Dzīvnieki no patversmes

freya var kļūdīties. Nosaka pēc zobiem, ja suns kopts un labi barots bērnībā tas var būt vecs, bet izskatīties jauns. Tāpat, otrādi. Omes sunim zobi ļoti labi, bet pats simtsgadīgs opītis, jau ļoti lēni iet, kurls, actiņas nerāda.

freya
Es no tās pašas agresīvo sērijas. Manējo atrada kaut kur caurulēs Rīgā.:-(

Daenerys1, nenoliedzu, ka tur kaut ko citādāk varēja darīt jau pašā sākumā. Bet situācija šobrīd ir tāda kāda ir un suni pusmūža vecumā tāpat vairs neizmācīs. Ja godīgi, nekad neesmu redzējusi, ka laukos cilvēki savu suni ņemtu līdzi uz pasākumiem, lai suns socializētos. Ir milzīga starpība starp tiem mazajiem šķirnes suņiem, kuri ikdienā dzīvo dzīvokļos un nedēļas nogalēs tiek ņemti līdzi vienmēr un visur. Un kur tad tādu laukos dzīvojošu suni ņemt līdzi? Uz citu lauku māju, kurā jau ir suns, kurš sargās savu teritoriju - (reti kurš suns uzņems citu suni ar laipnību)? Braucot ciemos pie radiem, kas dzīvo dzīvoklī? Saimniekiem braucot uz zaļumballi? :-/

freya
Jā, mēs vedām.
Ārsts ieteica viņu iemidzināt pēc apskates. Un, ārsts nepateica, kas par vainu.
Es tagad to Tevis sapratu.

Ok, ja nav iespējas suni socializēt un vest daudz kur, tad varbūt reizēs, kad ciemojas bērni, tad var abus norobežot, ne tāpēc iemidzināt, jo ''stulbais suns, nebija bērnus redzējis''.

Mazais šķirnes suns arī var būt tāds pats.

kad ciemojas bērni, tad var abus norobežot, ne tāpēc iemidzināt, jo ''stulbais suns, nebija bērnus redzējis''.

Ak, jel... Nu jā, cosmo! Ko tad citu varēja gaidīt! (t) Tieši kur es rakstīju, ka suns ir stulbs un tādēļ ir iemidzināts, jo necieš bērnus??? Tādēļ jau latviešos ir tik daudz negāciju - kaut ko sadomā pa savam un tad tik izgāž savu negatīvo viedokli par neesošām lietām.
Suns ir sveiks un vesels, ikdienā ir pie ķēdes, pa naktīm guļ mājā, tiek vests pastaigā vidēji 10x dienā. Kad ir pieaugušo tusiņi, tad tiek palaists vaļā, jo labprāt ar visiem tusējas, prom neskrien un nevienam virsū nebrūk. Kad ciemos ir bērni, suns netiek laists vaļā un bērniem un vecākiem ir piekodināts neiet sunim tuvumā. Grūtāk ir, ja kāds gudrinieks ir paņēmis līdzi savu suni, lai "sociālizētos" - vecāku suns pie ķēdes, bet ciemiņu suns laimīgi drasē pa pagalmu un iezīmē "jauniegūto" teritoriju - tad arī ir gandrīz nepārtrautkas riešanas, līdz kamēr nevēlamais ciemiņš dodas prom.
Tas, ka kāds pastāsta negatīvu pieredzi ar patversmes suņiem, nenozīmē, ka šie suņi uzreiz tiek nošpricēti pie pirmajām grūtībām vai par viņiem neviens nerūpējas. Reāli uzdzina dusmas Tavs komentārs, Duuja. (e) Lai Tev jauka diena!

freya, tad nevajag izgāzt negācijas par suni, ja viss patiesībā ir normāli. ;-)

Un ne jau patversme tur pie vainas var būt.

Duuja, arī es nevienu negāciju nemanīju, tikai situācijas izklāstu, un situācija pati par sevi nebija veiksmīga, un suns jau nu pie visa ir vainīgs vismazāk, kā tas arī tika pateikts. Nevajag pašai negāciju taisīt tukšā vietā, būs foršāk šeit uzturēties visiem ;)

Grūtāk ir, ja kāds gudrinieks ir paņēmis līdzi savu suni, lai "sociālizētos" - vecāku suns pie ķēdes, bet ciemiņu suns laimīgi drasē pa pagalmu un iezīmē "jauniegūto" teritoriju - tad arī ir gandrīz nepārtrautkas riešanas, līdz kamēr nevēlamais ciemiņš dodas prom.

Draugi nezina, ka jums ir suns un ka labāk šeit līdzi savu neņemt, lai netramda visus? :-)

Ir milzīga starpība starp tiem mazajiem šķirnes suņiem, kuri ikdienā dzīvo dzīvokļos un nedēļas nogalēs tiek ņemti līdzi vienmēr un visur.

Tas par suņa izmēru ir mīts. Esmu redzējusi agresīvu toiterjeru, kas pieskrien un kož kājās. Man pašai dzīvoklī ir suns, kas pieaugot būs ap 20kg, pie kam jauktenis, bet tiek visur ņemts līdzi, mīļots, utt. Ja laukos suni ņem kā sargsuni, tad tas ir sargsuns, nav ko brīnīties, ka necieš bērnus - viņa uzdevums nav spēlēties ar bērniem. Vienkārši jāpiesien uz to brīdi, kad ir bērni. Nesen biju dziļos laukos, kur dzīvo aktīvi jaunieši ar mašīnu, kuriem patīk izklaidēties, viņiem ir suns, kas ir mīlulis, nevis sargs, kāpēc gan nē?

no Juglas nekad dzīvē vairs neņemtu, tur saimniece domā tikai par sava maka papildināšanu. Turpretī Tukumā ir ļoti patīkami un izpalīdzīgi cilvēki!

Mana sliktā pieredze saistās tieši ar Tukuma patversmi.
Pirms pāris gadiem Facebook parādījās skumjš stāsts par sunīti, kurš ilgi klaiņojis pēc tam, kad vairāki saimnieki no viņa atteikušies un aicinājums pieteikties jaunus saimniekus, kuri pazīst konkrētās sugas īpatnības un, ka priekšroka tikšot dota tiem, kuriem šāds suns jau ir vai vismaz ir bijis.
Izlasīju, sajutos uzrunāta, jo prasībām atbildām, apspriedāmies ar vīru un zvanīju. Pirmkārt jau pa telefonu darbiniece ļoti nelaipni atbildēja. Norunājām laiku, kad varam pastaidzināt un "iepazīties" ar sunīti. Izstaidzinājām, kontaktu atradām, darbiniece par to ļoti priecājās, atvadoties teica, ka sunītis un mēs esam atraduši viens otru, ka par sunīti pēc fb ieraksta ir interesējušies un staidzināt nākuši vēl kādi 3 pretendenti, bet viņa paskaidroja, kāpēc citiem jau esot atteikusi (kāds dzīvo dzīvoklī, kāds jau ir ņēmis no patversmes, bet iemidzinājis beigās, utt), teica, ka gribot dot mums, jo apstākļi būšot labi... tikai suni var dabūt pēc 10 dienām, jo formalitāte nosaka, ka jāpaiet cik tur dienām patversmē kopš brīža, kad suns ieradies.
Visu sarunājām, naudu nekādu vēl neprasīja, bet paši nolēmām jau iedot kkādu pārtikas un aprūpes naudu. Vairs neatceros cik, bet tie noteikti nebija ne 10, ne 20eur. Pēc kkādām dienām būsim atkal klāt, viņa cilvēkiem teiks, ka suns jau atradis mājas.
Pagāja dažas dienas, zvanījām, stādījāmies priekšā un tā pati darbiniece rupji atcirta, ka "suni esam atdevuši citiem un mums nav jāpaskaidro, kāpēc."
Saprotu, ka viņi patur tiesības dzīvniekiem izvēlēties saimniekus, bet tad nevajadzēja norunāt, ka suns mūsu un mēs nebūtu lieki sacerējušies. Bijām jau sagatavojušies viņa ienākšanai mūsmājās, bet tāds aplauziens man nerada vēlmi vēl jebkad caur patversmi meklēt mājdzīvnieku.

no apkārtējiem esmu dzirdējusi tikai pozitīvu pieredzi. mammai kaķis izglābts no drausmīgiem apstākļiem - ir mīļākais minka pasaulē. draugi pirms vairākiem gadiem ņēma suni no patversmes. suns ir vecs un bija ļoti daudz cietis no iepriekšējiem saimniekiem alkoholiķiem. bet es nevienam neesmu redzējusi tik nenormāli mīļu un draudzīgu suni kā šis, viņš ir pats mīļuma iemiesojums un drīzāk nolaizīs tevi līdz nāvei nekā iekodīs. ļoti labi sadzīvo arī ar citiem dzīvniekiem. tēta draugs arī paņēma suni no patversmes, jau pieaugušā vecumā, tas suns ir tik nenormāli pateicīgs par to, viņš dievina savu jauno saimnieku. tai pat laikā svešs viņa mājas pagalmā neienāks.
**
kopumā neesmu dzirdējusi negatīvu pieredzi par dzīvniekiem no patversmes. ļoti labas atsauksmes par Tukuma patversmi. vienīgie negatīvie stāsti nāk no cilvēkiem, kas pirms tam nepainteresējas, ko un kā darīt, ja pie tevis nonāk dzīvnieks, kas dzīvē daudz cietis un kam nav zināšanu.

ļoti labas atsauksmes par Tukuma patversmi.

Kā reiz iepriekšējās brīvdienās esmu runājusi ar ex kursabiedrenes mammu. Tiesa, viņai ir pieredze ar dzīvnieku (kaķu) nogādāšanu tur, esot ļoti atsaucīga sieviete, nekad neatsaka, kaut gan kursabiedrenes mamma dzīvo Kandavā. Sakarā ar to, ka mamma pati dzīvo privātmājā un aprūpē ir 5 kaķi, tad nevar diemžēl paturēt visus, attiecīgi ar Tukuma patversmi ir cieša sadarbība.

Mūsu stāsts nebeidzas ar suņa paņemšanu no patversmes, bet tā kā šeit ir stāsti arī par pašām patversmēm tad: bijām ar draugu izdomājuši, ka vēlamies, lai mūsu ģimenei pievienojas suns. Pirmais variants bija to adoptēt no patversmes. Bijām izbraukājuši Rīgu un dodoties mājup gribējām apciemot Juglas patversmi, lai iedraudzētos ar kādu suni un varbūt pat satiktu savējo. Zvanījām uz patversmi, kur mums nelaipni atbildēja, ka mēs varam apoet apkārt patversmei pa teritoriju, bet dzīvniekus nevaram apskatīt, jo viņiem neesot laika. Tā nu mūsu plāns izpalika..

Man gan nav pieredzes ar patversmes dzīvniekiem,bet es noteikti neņemtu. Jo lai gan ir foršas pieredzes stāsti tomēr ir arī pietiekami daudz negatīvu stāstu. Ja gribētu bezšķirnes dzīvnieku, veirāk skatītos facebook vai ss.lv.

Šeit pilns ar bezšķirnes vai vai jauktas šķirnes https://www.ss.lv/lv/animals/dogs/outbred/. Atšķirībā no patversmes ir redzans viens no vecākiem un zināma sākotnējā dzīves vide.

Ir milzīga starpība starp tiem mazajiem šķirnes suņiem, kuri ikdienā dzīvo dzīvokļos un nedēļas nogalēs tiek ņemti līdzi vienmēr un visur.

Jo mazāks suns, jo nešpetnāks raksturs. Mazie domā, ka viņi ir lieli. Parasti visur visu kontrolē un diriģē parādi :-D Tā tik liekas, ka ar maziem viss vieglāk, nekā ar lieliem. Tā nu ne vienmēr ir.

Man pašai draudzene ir ņēmusi sunīti no Tukuma patversmes. It kā neko negatīvu viņa man neminēja. Pie viņas sunītis jau gandrīz pusotru gadu ir. Sākumā bija ļoti, ļoti bailīgs, tagad jau daudz drošāks. :)