Darbā iepazinu vairākus cilvēkus, kam aptaukošanās dēļ (ĶMI visiem ap 32-37) ir nokārtota invaliditāte, lai viņi saņemtu aprūpes personāla palīdzību, jo viņi nevar sev nomazgāt muguru un intīmo zonu, jo nu nestiepjas rociņas tik tālu pāri tauku krokām. Bet attieksme ta kāda!!! Šis "mīli sevi, kāds esi" kults ir idejiski labs, bet šo cilvēku attieksme pret sevi ir fascinējoša - viņi vispār neuztver to kā problēmu. Un tas, ka viņi paši sevi nevar nomazgāt, viņuprāt, ir normāli. Par to, ka rītā-dienā-vakarā jārij pa vismaz 6-7 tabletēm reizē, jo resnuma dēļ ir visu orgānu sistēmu traucējumi, arī nekas, galvenais, ka "mīl sevi" un nekas jau nekaiš. Ļoti skaidri redzamas visiem šiem cilvēkiem kopīgas uzvedības tendences un domāšanas stils. No pieredzes ar šādiem cilvēkiem, uzskatu, ka ilgstoša dzīvošana šādā ķermenī, tik ļoti fiziski ierebožoti tauku apjoma dēļ, nopietni izmaina cilvēka psihi.
*
Tas tā, atkāpe no tēmas, kad jau ir šāda diskusija panesās teorētiski anonīmā forumā.