Kā atbalstīt draudzeni?

Duuja,ar ģerbšanas stilu/izskatu viņai viss ir kārtībā.Un tev taisnība,viņa jau sāk domāt,ka piesaista kā sieviete tikai slimos un bomžus,kaut visi viņai pateica,ka tādiem cilvēkiem nav kauna un viņi lien pie visiem.
NightSky,viņa nekad nebija čikstētāja.Tas viss sākās laikam gadu atpakaļ,kad par viņu pasmejās dažas kursabiedrenes,ka viņai nav puiša un vispār nebija attiecību.Un tad draudzene arī un sāka domāt,ka ar viņu kaut kas nav kārtībā(t)

Viņai vispirms ir jāsaprot, vai viņa vispār tagad vēlas puisi (vai nav vienkārši sabiedrības spiediens). Un pēc tam jau var skatīties tālāk. Kā jau teicu, brīvu puišu netrūkst un, ja viņai viss OK, tad atrast nebūs nekādu problēmu. Varbūt pagaidām vienkārši nav veicies, jāmēģina no jauna. Viss nāk ar laiku. Protams, tiem, kas kaut ko dara.

Tas offs tās meitenes sakarā nav domāts kā būtu jādara :-D, no sevis šis tas pa to ka ir aŗī kāds kam pasaka rekur vel cilvēki būs laidīsi? Nē? Tad es nekur nelaidīšu ja būs vel cilvēki - pa šito murgu iet runa, zēl jo nav vēļēšanās lai lokā personas ar tādu attieksmi , neko darīt nav liegts sēdi 2kvadrātmetros un vis negaudot un periodiski neuzrasties ka kaut ko gribas padrīt, it kā tapēc katram ir cilvēki ar ko sazināties nevis atrast kādu ar ko tikai sazināties, biš slimi.

Nu viņa iespringa, ņēma pie sirds, jo kaut kādas duras izmeta ko tādu. Pēc pamatskolas izklausās. Ja viņa pati sāk domāt, ka tikai trakie apkārt viņai lien, tad toch, man liekas, ka jāmēģina aizvirzīt prom no tā visa. Ja viss bija ok pirms tam, nav arī kur steigties un pārdzīvot, kaut kādu citu spiediena rezultātā, beigās būs nelaimīgāka. Vai vienkārši jāliek mierā.

Kaut kādu kursabiedreņu dēļ tā mainīties un stresot galīgi nav vērts. Tad sanāk, ka 100 labien vārdiem no draudzenes viņa tic mazāk kā kaut kādām nejaukām kursabiedrenēm. Pārstās ņemt galvā un viss būs labi.

Man izskatās, ka meitene vēlas un tā nav spiešana. Reti kura ap 20 gadiem nekad nav vēlējusies garīgu vai fizisku (jebkādu, nejau tieši seksu tagad mīnu) tuvību ar vīrieti. Tur jau jābūt aseksuālai vai ar kādām psiholoģiskām problēmām.. Bet varbūt tās viņai arī ir? Ja psiholoģiski, tad jārisina, jo tā jau var arī ap 40 gadiem "nebūt gatava".. 20 gadi nav 12 gadi.. Ja aseksualitāte, tad jāapzinās, bet es nezinu, neesmu informēta, vai tad tiem cilvēkiem arī negribas partneri tīri garīgā plāksnē?
**
Patiesībā tas ir jocīgi, ja meitene vēlas, bet nevar atrast pat vairākkārtēju randiņmateriālu, tur tiešām jādomā, vai izskats pie vainas vai drīzāk, kā izklausās, uzvedība. Es saprotu, ka mūža mīlestību grūti atrast, bet jaunām, glītām 20gadniecēm nevajadzētu būt problēmām atrast vismaz puišus, kas velta uzmanību, ved uz randiņiem, pēc kuriem seko nākamie utml. Ko viņa vispār meklē, varbūt tiešām vēlas, lai pirmais jau prec un tie nabadziņi tāpēc skrien prom? Manos laikos pat, cituprāt, nesmukās, nestilīgās vai zubrīgās utt klasesbiedrenes tika pie puišiem un attiecībām (vai no tāda pašu puišu loka vai no citām pilsētām, kuri nezināja meitenes "aizmuguri" skolā).. Protams, neviens nesaka, ka tās attiecības joprojām ilgst, bet nu nav bijis manā pieredzē, ka meitenei līdz 20 gadiem neviens nevelta uzmanību.
**
Ieteikumi.. Uzlabot pašvērtējumu. Psihologs, pašiedvesmas grāmatas, afirmācijas, savu trūkumu apzināšanās un to labošana, sports utt.
**
Aizejot uz klubu, reģistrējoties Tinderī /otrā pusē utt viņa arī jūtas, ka nevienam neinteresē? Tur taču vīrieši visām uzmanību velta un nejau tikai "nelabvēlīgie". Protams, mūža mīlestību diez vai iegūt, bet randiņus vismaz. Tā kā ieteiktu reģistrēties iepazīšanās portālos

Meitene tagad streso, jo kāds pateica, kā viņuprāt jābūt. Citādi viņa pati ar laiku atrastu, iepazītos, galvu par to nelauzītu. Tagad viņa uztraucas, jo viņu izsmēja. Un kāda vēl aseksualitāte, mammīt mīļo, kur ko tādu raut var. :D Nav gatava tādā ziņā, ka pati darīt, pati neiespringtu, normāli satiktu kādu. Un kāpēc, ja 20 gados pašlaik negrib, piemēram, tas būtu jānoraksta uz psiholoģiskām problēmām, nu tās tev tuvas lietas, bet visiem to uzreiz piesiet nevajag. Normāla meitene, kāpēc kādam jādara, kā pieņemts vai kā citi grib. Kas par birku karināšanu, sviests.

Man ir 25 un NEKAD nav bijušas nopietnas attiecības. Ir bijuši randiņi, flirts, simpātijas utt. bet nekad nekas nopietns. Draudzenēm dzimst bērni, precas, bet es dzīvoju ar kaķi. Un esmu novērojusi, ka tas visvairāk uztrauc apkārtējos ne mani. Nu ko darīt!? Visam savs laiks :)

Heilla, nu skaties, ka tik neesi aseksuāla vai kā citādi "neriktīga". :D

Apkārtējie un savējie līdz galam pašaubu ka var ziņāt kas ar pašiem:-D! No savējiem un apkārtiejiem to parasti ironiski dzirdēt kad tad būs kas tāds kārtīgāks kā pērējiem, padziļināta ainterese tikai rada to, ka atskaites nebūs tas aŗī vis un domā ko gribi...

Duujaa jā, ja es domāju, ka ar mani +/- viss ok, tad šeit noteikti kāda domā, ka esmu "neriktīga" :D man nav problēmu komunicēt ar puišiem, gan kolēģiem,gan kursbiedriem, gan draudzeņu puišiem,gan draugu draugiem, bet nu neveidojas man nekas nopietns. Un neuzskatu, ka tas ir slikti. :-) mans princis vēl nav atjājis :-D

Heilla,to pašu es un saku draudzenei,ka pienāks viņas laiks un viņas princis atradīs viņu:-Dbet tik un tā turpina pārdzīvot par to visu..

Heilla, katram savs laiks un arī vēlmes, prioritātes. Nav jau jāķer kaut cik normāls, tāpēc, ka kāds padomā, ka nav riktīgi tā un mēģinās piespēlēt kādu ''slimību''. Labāk lai ir īstais, kurš līdz sirds dziļumiem patīk. :-)
BananaGod, gan jau norims, manuprāt, nevajag to lieki viņai atgādināt. :-)

Man arī ir viena draudzene ar zemu pašvērtējumu. Visādi esmu centusies runāt, darīt...beigās esmu nonākusi pie secinājuma, ka tas kā ar alkoholiķiem :D - tikai pats cilvēks spēj to mainīt.(t)

mans princis vēl nav atjājis

Tas pat ir jaukāk... nogaidīt to lielo zivi, kad atpeld :D

Tur jau ir problēma pašā lietas saknē, ir jāmaina domāšana un tad arī apkārt kaut kas mainīsies. Varbūt skan banāli, bet tā dzīvē notiek un cilvēka dabā ir atgrūst tādus cilvēkus, jo otrs jau jūt. :) Protams, ne vienmēr tā notiek, bet galvenokārt.

Heliai ir bijis flirts, randiņi utt. Vēlēties nopietnas attiecības vai nevēlēties ir viena lieta, to katrs pats var izvēlieties, kad gribēt un vai vispār gribēt. Iepriekš komentējot es sapratu, diskusijas autores minētajai meitenei nav bijis ne skūpsts, ne īsts randiņš un viņa neuztver, ka viņa ir kādam pateikusi!! Neviens nerunā par vēlmi veidot ģimeni ar bērniem. Ja uz meiteni neviens neskatās līdz 20 gadiem un viņa ne uz vienu neskatās, nu, manuprāt, īsti ok tas nav. Interese par pretējo dzimumu sākas daudz, daudz agrāk. Kaut kādai interesei par intimitāti (nerunāju tak par seksu, bet kaut to pašu flirtu) taču jābūt! Vismaz manā paziņu lokā tā tas ir, ka jau pamatskolā bija pirmie nopietnie uzmanības apliecinājumi. Varbūt dzīvoju pārāk samaitātā pasaulē, haha. Manispēc, meitene var dzīvot, kā vien vēlas, autore jautāja viedokli, es pastāstīju savu ārprātīgi samaitāto pieredzi un pateicu, ka ar šādu domāšanu var arī līdz 40 gadiem palikt jaunava. Ja meiteni aizskāra sveši komentāri par to, tātad pašai iekšā sēž šis komplekss un apmierināta ar to, ka nevienam viņa it kā nepatīk, nav. Kā risināt, to jau pateicu.

Patikusi

Nezinu, neizskatās ka tu viņai baigi vari palīdzēt. Ir tādi cilvēki, kuriem iesaki, saki ko gribi, tāpat viss ir slikti. Neviens padoms nav gana labs. Tikai čīkst. Es piemēram nedarītu neko, kāpēc jāmeklē un jādomā kā dabūt viņai puisi. Sagribēs dabūs. Man ļoti nepatīk hroniskie čīkstētāji, ka viss ir slikti un varbūt viņai arī neiet ar vīriešiem jo ir tik negatīva.

Jāpiekrīt! Man ir mazliet cita veida, bet arī līdzīga pieredze - centos palīdzēt paziņam atrast draudzeni. Tiesa gan, viņam jau pagātnē bija bijušas vienas attiecības, bet izjukušas. Cilvēks kā cilvēks - nekāds skaistulis, bet simpātisks, rakstura ziņā mazliet kluss un pārāk nedrošs saviem 28 gadiem, bet arī nekāds nevainīgais jēriņš. Visādā citādā ziņā ļoti gādīgs, rūpīgs, uzmanīgs, bet ar tik zemu pašvērtējumu, ka ko tik nedarīju - gan komplimentus izteicu, gan padomus devu, gan piedāvāju kopā aiziet uz kādu bāru, iepazīstināt ar savu brīvo draudzeni. Pats ļoti gribēja atrast otru pusīti, to vien tik darīja kā čīkstēja, ka ir viens, ka apnicis vienam savās četrās dzīvokļa sienās utt., ujtp., bet, tiklīdz izteicu dažādus variantus vai ieteicu ko darīt, tā atkal kārtējās atrunas - esmu briesmīgs, neviens mani nekad neiemīlēs tādu, kāds esmu utt.. Beigu beigās, arī manai pacietībai pienāca gals un pateicu, ka savu palīdzību piedāvāt vairs netaisos, ja redzu, ka cilvēks vispār neklausās ko viņam saka, maļ tikai savu. Pagājuši 4 gadi un šis joprojām ir viens, katru dienu neaizmirstot soc. tīklos par to pačīkstēt. Tā tiešām ir, ka ir cilvēki, kuriem vienkārši patīk čīkstēt un meklēt sevī visus iespējamos trūkumus. Čīkstulīgais raksturs + ļoti zems pašvērtējums = lūk, ar ko tai draudzenei jācīnās, pirms par puišiem domāt.

Varu tikai piekrist iepriekš minētajam. Zinu teju identisku situāciju iepriekšējā komentārā norādītajai. Tikai man zināmajā gadījumā veiksmīgs profesionālis un uzņēmējs vienlaikus bija absolūti neveiksmīgs privātajā dzīvē. Pat grūti pateikt, cik izteikti cilvēkam var būt divas dabas. Vienlaikus arī bija cita problēma, kas, iespējams, ir konkrētajā gadījumā - varbūt meitenei ir ļoti augstas, nesamērīgas prasības?