Kā jūs uztverat savu darbu?

TokyoDream, man jau šķiet,ka 3 pat bija tie gadi, kad kaut kam jāmainās. Karjeriste galīgi neesmu,bet mani reāli kaunina apkārtējie.

5 gadi esot tas slieksnis, kad gan morāli, gan fiziski ir vēlme pēc pārmaiņām darbā vai darba maiņas kā tādas.

Es esmu dzirdējusi par 7 gadiem, kad vajadzētu kaut ko mainīt. Bezjēdzīgu vienu un to pašu amatu mainīšanu, ja viss apmierina un alga ir +/- vienāda gan neatbalstu.

Karjeriste galīgi neesmu,bet mani reāli kaunina apkārtējie.

Tikai ar to, ka tu nevēlies vēl darbu mainīt?

Maité neiet jau runa par to, ka apmierina. Bet es pati esmu novērojusi sev cilvēkus apkārt un, tomēr pienāk tas brīdis (pēc 3, 5, 7 gadi, kā kuram), kad nāk tas lūziens un gribas to darbu mainīt un tur neapturēs ne alga, ne paaugstinājums, jo vienkārši gribas pārmaiņas.

Regulāri ir komentāri manā virzienā,cik tad ilgi strādāsi te,vai tad līdz mūža galam? Jautājumi, kādā nozarē gribu savu biznesu. emmmm ..es īsti negribu savu biznesu. Tad es jūtos kā lūzere,kas pēc mūsdienu standartiem tā arī ir. Bet ko tad man darīt? Mākslīgi likt sev gribēt būt par biznesmeni? Darbs man ir tikai ienākumu avots.

Standby tādiem vienkārši jāliek ignors.
Es arī neesmu gatava domāt par biznesu un tuvākos 10-15 gadus noteikti negribēšu. Bet tas noteikti nepataisa mūs par lūzerēm :D
Vienkārši pašai jāizvērtē ko vēlies un tad jārīkojas neatkarīgi no tā vai izdomā mainīt darbu, vai palikt turpat un cīnīties uz priekšu :)

TokyoDream, es novēroju, ka tas lūzuma brīdis pienāk tad, kad apstākļi ir mainījušies, piemēram, vadība, kolēģi, uzņēmuma darba kārtība, kaut vai netiek izrādīta elementāra cieņa pret darbinieku, nav solītās izaugsmes. Tad arī darbu maina.

Maité protams, man šis lūzuma punkts pienāca pēc 3 gadiem. Es pat īsti nezinu no kā atkarīgs tas periods. Laikam tiešām tīri no apstākļiem.

un jaatceras visi nevar veidot savu biznesu nav tam raditi. Un laikam jau paldies dievam, kadam ir ari jastrada

TokyoDream, es arī strādāju esošajā darbā 5 mēnešus un esmu līdzīgā situācijā :) Ja gribi, varam uzsist klaču privāti :)

TokyoDream, tas ir individuāli. Man galējais lūzuma punkts pienāca tad, kad beidzās elementāras cieņas izpausmes (piemēram, pateikts paldies, atbilde par to, ka sūtītais ir saņemts utt.), kuras ir raksturīgas uzņēmumā.

Maité lasot tavus ierakstus ikdienas beztēmās, es jau sen sapratu, ka nošautos tavā vietā. Kur tā pacietība vispār ko tādu izturēt? Es sen jau būtu aizgājusi.

TokyoDream, kad es sāku strādāt, viss bija ideāli. Pacietība izturēt bija, jo gribēju normālu pieredzi, mans mērķis bija x gadi, to arī sasniedzu.

Mans darbs ir gan hobijs, gan ienakumu avots, gan sirdslieta.
Pedejos 5 gadus esmu tik daudz ieguldijusi gan sevi, gan darba un tagad beidzot varu uzelpot. Esmu atbildiga pret saviem pienakumiem, sanemu pietiekami, bet virstundas stradat vairs nav vajadzibas, tagad ari citas prioritates un karjera ir sasniegts tas punkts, kad darbu var palikt malina, kaut gan.. darbs vel aizvien sagada prieku!

un jaatceras visi nevar veidot savu biznesu nav tam raditi. Un laikam jau paldies dievam, kadam ir ari jastrada

Jo biznesmeņi neko nedara. :D

Arzemes cilvekiek ir stabilitate, LV tadas butiba nav. Liela dala dzivo stresa. vakar tu esi zirga rita bomzis,ka lai savelk galus un etc. Turklat LV dzives princips-Nav svarigi ka slikti iet, galvenais lai no malas izskatas labi!

Tā ir tā retā reizi, kad nākas piekrist rīdzinieces teiktajam. Ar stabilitāti mums tiešām ir tā pašvaki.

šajā darbā pat kāju no ofisa dienas laikā nevar spert (izņemot pusdienas). Liekas tik muļķīgi nosprostot darbinieku

Nuuu, darbā tipo vispār ir jāstrādā, nevis jāvazājās apkārt.

Vispār es labprāt noskaidrotu no likuma viedokļa-vai man varētu pārmest, ja brīvajā laikā neesmu sasniedzama.

Ja darba devējs grib, lai Tu esi sasniedzama brīvajā laikā, tad tas arī skaitīsies kā darbs un Tev par to ir jāmaksā. Ja darba devējs grib vienkārši lai Tu esi pieejama, bet maksāt negrib, tad tas nav likumīgi.
---

Ar to variantu, ka 17.00 izslēdz datoru, pieceļas un iet mājās ir tā - jā, darba likumā tas ir noteikts un tev ir tiesības tā darīt, bet neceri, ka tev darba devējs dos baigos paaugstinājumus, piedāvās labākos un izdevīgākos projektus, piedāvās "siltāku" vietiņu, rakstīs labu rekomendācijas vēstuli vai ieteiks citas nodaļas vadītājam. Ja tu gribi tādu nosacīti "ekstru" kā ātrāku virzību pa karjeras kāpnēm, lielāku algu, foršāku klientu vai drīzu pāriešanu uz citu nodaļu, kur ir vieglāki darba apstākļi vai labāks kolektīvs - ir arī no savas puses jāpacenšas un jābūt pretimnākošākam.

Pilnīgi piekrītu šim.
Un esmu lielā neizpratnē par šo:

datora izslēgšana 17:30 netraucē kāpt pa karjeras kāpnēm, ja cilvēks sevi pierāda. Tiešām ir tādas kompānijas, kur sava līgumā noteiktā darba laika ievērošana nav traucēklis "virzībai".

Arī es plānoju iet tik augstu un tālu, lai pelnītu pietiekoši iztikai, atpūtai, apģērbam un dzīvesvietai
Taču pārlieku iegrimt darbā un kļūt par darbaholiķi gan negribētu.

Visu cieņu, bet dažreiz lasot Cosmo rodas iespaids it kā lasu 10 gadīgu bērnu tekstus, jo rodas iespaids ka cilvēki nezina ne to, kurā valstī dzīvojam, ne to kādi šajā valstī ir rakstītie un nerakstītie noteikumi. Jau sen ir pagājuši tie laiki, kad cilvēks varēja iegūt augstāko, strādāt no 9.00 līdz 18.00 un saņemt labu algu, jo tagad jau katram otrajam diploms ir kabatā. Mēs visi dzīvojam kapitālismā un tātad konkurējam par savām darba vietām, tagad darbojas "džungļu likums". Piemēram, darba devējam ir darbinieks X un darbinieks Y. Gan darbiniekam X, gan darbiniekam Y ir vienādi augstākā izglītība, viņi abi strādā no 9.00 līdz 18.00, bet darbinieks X šad tad paliek mazliet ilgāk darbā vai mājās vakarā padrukā kādu dokumentu, neatsakās piestrādāt kādā brīvdienā, tad tieši viņš arī dabūs tos labākos projektus, paaugstinājumu, lielāku algu un perspektīvu, jo uz Y darbinieka fona viņš izskatīsies produktīvāks, uzņēmīgāks, atbildīgāks un vairāk ieinteresēts darbā.
Tāpēc frāze

datora izslēgšana 17:30 netraucē kāpt pa karjeras kāpnēm

izbrīna. Datora izslēgšana 17:30 pārsvarā automātiski izslēdz arī karjeras iespējas, kādam tas var patikt, kādam nepatikt, bet uz doto brīdi mums ir tādi spēles noteikumi un tos ir jāņem vērā.

Ilgi uzskatīju savu darbu par hobiju, strādāju savā izvēlētajā profesijā, kas sirdij ir ļoti tuva. Bet pienāca laiks, kad sapratu, ka vienmuļais, nemainīgais darbs sāk apnikt. Kamēr nesāku izjust nepatiku pret darbu, ko daru, nolēmu aiziet un atpūsties. Tagad ir atpūtas periods, bet vēlāk tad jau redzēs.. meklēšu darbu šajā pašā sfērā vai pavisam citā jomā.

xanax mana pieredze rāda pavisam ko citu par paaugstinājuma iespējām.
Ne vienmēr palikšana pēc darba nozīmē ko labu. Dažreiz tas norāda uz to, ka darbinieks nespēj savu laiku sadalīt tā, lai darbs tiktu izdarīts laikā un tur jau nu darbinieks pats ir vainīgs, ka viņam jāsēž ilgāk par noteikto darba laiku. Tā kā uz visiem šo nevar attiecināt.

Xanax, es turpināšu bērnišķīgi strādāt starptautiskā korporācijā un pelnīt savu bērnišķīgo algu, kamēr tu vari palikt pie sava viedokļa, labi? :)
Es tiešām sev apkārt neredzu nevienu, kam bezmaksas strādāšana līdz 9 vakarā būtu atmaksājusies ar jebkādiem bonusiem. Cilvēki, kas māk menedžēt savu un citu laiku, gan ir tikuši ļoti tālu.

Datora izslēgšana 17:30 pārsvarā automātiski izslēdz arī karjeras iespējas, kādam tas var patikt, kādam nepatikt.

xanax, tā nu gan nav. Es varu nosaukt neskaitāmus piemērus, kas parādīs pretējo. Problēmas rodas tad, kad viena no pusēm vai abas negrib/neprot plānot savu un citu laiku.