Es runāju kā cilvēks, kurš bakalaura studiju laikā nestrādāja. No vienas puses, pēc studiju beigām intervijās bija jautājumi, kāpēc netika strādāts un līdz ar to arī attieksme bija sliktāka. No otras puses, es nesaprotu, kāpēc. Studēšana ir pilna laika darbs, studijas ir katru dienu no rīta līdz vakara (protams, ar brīvu laiku starp lekciju, bet doma bija, ka lekcijas ir izmētātas pa visu dienu), ja gribi nodoties ar sirdi studijām, papildus ir daudz jāmācās pašam ārpus lekcijām. Kā to var savienot ar darbu savā jomā? Es nerunāju par kafejnīcu utt darbiem, kas man vispār šķiet bezvērtīgi. Man šķiet, ka ir jauki, ja cilvēks spējis apvienot studiju ar darbu savā jomā, bet tai nav jābūt prasībai, kā to daudzi mūsdienās uzliek. Esmu redzējusi tos sludinājumus no sērijas "var būt pēdējo kursu students. Darba pieredze - vismaz 3 gadi".
Te es, protams, runāju par cilvēkiem, kuri var atļauties nestrādāt.
Un ja rauties tikai raušanās pēc.. Es laikam esmu tālu no karjeristes, jo nesaprotu, kāpēc viss tā jāpārkārto savai karjeras dzīvei. Vai tad negribas ārpus studijām arī atpūsties vai nodarboties ar citiem hobijiem?
Par maģistriem cita runa.