Karjeras labā daudz esmu ziedojusi - gan nervu izteiksmē, gan materiālajā, gan laika ziņā. Pašā sākumā ar vienu koferi atbraucu uz svešu valsti, pilnīgi atšķirīgu studiju sistēmu, dzīvoju mazā skapja stila istabiņā, visu laiku dzīvoju neziņā, vai vispār viss izdosies.
Tā kā karjeru veidoju ārpus Latvijas akadēmiskajā vidē, te to izdarīt ir grūti. Lai dabūtu lektora amatu, jābūt pabeigtam doktoram, publikācijām, dalībai konferencēs, darba pieredzei studentu apmācībā. Pavisam drīz uzsākšu studentu apmācības posmu, būs jāsavieno ar pašai savu akadēmisko izpēti, noteikti nebūs viegli.
Tomēr uzskatu, ka tas ir tā vērts. Pirmkārt, te jau pieminēti argumenti par darba laiku - galīgi negribētu darba laiku, kad jātup ofisā noteiktas stundas, vai vēl sliktāk - jātup tur noteiktas stundas un vēl 5 stundas pa virsu. Otrkārt, gribu sev dzīvē normālu līmeni, negribu, ka katru mēnesi jāskaita kapeikas, gribu atļauties braukt labos ceļojumos, negribu taupīt naudu un kvalitatīvu pārtiku, apģērbu, skaistumkopšanas pakalpojumiem un veselības aprūpi. Tā kā neesmu piedzimusi miljonāru ģimenē, tad nākas vien pašai pielikt pūles.