā varēsi izlobīt, cik tas ir pamatoti no pirmā iespaida un tikšanās, kādi tam ir zemūdens akmeņi. Vai tās tikai tādas ārējās lietas un vajag saorganizēt vēl vienu tikšanos, varbūt mazākā lokā, lai iepazītu viņa raksturu arī.
13.08.2017 13:28 | saite
 
Pirmā kļūda bija puisi ievest uzreiz milzīgā radu barā, nevis iepazīstināt tikai ar vecākiem. Mazākā, šaurākā sabiedrībā labo iespaidu ir vieglāk atstāt, un šis labais iespaids arī būtu tas, ko mamma atstāsta vecvecākiem, tantēm utt, līdz ar to, tie pārējie, kas par viņu jau dzirdējuši, puisi sagaidītu ar jau labu iespaidu.
Vai viņš ir pirmais puisis, ko Tu iepazīstini ar ģimeni? Ja tā, tad iespējams, viņiem neviens nebūs gana labs priekš mīļās meitas. Ja ne pirmais, tad Tu vari mēģināt vēl pāris reizes, bet neuzspied ne ģimenei, ne draugam, galu galā tiešām Tu taču būsi tā, kas ar puisi dzīvo un veido savu ģimeni, ne viņi.
Mana ģimene ir satikusi 3 manus draugus, par pirmo kaut kas negatīvs tika teikts uzreiz, un tas man savā ziņā atvēra acis, varbūt ne tajā pašā dienā, bet apziņā iespiedās. Otro sākumā manās acīs pasludināja par zelta vīrieti, bet kad izšķīrāmies, tad dabūju dzirdēt, ka domas patiesībā bija pavisam citas. Manu tagadējo puisi visi pieņēma uzreiz viņa paša atvērtības dēļ, un ja arī paspruka kāds negatīvs komentārs, tad par netradicionālo izskatu, par ko arī ģimene dabūja dzirdēt no manis pretī :D
13.08.2017 13:52 | saite
 
Par ārējo izskatu ļoti nejauki no ģimenes puses. Varēja jau nu noklusēt. Es nejustos baigi forši ja mani tuvākie izteiktos par mana vīrieša izskatu negatīvi, jo nu nē jau viņiem ar viņu jādzīvo kā ar vīrieti, bet man un ja esmu kopā tātad man liekas viņš pievilcīgs. Mans vīrietis taču nekritizē manu radu ārējo izskatu.
Ir tādu introverti cilvēki, un tas jau nav nekas cits. Man arī ir grūti iejusties pilnīgi svešā kompānijā ar daudz svešiem cilvēkiem, kuri mani vērtē. Pirmajā reizē jau visi nespēj tik ļoti atvērties. Domāju,ja tev šķita, ka viss pagāja labi, tad jau bija labi un ar laiku iejutīsies. Vienkārši varbūt vajadzēja ņemt uz mazāku pasākumu, tā privātāk.
13.08.2017 13:59 | saite
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
vairāk

Video

 

Cosmo sociālajos tīklos

 
vairāk

Aptauja

 
Vai tu iepērcies internetā?
vairāk

Lietotāji online (4)