tievās neskatieties

BananaGod +++
tieši tā. Attaisnojums, attaisnojuma galā, bez satura.

Jā, man arī garšo bulciņas, cepti kartupelīši, burgerīši ieskrietuvēs u.c. neveselīgi ēdieni. Izmetu no ikdienas ēdienkartes bulciņas un burgerīšus - voilā: mīnus 3kg uz neatgriešanos.
Pieļauju domu, ka, ja apaļīgās izmestu no savas ēdienkartes kaut trešdaļu no neveselīgās pārtikas, daži kg nokristu un neatgrieztos.
Šis, protams, ir mans subjektīvais viedoklis. Ar varu nevienam bulciņas un čipšus nost neņemšu un sejā nebāzīšu ''oooj, tu esi resna, izmet to čipšu paku ārā''. Galu galā, ja pats neko negrib mainīt, apkārtējie arī neko daudz nepalīdzēs.

Domāju, ka, piemēram, viņas ēdot savas bulkas jūtas daudz labāk nekā meitenes, kuras dzīvo uz griķiem un ūdens.

Nepiekrītu. Ja man negaršo saldumi, ļoti garšo cēzara salāti, piemēram, bieži tos ēdu, sanāk, ka jūtos daudz sliktāk, jo ''nenoraujos'' un dzīvoju ierobežojot sevi? Kāpēc jābrauc kaut kādās galējībās? Ne nopietna anoreksija, ne bulīmija, ne daudz kas cits - nav norma! Var arī mīlēt sevi pie 30 kg svara un sirds laimē ietrīsēties, ieraugot griķus, ja baigi tie garšo, bet tas arī nebūs normāli un varēs stāstīt, cik ļoti sevi mīl un cik veselībai pagaidām problēmu nav. Un kāpēc gan tievos var apsaukt un viņiem jābūt par to priecīgiem, bet, ja apaļīgākus, tad gan ne, kaut kādi dubultie standarti sanāk.

Ir tāda subkultūra feeders jeb "hroniskie indētāji", kuras pārstāvji speciāli baro savus partnerus ar n-tajiem ēdieniem bez apstājas līdz tādai stadijai, ka partneri nevar pat no vietas izkustēties, bet, redz, tiem barotājiem tas ir kā fetišs- viņus "pievelk" cilvēki ar anormālu lieko svaru, tādēļ baro savus partnerus par spīti visām veselības problēmām, kas rodas aptaukošanās dēļ, un ir laimīgi. Ja situācijā, kad cilvēkam ir aptaukošanās un viņš savu veselības stāvokli necenšas uzlabot, aizbildinoties ar to, ka viņam tāpat esot labi un ka viņš sevi tāpat mīlot, var teikt, ka tas ir pilnīgi adekvāti, tad jau arī hronisko indētāju fetišs, kas viņu partnerus pamazām noved kapā, ir uzskatāms par adekvātu, jo tie hroniskie indētāji taču esot laimīgi un savus partnerus mīlot. Taču abās situācijās, manuprāt, no adekvātas sevis/partnera mīlēšanas ir patālu.

Nu viņas doma noteikti bija, ka jūtas labāk nemokoties un sevi neierobežojot. Bet pat ja man garšo bulkas un kas tik nē, tāpat labāk jūtos kad esmu ieturējusies un ēdusi veselīgi un netrekni. Gan kuņģim labāk, pašsajūta labāka un nav riepas. Noēsties, jo garšo manā skatījumā nav tā vērts un kad ir tādi periodi dzīvē, jūtos tikai sliktāk, visādās ziņās

Man nepatīk tas ,ka viņas visu laiku viena otrai atgādināja - mēs esam skaistas ,jā ,mēs esam sievietes ,jā. Tā it kā viņas viena otru mierinātu . Visas ir daudz maz okey pēc svara un izskata,bet tā make up blogere ,atļaušos tomēr pateikta ,ka tur svars ir krietni par daudz ,un man nav patīkami skatīties uz make up vlogu,kur man priekšā ir meitene ar diviem zodiem . Skan briesmīgi ,bet tomēr tā jau ir izlaidība,pēc 30 gadiem varēs mocīties ar mugurkaula deformācijām ,sirds mazspēju ,arterialo hipertensiju un otra tipa cukura diabētu .

Un tiešām ,tievas meitenes ir diezgan jaukas un saprotošas,bet resnas ir riebīgas ,izsaka nejaukus komentārus ,ņirgājas un aizskar citus ,tikai tāpēc ,lai cilvēks jūtas slikti un viņas var uzaudzēt savu ego

NightSky
Nu jā, ja arī garšo, redzi, ka tik ļoti tas ietekmē, tad neturpinātu ēst laikam vai samazinātu un skatītos, kā sports vai citu produktu sabalansēšana strādā.

Es negribu nevienu apvainot,bet bieži vien cilvēki ar lieko svaru vairāk par 100 kg,diemžēl ož,jo krokas sasvīst un sāk smakot, tāpēc,jā,ja man ilgāku laiku nākas pavadīt kopā ar tādu cilvēku,mani tas traucē :( un tā ir pataloģija,sakiet,ko gribat!

Traki, ka ir tik indīgi cilvēki "abās frontēs". Ko es esmu manījusi - visbiežāk komentārus par tievajām/normālajām (sauciet kā gribat), acīs izsaka cilvēki gados, ar visiem komentāriem par ēšanu/neēšanu/sportošanu, savukārt par cilvēkiem ar lieko svaru/virssvaru/resnajām utt komentārus izsaka tieši aiz muguras. Pa lielam man šķiet, ka lielākās problēmas ir tieši tiem, kas par kko šausminās.. kā tā var, kā tā var, es jau nu tā nevarētu/nedarītu u.c. Savā mūžā esmu sastapusies ar pietiekami daudz cilvēkiem, lai secinātu, ka ne jau apkārtmēri nosaka to, kāds cilvēks ir..

Par to sēdēšanu priekšā - skaidrs, ka tāda apaļāka dāma aizņem lielāku sēdvietu, līdz ar to, ja viņa sēž priekšā, aizmugurē sēdošajiem ir lielāka iespēja nesēdēt iespiestiem. Apaļās var apvainoties vai neapvainoties, bet, ja cilvēks aizņem nevis standarta vietu, bet pusotru, tad blakussēdētājam īpaši ērti nav, it īpaši karstā laikā... Starp citu, atceros no laikiem, kad daudz lietoju sabiedrisko transportu laukos, tad viens tāds drukns onka vienmēr pirka divas biļetes un sēdēja pa diviem sēdekļiem uzreiz - manuprāt, godīgi.

Adventi, es gan priekš sevis esmu sapratusi to, ka labāk paciešu +3kg nekā ierobežoju sevi ar ēdiena izvēli. :)

Paskatījos pirmās 6 min... Izbrīnīja stilistes teikums, ka viņai neesot laika gadsimtu domāt ko uzvilkt un kā izskatīties. Un to saka stiliste? Viņai vesels gadsimts ir par to jādomā? Man kaut kā vienmēr likās, ka jau nu kurš, bet stilists ātri var piemeklēt atbilstošo un labāko kā sev, tā citiem. Nu nav tur jāpavada pusdienas domājot kādas kurpes ar ko saskaņojas... (t) Nevīžība izskatā nav kompliments un runā par nekompetenci.

Tāpat arī frāze, kur viņa bija pārliecināta, ka ir labāka par citām kandidātēm - kā? Viņai tika iesniegti visi CV uz izskatīšanu?... Absurds.

petunijayyy, es neierobežoju sevi, vienkārši esmu mainījusi savu ēdienkarti. Ja agrāk no rīta līdz vakaram varēju ēst bulciņas, čipšus, roltonus un vēl visādu drazu, tad tagad tomēr piedomāju pie tā, kas būtu veselīgāk un organismam derīgāk.
Neesmu es nekad bijusi apaļīga vai kaut ar vienu lieku kilogramu, vienkārši kopš pārstāju ēst gaļu pamanīju, ka svari rādīja par 2kg mazāk + kad nestūmu sevī tonnām fast fooda, pazuda vēl daži kilogrami. Dažas bulciņas ik pa laikam nekaitē ne man, ne citiem, cita lieta ir tad, ja šāda tipa ēdieni ir galvenais uzturs. :)
Un, nē, es neuzskatu sevi par labāku, jo esmu tieva, tādēļ neskatos uz citiem no augšas. Man svarīgāk par cilvēka izskatu un viņa svaru ir tas, kāda ir cilvēka attieksme. :)

Lai saka , ko grib , slavē sevi un visādi ceļ savu pašapziņu , bet tas ir viens liels pašapmāns . Ne izskatās glīti , ne es arī ticu , ka dzīvot ar tādu lieko svaru ir gana komfortabli . Drēbes normāli nenopirkt , sabiedriskajā aizņem pusotru vietu , un galvenais tas jau viss atspēlēsies ilgtermiņā . Un neticu , ka viņām nav veselības problēmu , tādām bieži ir tieši hormonālas dabas traucējumi pa sieviešu līniju , neregulāras MR , PCOS , akne , pastiprināta svīšana utt . . Tas , ka tur cukurs kārtībā vai uzturvielas un vitamīni normās , nenozīmē kā viss cits ir normā . Lai taču uztaisa vēdera dobuma sonogrāfiju , varu derēt , ka atklāsies , ka arī iekšējie orgāni jau sāk taukos peldēt , kas nozīmē problēmas ar aknām , aizkuņģa dziedzeri , žultspūsli utt .
.
Tajā pašā laikā nav normāla arī otra galējība , wannabe anoreksiķes , kuras mūždien sēž uz diētām , badojas un sauc sevi par sazin kādiem auguma etaloniem .

Tā taču ir milzīga slodze uz locītavām. Bet, ja godīgi, man vienalga. Ja pašas nedomā ar galvu, tā nav mana problēma.

Noskatījos video - manuprāt, piecas dažāda rakstura dāmas neformāli apspriež sabiedrības attieksmi pret sievietēm ar lieko svaru. Nemanīju, ka kāda apgalvotu, ka liekais svars ir norma vai to propagandētu. Man simpatizēja grāmatvede. Patika arī Ernestīnes teiktais par to, ka viņa redz cilvēku/personību, nevis svaru - lielu vai mazu (vai kaut kā tā).
Man liekas, ka Salceviča uztver diezgan saasināti pārāk daudz situāciju (piem., par priekšējās vietas došanu - es bieži piedāvāju citiem sēdēt priekšā, ja man prasa, jo parasti tā ir tāda iemīļota vieta un ir daudz cilvēki, kuriem ir slīka dūša, sēžot aizmugurē), kā arī, kā viņa var zināt, ko kāds domā, skatoties uz viņu. Bet nu, no otras puses, varbūt es arī sāktu skatīties ar aizdomām uz visu, ja regulāri kāds prašņātu par manu veselību vai komentētu manu svaru.
Sarunas vadītāja gan varēja izvairīties no "mēs esam īstas sievietes" komentāra, jo tiešām sanāk mazliet divkosīgi.
Tīri personīgi - vismaz Internetā lasot komentārus, dažreiz tiešām liekas, ka sievietes "lielākais noziegums" ir pieņemšanās svarā.

Man liekas, ka Salceviča uztver diezgan saasināti pārāk daudz situāciju

+++
Ļoti simpatizē Ernestines domas :)
Piekritu tam, ka biezi vien tiek ļoti ķidāts tieši sieviešu izskats..
Par veselību.. virs svars tomēr ir riska grupa dažādām kaitēm.. pieļauju, ka tāpēc arī tuvinieki mēdz satraukties..
.
Es ļoti daudz komentārus un pārmetumus saņemu kad nometu svaru.. tas bija diezgan traucējoši :)

Es arī cenšos nevērtēt cilvēkus pēc to izskata, svara, bet, ja šis svars ir tiešām nu loti liels, tad ir kā ir. Tas tomēr ietekmē tavu veselību. Sevi mīlēt ir lieliski, bet ta sevis mīlēšana tieši nozīmē sekot tam ko un cik tu ēd, rūpēties par savu kermeni un veselibu. Ēst bulkas katru dienu man neiet kopā ar sevis mīlēšanu. Ernestīne man patīk, lasu vinas blogu un loti laipnas un gudras dāmas iespaidu atstāj.