Piedāvājumi no vīriešiem

nerātnā, neatbildēju uz doto jautājumu, bet turpināji filozofēt.

macaw
Atbildēju gan. ;)

nerātnā, secinājums, tu būtu pelnījusi, ka tevi apkrāpj, ja tas notiktu, OK. :D

Atgriezīsimies labāk pie pamattēmas, ja ir vēl kādi viedokļi par šādiem piedāvājumiem.

macaw

nerātnā, secinājums, tu būtu pelnījusi, ka tevi apkrāpj, ja tas notiktu, OK.

:D Ooooo, Tu tagad mani sodi par to, ka neatbildēju Tev pa prātam, bet izvēlējos atbildēt tā, kā liek mana sirds. :D :D :D Cik mīļi. :D :D :D
.
Bet kaķa lāsti debesīs nekāpj. :-P

nerātnā, kāda vēl sirds, tur es jautāju jā vai nē, bet tu neko neatbildēji, tava filozofija ved uz to, ka jā. :D

macaw
Plikai prāta atbildei tiešām būtu tikai Jā vai Nē opcija. ;) Tas ir strupceļš, kas ved nekur - izmisumā. Tas ir ārkārtīgi ierobežojoši. Mokoši. Un neauglīgi.
.
Sirdij gan vienmēr ir bezgalīgi daudz radošu risinājumu jebkuram jautājumam. (l) :) Un tas dara brīvu. ;)

Just stop it. Es par konkrēto lietu gribēju parunāt.

Ļoti piekrītu nerātnā, jo graužas dziļāk notikumu saknē. Daudziem tiešām ir problēmas ar atbildības uzņemšanos. Ļoti daudz piemēru kā sieviete gaužas, ka vīrietis viņu sit vai krāpj, bet pati neko lietas labā nedara. Šādi paiet gadi un viņa sāk apkārtējiem sūkstīties par faktu, bet jautājums - kāpēc viņa neaizgāja no vīrieša pēc pirmā pāridarījuma? Sanāk, ka viņa ir pelnījusi, ko saņem. Viņa nav gatava atvadīties no šiem procesiem. Tādā veidā tā kļūst par viņas problēmu, kuru ir smieklīgi uzvelt vīrietiem, jo pati ļaujas šādai rīcībai.

Man šķiet tu savās domās esi kaut kur par tālu aizpeldējusi.

Man šķiet, ka nerātnā ir domājošs cilvēks, kura saprot lietu sakarības, bet citiem ir problēmas savu smadzeni pakustināt. :D

O, tencinu, Breivik. :)
.
macaw
Runāju jau arī par konkrēto lietu, bet, kā iepriekš minēja Breivik, graužos dziļāk un meklēju risinājumu, ne apstājos pie neauglīgas un neko neizsakošas vainīgā sodīšanas. ;)

Breivik, es nerunāju par to, ka zina, bet turpina palikt kopā, piemēram. Bet par filozofiju, ja nokrāpj, tad biji pelnījusi! Un man nav nekādas problēmas kustināt smadzenes, kāpēc lietai ir jāizgudro savā galvā kaut kādi apstākļi, par kuriem es nejautāju un tad jāsecina, ka es nedomāju?

Man šis kādreiz bija ''aktuāli''. Es nedomāju, ka vienmēr ir vaina abos un vienmēr visu, kuru krāpj, zina. Uz sevi es to nekad nevarētu attiecināt no piedzīvotā. Ja kāds man pateiktu, ka zemapziņā es slēpu, ka mani nokrāpa, piemēram, es cirstu pretī. Tās ir tik infantilas mocekļu domas vai kas. Graušanos saknē neredzu, bet tikai vienu piemēra apspēlēšanu un domāšanu diezgan pretēji - šauri un taisni, jo pieredze rāda gluži ko citu, vismaz man redzētajos gadījumos. Es nesodīju vainīgo tādā ziņā, ka attiecībās viss nebija kārtībā tikai viena cilvēka dēļ, bet krāpšanu izvēlējās un attiecīgi mērķtiecīgi to izdarīja viens, jo tas negadās tā, ups, satikos un iebāzos. Tu pats par sevi vari būt lielisks cilvēks, nedarīt ļaunu nevienam, rūpēties par otru, bet, ja viņš ir tāds vējagrābslis, kuram mute atveras tikai nodarbojoties ar to ar citu gultā, ne sarunai, sajūtu izklāstīšanai, jo jaunas lietas sagribējās vai trauki ne tā vienmēr salikti, tad viņš ir jāklis.

taureniss, tevi piekrāpa vai pazīstamo?

Es nepiekrītu konkrētai domai, ka nokrāptais ir tikap vainīgs kā krāpējs. Teiksim tā - ne vienmēr. Lai gan cilvēki attiecībās ir kā tandēmā, tomēr viņi nav siāmas dvīņi. Katra vairāk vai mazāk tomēr ir un paliek kā atsevišķa personība ar saviem tarakāniem. Ja vienam ir krāpēja tarakāns kaut kur dziļi noslēpies, nenozīmē, ka otra tarakāni par to ir atbildīgi. Par pašu krāpšanas faktu ir atbildīgs tikai pats krāpējs. Kas attiecas uz to, kā otra puse rīkojas, kad uzzina par krāpšanas faktu - tas jau ir cits jautājums. Taču atkal jau ne vienmēr krāpšana tiek atklāta un arī šeit ne vienmēr vainīga otras puses nevēlēšanās redzēt patiesību. Nokrāpt var arī tā, ka to nepamanīs un neuzzinās.

Neons, precīzi, ko tādu līdzīgu gribēju pateikt. :-)

macaw, mēs un arī tu runājām gan par ilglaicīgu krāpšanu. nerātnā taču runāja par vairākkārtēju pasākumu.
nerātnā:

Šādos gadījumos roka roku ļoti labi mazgā, un viņi ir absolūti piemēroti viens otram, kamēr spēlē šo 'ak, es nabadziņš' spēlīti. Kuram pirmajam apniks un vēlēsies ko citu, tas arī aizies no šīm attiecībām, bet palicējs atradīs jaunu biedru, kas būs ar mieru spēlēt veco labo krāpēju-apkrāpto spēlīti.

macaw:

Ja nerunā, izvēlas krāpt, tad tas piekrāptais nevar ielīst otra galvā, domās un zināt, kas nu viņam tagad ir prātā saslēdzies, kas viņam nepatīk vai pietrūkst. Krāpšana ir solis uz beigām, uz necieņu pret otru, ne rādītājs, ka otrs neaizdomājās, ko man tagad vajadzēja un momentā man nevarēja to dot. Piekrāptais nespēlē nekādu spēli - kaut vai viņas partneris maksā kādai mīļākai, sanāk, piekrāptai patīk šī spēle? Tā nav nekāda piemērotība viens otram, tā ir acīs spēlēšana kā vienam cilvēkam, bet patiesībā būt citam, ko nerādīt esošajam partnerim.

Un šeit tu pēkšņi visu pārvērt par vienreizēju pasākumu. Sarunā piedalās vismaz divi, nevajag grozīt apspriežamo tematu kā pašai ērtāk.
macaw:

Sanāk, ja piekrāpj kādu, viņš pats vien ir vainīgs?

Breivik, es nekur neesmu runājusi par to, ka krāpšana ir gadiem, daudz reizes!

Un mani jautājumi un teksti bija par to - ja aiziet pa kreisi, tātad pati biju vainīga un ja aiziet pa kreisi, es izvēlējos neredzēt un nepamanīt. Kādas vēl krāpēju attiecības?

Un biju pelnījusi, ka nokrāpj. Šie bija jautājumi, ko apspriedu.

Ja runa bija par ilgstošu krāpšanu - tad piekrītu. Ja par vienreizēju pasākumu - tad jau izteicos agrāk.