Es piekrītu tam, ka patversmē var dabūt izcilu, viegli audzināmu draudzīgu suni vai sargsuni (atkarībā, kā audzina), un var iegrābties ar dārgu šķirnes suni. Vien jāsaprot, ka: a) patversmē diez vai palaimēsies dabūt šķirnes suni - tos izķer "savējie", b) jāaudzina, jāaudzina un vēlreiz jāaudzina, atkarībā no mērķa, kādam suni ņem, plus jāņem vērā suņa raksturs. Kaut vai motivācija mācīties - parasti ir divu veidu suņi - suns-našķis un suns-rotaļa. Manā draugu un paziņu lokā ir daudz suņumīļu, ir visādi gadījumi, piemēram, par dārgu naudu pirkts jorks, kas gada vecumā jāoperē iedzimtu slimību dēļ, Ķīnas cekulainais pa pusotrīti latu, kas pēc 2 gadiem nomira ar visu ūberpareizo kopšanu, konkrēti agresīvs toiterjs, agresīva čivava, kas piedevām pieder vetārstei, utt.
*
Te ir jāsaprot suņa iegādes jēga un mērķis - ja gribi darīt sociāli atbildīgu darbu/sirdsdarbu un iepriecināt kādu, esi gatavs ieguldīt savu laiku un naudu - patversme ir lieliska iespēja, apsveicama rīcība. Ja gribi izcilu šķirnes eksemplāru ar konkrētu raksturu, konkrētu izskatu un paredzamu uzvedību - nemoki sevi un patversmes dzīvnieku, pērc no pārbaudīta audzētāja!
*
Nekad neieteiktu ņemt pieaugušu suni no patversmes cilvēkam bez iepriekšējas apzinātas pieredzes suņa dresūrā. Nu es ar savām pašreizējām zināšanām un mazo pieredzi, piemēram, neņemtu. Kucēnu - jā.