Dzīvnieki no patversmes

Problēma varbūt arī tajā, ka pirmos pāris gadus suns nebija saticis nevienu mazu bērnu.

Nu labrīt, protams, ka tā arī ir problēma! :-D Suņa audzināšanā ietilpst arī suņa socializēšana ar dažādiem cilvēkiem, piemēram, mums nav bērnu, bet suni jau no kādu 3 mēnešu vecuma (kad visas potes bija kārtībā) maksimāli cenšamies ņemt līdzi uz vietām, kur ir mazi bērni, vēlams - vairumā, lai suns pierod pie tā, ka kāds viņu arī pabaksta vai neveiklāk paglauda. Man nav vajadzīgs suns, kas rūc, ieraugot bērnu, vai kož kājā, ja to nejauši aizskar garām ejot.

freya, otrs gadījums risināms, neteiktu gluži, ka normāla reakcija, bet tam ir iemesls. Ja arī nav redzējis bērnus, tad suns nav vainīgs.

2 pieredzes stāsti:
1) Vecāki paņēma kucīti, patversmē teica, ka meitenītei 2 gadi, aktīva, žiperīga utt. Sākumā likās aktīva, bet tā kā mājās bija vēl otrs suns jau padsmitgadnieks, tad varēja redzēt, ka kucīte tomēr ir daudz gausāka. Šķiet, ka pat pāris gadi nepagāja un kucīte nomira - vetārsts pateica, ka suns bija ļoti vecs. Nezinu, kā to vecumu nosaka, bet vai tiešām tik ļoti var kļūdīties patversmē, pasakot, ka suns 2 gadus vecs, kaut patiesībā jau padsmitgadnieks, vai tomēr tas tās apzināts gājiens, lai tikai suni kāds paņem?
2) Vecāki paņēma kucēnu - mamma ar pāris mēnešu veciem kucēniem tika atrasta skarbos apstākļos, dzīvojam zem pamestas mašīnas un nogādāta patversmē. Nu jau suns gados un viņš ir ļoti agresīvs pret mazākām būtnēm - gan bērniem, gan citiem dzīvniekiem. Esmu jau te kādreiz šo stāstījusi un saņēmusi komentārus, ka visa vaina audzināšanā, cik mēs briesmīgi cilvēki utt (tā ka varat neatkārtoties). Es tomēr palieku pie sava - piedzimšana un dzīvošana skarbos apstākļos atstāj sekas uz suņa uzvedību. Turklāt suns ir parasts jauktenis, bezšķirnes. Problēma varbūt arī tajā, ka pirmos pāris gadus suns nebija saticis nevienu mazu bērnu. Ar visiem pieaugušajiem bija ļoti draudzīgs, tāpēc vecāki bija šokā, kad pirmo reizi atbrauca ciemiņi ar mazu bērnu un suns metās bērnam virsū.
Redzot vecāku pieredzi, diez gan pārliecināta esmu, ka no patversmes suni nekad neņemšu.
:-/
Melnakakene, jūs vedāt vismaz suni pie vetārsta pārbaudīt? Riešanas iemesls var būt arī kāda slimība... Draudzenei suns (arī no patversmes) visu laiku rēja un atklājās, ka viņam ir audzējs...

Pazīstama un uzticama vetārste ieteica neņemt no Ulubeles, bet gan no Juglas patversmes vai Dzīvnieku drauga. Ulubele arī par kaķi šo to ļoti būtisku noklusēja un negribēja dot nesen taisītās analīzes. Konkrētu summu par kaķi gan neprasīja.

nevis summu, bet konkrēto suni :)

nikitinna,
gadījās ļoti nepatīkama pieredze, jo saimniece nosauca ciparu,kuru vēlas par konkrētu summu. To viņa var izdomāt uz vietas, spļaujot gaisā. Iepriekš jau bijām tu ņēmuši un zinājām, ka ziedojums jāveic un jāpalīdz ar mantām, bet par pēdējo suni paprasīja baigo ciparu, nav jau itkā žēl, jo konkrēto suni ļoti vēlējāmies.. bet rūgtuma sajūta nepalika.
kā arī tika noklusētas pāris suņa veselības problēmas (alerģijas, ēdes un citas) ar kurām cīnījāmies no pirmās līdz pēdējai suņa dzīves dienām pie mums, ieguldot vismaz pāris tūkstošus. Suns gan bija lielisks un nodzīvoja priekpilnu dzīvi pie mums 10 gadu garumā. :)

no Juglas nekad dzīvē vairs neņemtu, tur saimniece domā tikai par sava maka papildināšanu.

Khm.. jau otrais vai trešais negatīvais komentārs par Juglas patversmi.. Vari pastāstīt ko sīkāk?
Juglas patversme līdz šim ir vienīgā patversme kur esmu bijusi. Gāju staidzināt suņus kad vēl nebija vajadzīgs pirms tam speciālu lekciju noklusīties.
Nākotnē kad ņemšu suni, to noteikti ņemšu no patversmes vai no kāda facebook help sauciena. Bez variantiem.

Par patversmēm runājot, viesojos Saldus dzīvnieku patversmē, man tur ļoti patika. Liels pluss ir tas, ka tur ar suņiem strādā suņu treneris un suns saimniekam tiek atdots ar jau vismaz kaut kādām paklausības prasmēm. Tur arī darbinieki ir godīgi, ja kaut kas ir ne tā, godīgi informē par problēmām.
_______
Tas, ko jūs te runājāt par sargāšanu - ne jau visi cilvēki audzina suņus, lai tie sargā māju. (t) Es dzīvoju dzīvoklī ar dzelzs durvīm un 2 atslēgām, visu laiku esmu lieliski iztikusi bez sargsuņa, priekš kam man tagad tādu vajag? Suni audzinu par mīļsuni un mācu NEsargāt, proti, dzīvoklī neļauju riet, neļauju mesties pretī ciemiņiem, neļauju lekt virsū cilvēkiem, utt. Man ir svarīgāk, lai varu ar suni aiziet kaut kur ciemos un lai viņa nonstopā nerūc uz bērniem vai citiem dzīvniekiem, un lai nesakož kādu.

Ja izlem ņemt jau pieaugušu suni, rēķinies ar to, ka viņam jau var būt izveidojies raksturs, var būt arī kādas psihoemocionālās traumas (piemēram, baidās no bumbas, baidās no visa veida gariem priekšmetiem, utt.). Ar pieaugušu suni no patversmes jārēķinās ar pacietību. Izaudzināt/ nedaudz pāraudzināt var arī pieaugušu suni, bet tas prasa ilgāku laiku. Pluss pieauguša suņa (jaukteņa) ņemšanai - uzreiz zināsi, cik liels tas ir, lai nav pārsteigums, ka paņem kucēnu, bet izaug uz 50kg, a Tev 30m2 dzīvoklis. :-D
__
Rēķinies, ka dzīvnieki mainās, nonākot mājās. Tev patversmē var teikt, ka suns ir neaktīvs vai draudzīgs vai mierīgs, mājās var izrādīties pavisam pretējais. Uz to nevajadzētu paļauties. Es paņēmu no DzAB antisociālu kaķi, par kuru man visas kopējas teica - viņš tev klēpī nekad nesēdēs. Pēc pusgada man kaķis no klēpja neizkāpa, uz virtuvi pēc tējas es gāju ar kaķi uz pleca, citādi bļāva. Pirms pusgada paņēmu no DzAB kaķeni - ielas mežoni, noķertu sterilizācijas programmas ietvaros, paredzētu laišanai atpakaļ, jo mežone. Tagad no rītiem kāpj man virsū un murrā, vakaros lien klēpī un murrā.
__
Mums suņu parkā viens puisis paņēma suni no patversmes, kur suns bija nodzīvojis 5 gadus. Īstenībā, ņemot vērā to, cik tas džeks ir paviršs un pofigistisks (ar suni vispār nedarbojas), tas suns ir perfekts. Nosvērts, absolūti miermīlīgs, nevienam nedara pāri, miera iemiesojums. Atšķirībā no vairuma jaunuļu, kuri no 2 mēn. vecuma auguši mīlošās ģimenēs un ir mazi teroristi.

manai ģimenei ir bijuši vairāki suņi un kaķi no patversmes. atkarībā arī kāda patversme- no Juglas nekad dzīvē vairs neņemtu, tur saimniece domā tikai par sava maka papildināšanu. Turpretī Tukumā ir ļoti patīkami un izpalīdzīgi cilvēki! :)
jāzina, ko vēlies, tiešām saprast savas prasības un vēlmes un tad tik uz priekšu. :)

Liels paldies par stāstiem un komentāriem! :) Daži ļoti iedvesmojoši!
Zinu, ka gribu ņemt sunīti no patversmes, palīdzēt viņam, mīlēt un lolot, lai labi jūtas ģimenē.
Bērni man vēl nav, pieredze ar suņiem ir, jo iepriekš pašai kopā ar mammu un māsu bija suņuks.
Es jau vispār gribētu būt dzīvnieku glābējs, visus paņemt pie sevis, bet nu tas nav iespējams.

zajcheens, par pieaugušiem suņiem vispār pat neiedomājos, tas tā kā elementāri, ka mazu māca un tad rezultāts būs labāks. Ciltsraksti nenozīmē neko speciāli labāku mājas sargam, ne arī kaut kādu attieksmes maiņu.

Duujaa
Gribu teikt to, ka ir vieglāk pakļaut dresūrai suni, kurš ir paņemts maziņš ar visiem ciltsrakstiem, kā arī attieksme pret suni būs daudz nopietnāka, nekā paņemt pieaugušu suni un tad censties tam kaut ko iemācīt. No patversmēm paņemtie suņi nereti tiek atgriesti, iemidzināti, pamesti vai vēl sazin kas, ja tie neatbilst ekspektācijām, kas cilvēkam bijušas, kad tas ir ņēmis suni no patversmes ar domu tam kaut ko iemācīt. Ja ar suni nenodarbojas, tad atšķirības starp "tīru" un "netīru" suni nebūs, nesargās ne viens, ne otrs.
jēga
Tas jau tā kā ir vairāk nekā skaidrs.

Ā, kaķi ņēmu maziņu (2 mēneši), tāpēc viņš diži neatšķiras no laimīgāku māju sugas brāļiem.

Man ir kaķis no patversmes. Foršākais kaķis, kādu varēju vēlēties!
Suni ņemtu tikai tad, ja viņš būtu kārtīgi iepazīts - zinātu, kam gājis cauri, kā attiecas pret cilvēkiem, kā attiecas pret citiem suņiem, vai nav izrādījis agresijas pazīmes pret bērniem u.tml. Protams, tas viss ir koriģējams, bet suņu morālā rehabilitācija prasa laiku, zināšanas un lielu pacietību. Kā arī, ir vieglāk mācāmi un ir grūtāk mācāmi suņi. Šķirnes vai nešķirnes - tas patversmes kontekstē, manuprāt, nav tik būtiski, jo labie škirnes suņi (ar attiecīgi paredzamo uzvedību un raksturu) tur diez vai nonāk.

svarīgi, lai suns būtu tīrasiņu, ar visiem ciltsrakstiem utt., kuru attiecīgi pēc tam var izmācīt, jo ir svarīgi, lai suns sargā māju, ne tikai bezjēdzīgi skraida, rej un neko nedara.

Zajcheens, nevis ciltsraksti vai dresūra nosaka suņa spēju sargāt māju, bet gan šķirnes īpatnības. Lielai daļai sugu mājas sargāšana nav asinīs.
Mans suns ir tīrasiņu bīgls ar ciltsrakstiem, bet es varētu izstiepties un sarauties dresējot, viņa būtība nav sargāt māju.

Man ir pieredze tikai ar kaķi no patversmes.Paņēmām, kad bija jau apmēram 5 mēneši.
Ļoti bailīga kaķene un vajadzēja ilgu laiku, lai pie kaut kā pierod.
Kaut kādu naudas summu vajadzēja tāpat maksāt, ja nemaldos tad 25 eiro, atkarībā no tā cik vecs.
Taču šī pieredze nebija no tām patīkamākajām, jo apmēram pēc gada kaķis palika slims un vājš. Nevar jau zināt, kas ir bijis pirms tam. Un ar to arī viss beidzās, diemžēl.
Bet domāju , ka ar suni varētu būt savādāk.

zajcheens
Ne jau ciltsraksti garantē mājas sargu. Tā ir ''tīra'' šķirne vienkārši, pārsvarā izstādēm vai pavairošanai tālāk pa lielu summu. Gribi teikt, ka visi ''parastie'' rekši un pārējie jaukteņi nesargā māju, bet ja ir ciltsraksti, tad sargās? :D Vācu aitu suņi jau dabiski nav klēpju suņi.

Arī mans suņuks ir no patversmes. Paņēmām viņu gandrīz 2 gadus atpakaļ un noteikti ikvienam ieteiktu labāk izglābt kādu "dzīves pabērnu" un iegūt sev lielisku draugu, nevis par katru cenu dzīties pēc ciltsrakstiem un atdot n-tos simtus eiro, bieži vien atbalstot ne pārāk godīgus biznesmeņus. Es paņēmu samērā jaunu suni, bet viņš vairs nebija kucēns, tāpēc atkrita visas čurāšanas istabās utt. Ļoti ātri pieradām viens pie otra un tagad esam teju nešķirami. Protams, sākumā bija dažādi niķi un stiķi, jo viņu neviens iepriekš nebija trenējis un uztvēris kā ģimenes locekli, taču viņš man ļoti apķērīgs un ātri visu apgūst.
Ja ir vēlme adoptēt suni, noteikti aizej uz patversmi, pastaigā ar viņiem un paskaties, ar kuru izveidosies labāks kontakts. Lai izdodas :-)

lai suns sargā māju, ne tikai bezjēdzīgi skraida, rej un neko nedara.

:-D:-D piekrītu nederēs tādi kas aiz bailēm pārlec pāri savai sētai ja nu tajā kāds ienāktu