Tā aizdomājos par tādu mazu nevērīgu sīkumu,bet tomēr:-D. Kā Jūs uzrunājat savu otro pusīšu vecākus(mammu,tēti)? Vienkārši paša attiecību sākumā vēl nezināju kā uzrunāt,tad sāku uz Jūs, bet sāku domāt vai 7gadu pazīšanās nav gana ilga,lai beigtu Jūsot? Taču problēma ir tā,ka man šķiet,ka saukt vārdā būs no manas puses takā familjāri .:-D.
Nu tu nēsā zem sirds viņu mazbērniņu, tomēr domāju, ka ir normāli, ja uzrunāsi vārdā un būsi familiāra :D Sākumā drauga mammu uz Jūs uzrunāju, tagad jau ilgāku laiku kļuvusi man ļoti tuva, kā otrā mamma, tā kā nedomājot saucu vārdā. Sākumā gan jutos dīvaini :D
Vīrs jau pašā sākumā uzstāja, lai viņa vecākus uzrunāju uz "Jūs", tad nu tā arī daru, kaut jau sen esam saradojušies un mazbērni jau ir. Man tas netraucē.
Iespiedies atmiņā no attiecību pašiem pirmsākumiem:-D,ka draugs reiz bija teicis,ks viņa mammai ļoti nepatīk,ka viņu sauc par тетка Anna( vārds izdomāts)viņa teica ka tas vārds тетка liek justies vecai:-D,bet drauga brāļa bijusī meitene tā viņu uzrunāja:-D.
Man atkal šķiet dīvaini, ja vecāki tiek uzrunāti uz "Jūs", bet tad piedzimst mazbērns un pēkšņu "Tu". Tipa - statuss mazbērnu dēļ tiek pazemināts un cieņas pret vecākiem mazāk, jo, redz, mazbērns parādījies?... Kaut kā neloģiski...
Vīra vecākus uzrunāju uz jūs. Man nemaz neprasās citādi, mēs neesam draugi, klasesbiedri vai vēl kaut kas, turklāt viņi ir vecāki par mani, es viņus cienu, tāpēc arī šķiet loģiski uzrunāt uz jūs. Es arī neuzrunāju tikai vārdā. Mans vīrs ar maniem vecākiem ir tuvākās un familiārākās attiecībās, bet tik un tā manus vecākus uzrunā uz jūs.
Uzrunāju uz tu vai saucu vārdā vai vārda saīsinājumā. Cik atceros vienmēr tā ir bijis. Mums ļoti familiāras attiecības, vasarā brīvdienas bieži pavadam kopā, jo vīra omīte dzīvo Jūrmalā, tad visas labās brīvdienas tur pavadam visi kopā! Vīra tev vienmēr mani sauc Elinčik!
Ierosinājumam pāriet uz TU ir jānāk no vecākiem! Šis nav tas gadījums, kad pēc savas iniciatīvas tutināt. Zinu krievu ģimeni, kur visi pieaugušie "ciltstsmāti" uzrunā uz jūs, arī pašas bērni.
Vārdā. Tagad jau pat dažreiz "mamma" un "tētis" izsprūk, bet man ar viņiem ir tuvākas attiecības kā ar pašas vecākiem. Visās attiecībās vienmēr esmu sākusi ar "Jūs" līdz brīdim, kad viņi lūdz pāriet uz "tu", kas parasti gan bija jau diez gan ātri. Man, ja godīgi, mazliet dīvaini liktos, ja viņa vecāki gribētu tuvas un siltas attiecības, bet lai es turpinu "Jūsot".
draugs manu mammu/tēti uzrunā uz ''tu'' un sauc vārdā es ar viņa senčiem praktiski nesazinos, bet ja vajadzētu, tad arī uzrunātu vnk vārdā un uz ''tu''
Es, piemēram, īpaši nesaistu cieņas daudzumu ar uzrunas formu. Drīzāk - nepazīstamākus cilvēkus uzrunāju uz jūs, pazīstamākus - uz tu. Tālāk jau atkarīgs, cik otrās pusītes vecāki ir tuvi, manuprāt.
4227
